Jaunā Igaunijas prezidente dodas iepazīšanās vizītēs. Analītiķes prāts, noslēpumains vīrs… 2
Pirmās valstis, kuras pēc 10. oktobra stāšanās amatā iepazīšanās vizītē apmeklēs jaunā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, tradicionāli būs kaimiņi – rīt no rīta Kaljulaida dosies uz Somiju, bet pievakarē būs Latvijā. Savos 46 gados viņa šobrīd ir pasaulē jaunākā prezidente sieviete. Igaunijas valsts aparātā Kaljulaida gan ir pazīstama persona, taču vidējais igaunis, kur nu vēl latvietis, par viņu pirmo reizi izdzirdēja labi ja septembra beigās.
Pirmās Igaunijas prezidentes sievietes dzīves gājums liecina par viņas gribasspēku, spēju ātri pielāgoties jaunām situācijām un gūt jaunas zināšanas. 1992. gadā Kaljulaida beidza Tartu Universitātes Bioloģijas fakultāti, taču jau 90. gadu beigās ir “Hansapank” (“Swedbank”) projektu vadītāja un vēl pēc dažiem gadiem aizstāv maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Kaljulaida pirmsprezidentūras intervijā “Eesti Päevaleht” nav slēpusi, ka ir “ekonomiskais bēglis”, jo 90. gadu sākumā biologa rieciens bijis gauži plāns: “Tad es sev uzstādīju noteikumu, ka man jānopelna vismaz trīs vidējās algas: vienu sev un pa vienai katram bērnam.” Pamatīgā ekonomikas un banku sektora pieredze 1999. gadā viņai ļāva kļūt par premjera Marta Lāra padomnieci ekonomikas jautājumos. “Viņai ir ļoti ātra un racionāla domāšana, analītisks prāts, viņa ir ļoti strādīga un daudzpusīga,” presei atzinis bijušais Lāra biroja vadītājs, diplomāts Mati Māsikass. Kritiķi gan piebilst, ka Kaljulaidas uzskati var šķist arī “taisnvirziena”.
2001. gadā nākamā prezidente iestājās Lāra “Tēvzemes savienībā”, kuru atstāja pēc tam, kad 2004. gadā kļuva par Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā, kur nostrādāja divus termiņus līdz pat nominēšanas brīdim. Jāpiebilst, ka Kaljulaidas ienākumi kā prezidentei būs aptuveni trīs reizes mazāki par tiem, ko viņa saņēma, strādājot Luksemburgā. Aptaujājot tur viņas bijušos kolēģus, igauņu žurnālisti guvuši tikai pozitīvas atsauksmes. Eiropas Revīzijas palātas prezidents Klauss Heiners Lēne par padoto atsaucās kā “gudru cilvēku ar lieliskām spējām iedziļināties problēmā un to analizēt, labu komandas locekli”. Citi pieminēja Kaljulaidas spēju orientēties statistikā un saprast, ko šie skaitļi nozīmē dzīvē. Tāpat tika uzteiktas diplomātiskās spējas vadīt sarunas un uzklausīt, bet tajā pašā laikā vienmēr darīt skaidru arī savu pozīciju. Prese pati jau ievērojusi, ka Kaljulaidai nepatīk tukšvārdība un viņa nemēdz izdabāt žurnālistiem. Par to liecina arī “Eesti Päevaleht” piefiksētās replikas no jaunās prezidentes saskarsmes ar medijiem: “Brīdinu, ka atbildes drīz kļūs vēl īsākas; paprasiet kaut ko jaunu.”
Nākotne bērnos
Pēc Kaljulaidas domām, jebkuras problēmas risināšana sākas ar tās izklāstu. Šo principu viņa redz arī kā vienu no savas prezidentūras elementiem, ko izskaidroja parlamentam: “Prezidentam jābūt prasīgam un jāmāk labi izklāstīt domu, lai svarīgākie jautājumi vienmēr atrastos darba kārtībā.”
Savā inaugurācijas runā Kaljulaida vairākkārt pieminēja bērnu lomu Igaunijas nākotnē: “Šodien dzimst bērni, kam okupācija ir tikai viņu vecvecāku atmiņas. Viņi ir brīvās Igaunijas mazbērni. Šie 100 000 bērnu un viņu vecākie brāļi un māsas – tā ir mūsu atbildība. Mūsu darbs – uzturēt bērnu ticību Igaunijai, pašiem sev un nākotnei.” Kaljulaida pati ir četru bērnu māte. Divi bērni no pirmās laulības jau ir pieauguši – 27 gadus vecā Silja Merdla ir Tallinas Tehniskās universitātes doktorante un strādā par ģeodēzijas pasniedzēju, bet 23 gadus vecais Sīms Talviks pabeidzis Igaunijas IT koledžu un šobrīd nodarbojas ar sava startapa “Sorry As A Service” attīstību. Minētā pakalpojuma mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem atvainoties klientiem par kļūmēm. Igaunijas mediji vēsta, ka “Sorry As A Service” gūstot it labus panākumus kā valstī, tā ārzemēs. Pārējie divi dēli ir kopdzīvēs ar otro vīru Georgu Rēni Maksimovski.
