Mājražotāju kooperatīviem būs iespēja tikt pie Eiropas naudas 0
Turpmāk kooperatīva atbilstības statusu ļaus nokārtot arī tām kooperatīvajām sabiedrībām, kas darbojas pārtikas, dzērienu un amatniecības jeb mājražošanas jomā, paredz jaunie valdības noteikumi.
Tas nozīmē, ka mājražotāju kooperatīvi varēs pieteikties uz Eiropas Savienības atbalstu.
Mājražošanas sabiedrības līdz šim nevarēja iegūt atbilstības statusu, taču, tā kā Latvijā ir izveidojušās vairākas šīs jomas sabiedrības, kas apvieno lauksaimniecības produkcijas ražotājus, mazos lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājus, mazās alkoholisko dzērienu darītavas un amatniekus, tiks dota iespēja arī šādām sabiedrībām iegūt atbilstības statusu. Ar noteikumu, ka konkrētā sabiedrība atbilst noteiktiem kritērijiem, kas attiecas uz šīs nozares sabiedrībām, lai nodrošinātu, ka šajās sabiedrībās apvienojas nelieli ražotāji no tuvākās apkārtnes un kopīgi realizē saražoto produkciju.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Kuldīgas labumi” vadītāja Gunita Šternberga atzinīgi vērtē jaunās iespējas. “Ilgi gaidījām šo brīdi. Tas dos iespēju turpmākai attīstībai. Mums ir jāpaplašinās. Esam stiprinājušies vietējā mērogā un tagad jāiet plašumā,” uzsvēra kooperatīva vadītāja.
Viņa zina teikt, ka arī citos novados uzņēmīgi ļaudis labprāt dibinātu kooperatīvus, taču pietrūkst finansiālo iespēju. Jaunie noteikumi dos labu starta pozīciju, lai izveidotos spēcīgi mājražotāju kooperatīvi. Šobrīd mājražotāju kooperatīvi darbojas Limbažos un Talsu pusē, savukārt biedrības – Jelgavā un Grobiņā.
Paredzams, ka mājražotāju kooperatīvu skaits varētu tikai pieaugt. Kooperatīvā “Kuldīgas labumi” darbojas 34 dalībnieki, taču to skaits aizvien palielinās. Šternberga priecājas, ka klāt nāk gados jaunāki cilvēki un notiek paaudžu nomaiņa.
“Tas ir labs veids, kā saglabāt mazās lauku sētas un mājražotājiem sevi nodrošināt,” piebilst “Kuldīgas labumu” vadītāja.
Kuldīdznieku kooperatīvs darbojas pilsētas centrā, un to apmeklē ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī pilsētas viesi, kas vienuviet var apskatīt un iegādāties vietējos ražojumus – sukādes, maizi, sīrupus, amatniecības izstrādājumus. Turpmāk, iespējams, tiks domāts par loģistikas izveidi preču realizācijai citos novados un pilsētās, to vidū Rīgā.
Par gaidāmo iespēju iegūt atbilstības statusu priecājas arī citi uzņēmēji novados, sakot, ka tas dos pozitīvu izrāvienu novadu ekonomiskajā dzīvē. Šobrīd Latvijā pavisam reģistrēti 1453 mājražotāji, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotā informācija. Provizoriski nākamgad atbilstības statusu varētu iegūt trīs, četri mājražotāju kooperatīvi.
Vēl jāpiebilst, ka jaunajos valdības noteikumos būtiskākās izmaiņas salīdzinājumā ar līdzšinējiem noteikumiem Nr.77 “Par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu” skar minimālo preču un pakalpojumu apgrozījuma kritēriju starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem, kas paaugstināts no 7000 eiro līdz 20 000 eiro.
Sasniegt šo rādītāju varētu būt nedaudz problemātiski pavisam mazajiem kooperatīviem, bet neiespējami tas nav, ja kooperatīvs vēlas attīstīties un augt.
