Jaunā Igaunijas prezidente: stiprās un vājās puses 8
Kā jau rakstījām, Igaunijas parlaments Rīgikogu pirmdien prezidenta amatā ievēlējis pie partijām nepiederošo Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaidu.
Pēc ievēlēšanas uzrunā parlamentam Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka sadarbība ar Rīgikogu būs ražīga.
“Paldies, esmu pateicīga Rīgikogu par man pausto uzticību, pateicos par manam atbalstam savāktajiem parakstiem un balsīm,” viņa sacīja, paužot pārliecību, ka sadarbība ar parlamentu “būs draudzīga un silta”.
Pēc ievēlēšanas pirmajā preses konferencē uz Igaunijas un ārvalstu žurnālistu jautājumiem Kaljulaida atbildēja gan igauņu, gan somu, gan angļu valodā.
Viņa paziņoja, ka pirmās ārvalstu vizītes būs uz Igaunijas ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm.
Kersti Kaljulaida, kura stāsies Igaunijas Valsts prezidenta amatā 9. oktobrī, ir pirmā sieviete šajā amatā.
Kaljulaida, kurai ievēlēšanas brīdī bija 46 gadi, ir arī jaunākā no līdzšinējiem Igaunijas Valsts prezidentiem.
Rīgikogu sēdē, kurā balsoja par nākamo Igaunijas valsts prezidentu, piedalījās 98 no 101 Igaunijas parlamenta deputāta. 17 deputāti biļetenā nebija izdarījuši atzīmi.
Jaunā prezidente 1992. gadā beigusi Tartu universitātes Bioloģijas fakultāti, bet 2001. gadā šajā pašā augstskolā aizstāvējusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.
1999. gadā viņa kļuvusi par toreizējā premjera Marta Lāra padomnieci ekonomikas jautājumos, bet 2002. gadā iecelta par Igaunijas valsts energokompānijas “Eesti Energia” Iru koģenerācijas elektrostacijas vadītāju, kļūdama par pirmo sievieti šādā amatā Igaunijā.
Kopš 2004. gada pārstāv Igauniju Eiropas Revīzijas palātā.
Kersti Kaljulaida ir precējusies, viņai ir četri bērni – pa diviem no katras laulības. Gados jaunā prezidente jau kļuvusi arī par vecmāmiņu.
Eksperti Igaunijā norāda uz Kaljulaidas plašajām zināšanām ekonomikas jautājumos, tomēr piesardzību rada viņas politiskās pieredzes trūkums. Kaljulaida Igaunijā nav patstāvīgi dzīvojusi pēdējos 12 gadus, jo strādājusi ārvalstīs, tādēļ viņa nav plaši zināma Igaunijas sabiedrībā, un eksperti norāda, ka viņai varētu trūkt izpratnes par Igaunijas iekšpolitikas norisēm.