Somijā tiek izstrādāta jauna izvarošanas definīcija 0
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Somijas Krimināllikumam tiek izstrādāta jauna izvarošanas definīcija, ko pašreizējā Sannas Marinas valdība uzskata par vienu no visnozīmīgākajiem projektiem. Līdz šim izvarošana tikusi definēta kā piespiedu dzimumakts, pielietojot spēku vai draudus. Izvarošanas upuri bieži mēdz sastingt un nespēj nedz parunāt, nedz pakustēties, tādēļ daudzi izvarošanas gadījumi šobrīd pat nenonāk līdz tiesai pierādījumu trūkuma dēļ, ka upuris ir pretojies.
8. marta ierosinājumi
Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) 8. martā ierosinātajiem “ES mēroga noteikumiem vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai” Somijas likuma jaunajā definīcijā tiek iestrādāta prasība pēc skaidri paustas piekrišanas, centrā liekot upura gribu. Somijas tieslietu ministre Anna-Maja Henriksone uzskata, ka mainītās definīcijas ieviešana dzīvē paņems laiku, lai amatpersonas, tiesneši un policisti sāktu domāt pa jaunam.
Arī sodi par dzimumnoziegumiem taps stingrāki, jo īpaši attiecībā uz bērniem. Likuma izejas punkts ir, ka dzimumsakari ar bērnu, jaunāku par 16 gadiem, ir bērna izvarošana. Šobrīd šādi gadījumi tiesās tiek uzskatīti par izmantošanas noziegumiem. Minimālais cietumsods no gada pieaugs līdz diviem. Arī turpmāk par sodāmu netiks uzskatīta tāda jauniešu rīcība, kas neaizskar seksuālās pašnoteikšanās tiesības. To šonedēļ publicētajā priekšlikumā prasa arī EK.
Sabiedrība pieprasa bargākus sodus
Diskusijas par bargākiem sodiem par dzimumnoziegumiem Somijā notiek jau sen, bet kārtīgs grūdiens uz priekšu sākās 2017. gada decembrī, kad līdzīgu likuma projektu lika priekšā un vēlāk pieņēma Zviedrijas valdība. Zviedrijas premjers Stefans Levēns toreiz teica, ka, ja sekss “nav brīvprātīgs, tas ir pretlikumīgs”. Sekojot kaimiņu paraugam, nākamajā gadā piecos mēnešos Somijā tika savākti nepieciešamie vismaz 50 000 parakstu, lai ierosinātu izmaiņas likumā. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta pierādījumiem: kā tad lai pierāda, vai piekrišana ir bijusi vai nav?
Vēl pirms desmit gadiem līdzīgi likumi kā Somijai bija 24 citām Eiropas valstīm, bet mūsdienās Somija šajā jomā ir jūtami atpalikusi. Piekrišana seksam par diskusiju tematu Somijas tiesā pirmo reizi kļuva 1982. gadā. Tam laikam raksturīgi maigais sods tika pamatots ar to, ka pret upuri nav tikusi vērsta vardarbība. Viena tiesas locekle izteica atšķirīgu viedokli, kuru pamatoja ar to, ka izvarošanas gadījumā lielākās traumas ir emocionālas, nevis fiziskas. Pie līdzīga lēmuma 2003. gadā nonāca Eiropas cilvēktiesību tiesa lietā “M.C. pret Bulgāriju”: tiesa sprieda, ka Bulgārija ir pārkāpusi cilvēktiesību līgumu, jo Krimināllikums nesniedza upurim – 14 gadus vecai meitenei – pietiekamu aizsardzību.
Tikai “jā” nozīmē “jā”
Somijas Tieslietu ministrija pagājušajā gadā lūdza Turku universitāti noskaidrot, kādēļ tik mazs policijas izmeklēto izvarošanas gadījumu skaits noved pie tiesas sprieduma: piemēram, 2017. gadā mazāk nekā trešā daļa. Pārējos smagos noziegumos procents ir daudz augstāks. Pētnieki ievēroja, ka bieži apsūdzība netiek celta gadījumos, kad upuris nav pilngadīgs, bet nozieguma veicējs ir, un ka vārdos izteikts “nē” netiek uzskatīts par pretošanos. Šī trūkuma labošanai jaunajā Krimināllikuma definīcijā atbilstoši EK priekšlikumam tiks ieviests jēdziens “piekrišanas trūkums” attiecībā uz bērniem līdz 16 gadu vecumam.
Piekrišana var būt vārdiska, ķermeniska vai kā citādi pausta, spriež somu likumdevēji. Konservatīvāku vidusšķiras vēlētāju pārstāvji prāto, vai prasība pārliecināties par partnera piekrišanu nav pretdabiska. ES valstīs piekrišana likumos tiek definēta dažādi: piemēram, Vācijā “nē” nozīmē “nē”, bet Zviedrijā tikai “jā” nozīmē “jā”. Atšķiras arī situācijas, kurās tiek uzskatīts, ka upuris nav varējis dot piekrišanu, piemēram, bezpalīdzīga stāvokļa dēļ.
Gan diskusijās, gan seksuālās vardarbības statistikā atšķirības starp dzimumiem ir labi redzamas. Vīriešiem jau ir bijis grūtāk pieņemt, ka “nē” patiešām nozīmē “nē”. Pēc jaunās definīcijas pieņemšanas būs jāiemācās, ka tikai “jā” nozīmē “jā” un ka katrai iesaistītajai pusei ir tiesības jebkurā brīdī savu “jā” atsaukt.
Savukārt influenceres priecājas: jaunā izvarošanas definīcija vairos drošību visvairāk jau sievietēm, kuras daudz biežāk kļūst par izvarošanas upuriem. Spriežot pēc somu likumdevēju diskusijām, var likties, ka somiem trūkst prasmju saprast, vai sieviete piekrīt seksam. Sadomazohistu kopienās skaidri izteikta piekrišana ir norma. Varbūt likums patiešām palīdzēs arī pārējiem?
Definīcija veido izpratni
Nostiprinot likumos vardarbības aizliegumu pret bērniem, apmēram 20 gadus vēlāk statistikā konsekventi parādās kritums noziedzībā. Latvijā Bērnu tiesību aizsardzības likums tika pieņemts 1998. gadā, bet Somijā kā otrajā visā pasaulē – 1983. gadā. Šobrīd vardarbību pret bērniem likumos aizliedz 63 valstis un vēl 26 gatavo izmaiņas likumos ar šo mērķi. Krievijas starp tām nav, toties Ukraina aizliedza vardarbību pret bērniem 2004. gadā. Tikai 14% pasaules bērnu ir pilnībā juridiski pasargāti no vardarbības jebkuros apstākļos. 10% bērnu netiek pasargāti nekādos apstākļos.
Valsts likumos nostiprinātajām tiesībām un definīcijām ir ietekme uz cilvēku izpratni par pieņemamu rīcību gan ikdienā, gan izņēmuma situācijās. Pasaulē miermīlīgākajās (un no gada gadā arī laimīgākajās!) valstīs sabiedrības izpratnei atbilstošas cilvēktiesības ir viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem.
Salīdzinājumam: 2017. gadā Krievijā ar baznīcas atbalstu tika dekriminalizēta, tātad atļauta, “ne pārāk nopietna” vardarbība ģimenēs pret sievietēm: ja nekas netiek smagi bojāts un notiek ne biežāk kā reizi gadā, tad tas ir atļauts. Ja sit, tad mīl, vēsta krievu tautas paruna.