Jaunā Igaunijas vadītāja ir pārliecināta, ka citu kritizēšana un kašķēšanās neko labu nenes. Inaugurācijas runā, atzīstot, ka valsts attīstība notiek ne bez nebūšanām, Kaljulaida sabiedrībai lika pie sirds arī šādus vārdus: “Tie mazie bērni, kurus es pieminēju, ir pārliecināti par sevi. Par sevi pārliecināti ļaudis rada un uztur kultūru (..). Ja mēs norādīsim uz vājām vietām, tas nevirzīs mūs uz priekšu. Nav tādu cilvēku, kam nebūtu trūkumu. Igauniju attīstīt var, tikai atbalstot vienam otru.”
Vīrs ar noslēpumu
Viena no lietām, kas īpaši intriģē Igaunijas medijus, ir Kaljulaidas dzīvesbiedra, 50 gadus vecā Georga Rēnes Maksimovska personība. Zināms, ka viņam ir elektronikas inženiera izglītība un viņš kādu laiku strādājis kibernētikas jomā. Laulībā abi ir kopš 2011. gada. Kādā intervijā īsi pirms ievēlēšanas nākamā prezidente par sava vīra nodarbošanos izteicās šādi: “Teikšu atklāti: es nezinu, ar ko nodarbojas mans vīrs. (..) Zinu tikai to, ka viņam bija pielaide valsts noslēpumam, bet ko tieši viņš darīja, es nezinu.” Pēc “Eesti Ekspress” ziņām, Maksimovskis strādājis Igaunijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajā Informācijas departamentā. Šo iestādi uzskata par pašu slepenāko Igaunijā, un tās uzdevums ir izlūkinformācijas un ar drošību saistītas informācijas vākšana. Pašas prezidentes komanda gan apgalvo, ka Maksimovska darba vieta bijusi Igaunijas Valsts infokomunikāciju fonds (RIKS), kas nodarbojas ar valdības sakaru nodrošināšanu. Katrā ziņā brīdī, kad viņa dzīvesbiedre kļuva par prezidenti, Maksimovskis oficiāli jau skaitījās bezdarbnieks. Skaidrs, ka sievas jaunais amats viņam kā publiskai personai vairs neļautu nodarboties ar agrāko. Interesanti, ka arī Kaljulaidas pirmais vīrs Tāvi Talviks, par kopdzīvi ar kuru viņa sacījusi, ka “pārauga šo laulību”, 90. gados ieņēma augstu amatu izlūkstruktūrās.
Lai vai kā, Georgs Rēne Maksimovskis ir piekritis uzņemties “Igaunijas pirmā džentlmeņa” lomu un par to viņam saskaņā ar Igaunijas likumdošanu pienākas samaksa – 30% no prezidentes algas. Tā kā Igaunijas valsts galvas alga ir 5299 eiro, tad Maksimovskis saņems 1590 eiro. Kaljulaidas dzīvesbiedrs pat vēl ātrāk par pašu jauno prezidenti piedzīvojis, ko nozīmē jaunais statuss, jo burtiski dažas dienas pēc vēlēšanām prese “izraka”, ka viņam ir 151 eiro liels nesamaksāts zemes nodokļa parāds.
Kersti Kaljulaida par attiecību veidošanu ar Igaunijas krievvalodīgajiem.
– “Jākoncentrējas uz to, kas mūs apvieno, nevis uz to, kas šķir.”
– “Gribētos, lai valodas mācīšanās temats tiktu skatīts bez emocijām.”
– “Mēs visi esam Igaunijas iedzīvotāji un es negrasos izdarīt kaut kādu principiālu dalījumu, runājot ar Austrumviru apriņķa, Sāmsalas vai Virumā iedzīvotājiem. Vienīgi personīgā saskarsmē ar ļaudīm, kuru dzimtā valoda atšķiras no manas dzimtās, es pacentīšos runāt viņu valodā. Protams, ja es to pratīšu.”
(No intervijas telekanālam “ETV+”)
