Franks Gordons: Pomori – jauna etniskā brīvdomība Krievijā 22
Samērā nesen no tīmekļa dzīlēm iznira vietne “bditelnost.info”. “Bditelnost” latviskojas kā “modrība”. Portāla iniciatori gaužām norūpējušies, jo, viņuprāt, “rusofobija” apdraud Krievijas “valsti un dvēseli” no visām pusēm, arī no iekšienes. Nu viņu redzeslokā nonācis fundamentālas zinātniskas izpētes rezultāts – “Pomoru enciklopēdija” piecos sējumos, un viņi baidās, ka šīs enciklopēdijas piektā sējuma atvēršana ir solis ceļā uz “otru valsts sadalīšanu” pēc PSRS sabrukuma.
Jautāsiet: pomori – kas tie tādi? Tie ir krievi, kas nu jau daudzus gadsimtus mīt Barenca un Baltās (ne jau Baltijas) jūras krastos, no Kolas pussalas lidz Pečoras upes grīvai, kur nelabā atmiņā palicis gulags. Izsenis šī “pomoru novada”, var teikt, galvaspilsēta ir Arhangeļska – osta un kādreizējais guberņas, tagad apgabala centrs. Pomori runā mazliet arhaiskā krievu valodā – tā ir drīzāk reģionāla izloksne. Pomori ir cieši saistīti ar jūru, no kuras nāk viņu etnonīms – “piejūrieši”. Viņu dzīves izpratne ir tuvu rada norvēģiem, ar kuriem viņu senči uzturējuši ciešus saimnieciskus sakarus jau pirms daudziem gadsimtiem.
Pomoru centieni saglabāt vēsturiski izveidojušos patību uzduras Maskavas impēriskajām interesēm, kuru degpunkts ir Murmanska un tās apkārtne, kur bāzējas Krievijas ziemeļu karaflote un kara aviācija, raķetes, elektroniskās novērošanas ierīces. Tā ir cita, līdz zobiem apbruņota pasaule ar “tiešu vadu no Kremļa”, tāpat kā Pļeseckas kosmodroms, kas atrodas 180 kilometrus dienvidos no Arhangeļskas.
Var saprast, kāpēc impēristus no “Modrības” vietnes tracina “Pomoru enciklopēdija”, kuras pieci sējumi ir triju Arhangeļskas profesoru, triju pētnieku – Vldimira Bulatova, Tatjanas Butorskas un Rudolfa Hantaļina – ilggadēja darba rezultāts. “Modrības” impēristus sevišķi kaitina tie enciklopēdijas šķirkļi, no kuriem izriet, ka pomori ir īpaša etniska kopiena, kas izveidojusies 12. gadsimtā un kuras areāls pleties no Vologdas līdz Urālu grēdai. Tie pirmatnēji bijuši somugri, kas asimilējušies, kļūstot par krievu atzaru ar savu izloksni.
“Modrības” impēristiem omu bojā arī enciklopēdijā pieminētais fakts, ka no 1810. līdz 1917. gadam plaukusi “bezmuitas” tirdzniecība starp pomoriem un norvēģiem: Krievijas maize (labība) pret Norvēģijas zivīm.
Impēristu satraukumu līdz baltkvēlei kāpina fakts, ka Norvēģija – NATO dalībvalsts – jau 1993. gadā, kad Arhangeļskā dzima “Pomoru enciklopēdijas” ideja, nāca klajā ar iniciatīvu – sadarboties Barenca-Eiroarktikas reģiona (BEAR) ietvaros. Norvēģija šo sadarbību ar Pomoru novada ļaudīm joprojām veicina, un pomoru identitātes entuziasti nemaz neslēpj simpātijas pret norvēģiem. Impēristi secina: tas ir trauksmes zvans – neļausim Krievijai sabrukt.
