Gints Narogs: Jauna ēra hokejā. IIHF vēlēs jaunu prezidentu 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) rīt piedzīvos būtiskas pārmaiņas, jo pusgada kongresā organizācijas biedri vēlēs jaunu prezidentu.
Renē Fāzels pie IIHF stūres bija 27 gadus, nu vairs uz amatu nekandidēs. Uz viņa krēslu pieteikušies pieci tīkotāji. Par favorītu tiek uzskatīts vācietis Francs Reindls, bijušais hokejists, tagad Vācijas Hokeja federācijas vadītājs. Latvijai šī kandidatūra būtu izdevīga, lai gan pēdējos desmit gados tieši pret vāciešiem mūsu izlase piedzīvojusi vienus no sāpīgākajiem zaudējumiem.
Izdevīga tāpēc, ka vēl pērn vācieši Latviju uzaicināja uz pašu rīkoto Vācijas kausa izcīņu, tolaik Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretāram Viesturam Koziolam stāstot, ka ar vācu pusi veidojas ļoti laba sadarbība. Šosezon mūsējie uz Vācijas kausu gan vairs netiek aicināti…
Reindlam konkurenci gādās kanādietis Liks Tardifs, kurš gan darbojas Francijas hokejā, čehs Petrs Bržīza, dānis Henriks Nīlsens un Vācijā dzimušais baltkrievs Sergejs Gončarovs, kurš paguvis pastrādāt Krievijas un Baltkrievijas federācijās. Visi pieci līdz šim darbojušies IIHF padomē, uz kuru pretendē arī Koziols. Padomē tiks ievēlēti 14 no 23 kandidātiem, tostarp noteikti divas sievietes.
Viņām konkurences nebūs, līdz ar to paliek 12 vietas 21 pretendentam. Uz vietu padomē pretendē arī tādi vīri kā Pāvels Burē un Miroslavs Šatans, kas hokeja pasaulē savulaik bijuši zvaigžņu statusā. Tajā pašā laikā arī lietuvietis Petrs Nauseda, igaunis Jāns Molders vai meksikānis Žakins de La Garma.
Vai Koziolam ir izredzes? Jā, bet tad vajadzēja pastrādāt aizkulišu sarunās. Atceroties šogad notikušo pasaules čempionātu Rīgā, IIHF noteikti palika neapmierināta par politiskajiem akcentiem turnīra laikā, pie tā LHF gan nebija vainojama. Vismaz uz Baltkrievijas atbalstu tagad cerēt ir pagrūti.
Simboliski, ka pārvēlēšanu kongress notiek Krievijā (Sanktpēterburgā). Tur 71 gadu veco Renē Fāzelu ļoti ciena, jau ilgu laiku mediji viņam “piešķīruši” nākamā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) prezidenta amatu. Fāzels ar Putina režīmu brāļojies jau daudzus gadus, kā tiesnesis apmeklējot augumā mazā “cariņa” hokeja spēles Sočos.
Pats Fāzels izteicies, ka uz vadošu amatu Krievijas hokejā nepretendēšot, taču nenoliedza, ka tieši ar šo valsti varētu būt saistīti viņa pensionāra dzīves gadi. Par godu Fāzela aiziešanai no amata krievi jau veica savu reveransu, sarīkojot banketu etnogrāfijas muzejā. Vēl lielāka paklanīšanās zobārstam Renē būs rīt, jo viņš tiks uzņemts IIHF Slavas zālē, piedevām kā vienīgais 2021. gadā.
Fāzels nepalika atbildi parādā, kādā intervijā uzsverot, ka 2023. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā mājiniece Krievija varēs startēt jau ar savu karogu un himnu, nevis kā KOK (Krievijas Olimpiskās komitejas) komanda kā pēdējos gados. Diemžēl Fāzels sen sabojāja savu un līdz ar to arī IIHF reputāciju.
Viņa lielais pienesums hokeja vēsturē paliks vienošanās ar Nacionālo hokeja līgu (NHL) par pasaules labāko hokejistu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs, pirmo reizi tam notiekot 1998. gadā Nagano. Fāzela vadībā IIHF, protams, kļuva arī par mūsdienīgāku organizāciju mārketinga jomā, taču tas bija neizbēgams process, ņemot vērā, kā pasaulē attīstās modernās tehnoloģijas.
Līdzšinējā IIHF prezidenta reputācija pēdējos gados gan pamatīgi cieta arī tad, kad viņš gada sākumā viesojās Minskā un draudzīgi apskāvās ar pašpasludināto Baltkrievijas prezidentu (diktatoru-slepkavu) Aleksandru Lukašenko. Starp citu, par reputācijas riskiem vēlreiz kārtīgi jāpadomā arī Latvijas Hokeja federācijai, kuras valdē joprojām darbojas Māris Martinsons, pret kuru joprojām notiek vairākas krimināla rakstura tiesvedības par valsts naudas izkrāpšanu.
LHF ir sabiedriska organizācija, taču ikdienā tās rīcībā nonāk ievērojamas naudas summas no valsts kases. Agri vai vēlu šāda “sadarbība” ar sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētiem cilvēkiem novedīs pie publiskiem nesmukumiem, kas graus federācijas tēlu.
