Sargāties no sarežģījumiem! 0
Lai izvairītos no trombu veidošanās pēc operācijas, apmēram mēnesi jālieto medikamenti un jācenšas pēc iespējas vairāk kustēties, kā arī uzņemt pietiekami daudz šķidruma, lai nodrošinātu labu asinsriti. Paaugstināta trombozes riska gadījumā vēlams valkāt arī kompresijas saites vai zeķes.
Pēcoperācijas periodā svarīgi ievērot ārsta norādījumus, lai operēto gūžu neizmežģītu. No šādas komplikācijas sargā lielāka izmēra protēžu galviņu izmantošana. Ja pacienta neadekvātas uzvedības vai citu iemeslu dēļ mežģījumi atkārtojas, nepieciešams veikt atkārtotu jeb tā saukto revīzijas operāciju. Pieejami speciāli endoprotēžu modeļi, kas nodrošina īpašu locītavas stabilitāti – tad mežģījums tikpat kā nav iespējams. Kopumā tie gadās samērā reti, piemēram, Vitolda Jurkeviča praksē pēdējo piecu gadu laikā šāda komplikācija bijusi tikai vienam slimniekam.
“Pacienti bieži vaicā, kad pēc operācijas pieļaujama dzimumdzīve,” stāsta dakteris. Ar seksu drīkst nodarboties uzreiz, tikai prātīgi, izvairoties no pozām, kurās iespējams izmežģīt gūžu. Kad sievietei atjaunojies normāls kustību apjoms, endoprotēze nav šķērslis arī dabiskām dzemdībām.
Pēc gūžas endoprotezēšanas jāsargās no infekcijas. Bīstams ir ieaudzis nags un strutojošas brūces, it īpaši operētajā kājā, kā arī urīnceļu infekcija, kas var izplatīties līdz endoprotēzei. Tad jāveic atkārtota operācija, reizēm pat vairākas, tomēr ne vienmēr ir iespējams novērst sarežģījumus.
Infekciju veicinoši faktori ir cukura diabēts, smēķēšana, aizraušanās ar alkoholiskiem dzērieniem un liekais svars. Citi atkarīgi no tā, vai slimnīcā, kurā veic operāciju, ir moderna ventilācijas sistēma, cik stingri ievēro antiseptikas noteikumus un disciplīnu operācijas zālē. Svarīga ir ķirurga kvalifikācija, cik daudz tikuši bojāti mīkstie audi un muskuļi, kā arī asins zuduma apjoms.
Infekcija var rasties pat vairākus gadus pēc operācijas. Par to liecina paaugstināta temperatūra, strutas no brūces vietas, sāpes un kājas pietūkums. Tad no locītavas izsūc šķidrumu un izmeklē laboratorijā, lai noskaidrotu, pret kādām antibiotikām mikrobi ir jutīgi.
