Jauna ēra Drošības policijā 8
Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks paziņojis, ka pamet amatu – no 7. novembra viņš dosies izdienas pensijā.
Lai gan publiski tas paziņots piektdienas pievakarē (savulaik Latvijas polittehnologu iecienīts paņēmiens, izmantojot mediju un sabiedrības atslābumu, kas ļauj noskaidrot pirmo reakciju un sagatavot nākamos gājienus), izrādās, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis to zinājis jau ilgāk nekā mēnesi. Turklāt visu šo laiku esot centies J. Reiniku atrunāt, taču ģenerālis nav ļāvies. Pēdējā laikā Drošības policija gan saņēmusi arī lielu devu kritikas. Tas saistīts ar spriedzi un nedrošību, ko Latvijā veicinājuši Ukrainas notikumi un Krievijas agresīvā politika, kurai mūsu valstī ir piekritēji. Zināms, ka vairākas reizes Drošības policija saņēmusi tiešas norādes no amatpersonām, ka nepieciešama aktīvāka rīcība. Par gaidāmajām reformām specdienestos izteicies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Vai vadības maiņa Drošības policijā nozīmēs arī izmaiņas tās darba stilā? Šobrīd DP vadītājam jau esot atrasts pēcnācējs, kura vārds publiski tikšot nosaukts pirmdien. Sagaidāms, ka tas būs kāds no pašreizējiem DP darbiniekiem. Turpmākā DP darbība gan lielā mērā būs atkarīga no politiskā pieprasījuma, taču priekšnieka izvēle varētu to iezīmēt. Piemēram, ja amatam tiktu virzīts Reinika vietnieks Juris Leitietis, tas nozīmētu līdzšinējā kursa turpināšanu, taču var parādīties arī kādi jauni, iepriekš mazāk zināmi uzvārdi. Ministrs R. Kozlovskis izteicies diezgan vispārīgi, lai gan no teiktā var saprast, ka kaut kādas izmaiņas DP stratēģijā tomēr tiek gaidītas: “Drošības iestādes vadītājam jābūt politiski neitrālam cilvēkam, kam ir stratēģisks redzējums par Drošības policijas tālāko attīstību. Vadītājam jābūt autoritātei sadarbības partneriem citās valstīs, ar kura profesionalitāti un kompetenci tie var rēķināties. Tāpēc ļoti svarīga ir pieredze un izpratne par valsts drošības iestāžu darbu.”
J. Reinika lielākais trumpis un vienlaikus mīnuss ir viņa darba stāžs – Drošības policijā viņš strādā kopš 1995. gada (pirms tam bija Rīgas rajona policijas priekšnieka vietnieks), bet pēdējos 15 gadus bijis iestādes vadītājs. Šajā laikā Latvijā astoņas reizes mainījušies iekšlietu ministri, no kuriem liela daļa jau sen vairs nav politikā, taču Reiniks arvien palicis savā vietā. Viņš noteikti ir viens no vislabāk informētajiem cilvēkiem valstī, taču pieredzei līdzi nāk arī rutīna. “Cilvēki, kas Latvijā nokļūst amatos, ātri pierod pie mīkstā krēsla, viņu enerģija drīz vien apsīkst, un tad viss notiek rutīnā: “Es visu esmu izdarījis, tagad tikai skatīšos, lai laiva pārāk nešūpojas.” Vai kāds vairs atceras, kad amatā tika iecelts Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks? (..) Pieci gadi šādā amatā būtu ieteicamais termiņš,” savulaik intervijā “Latvijas Avīzei” izteicās nacionālās drošības jautājumu speciālists Gundars Zaļkalns.
Valstiskā līmenī Reiniks par savu darbu saņēmis atzinību, 2003. gadā saņēmis ģenerāļa dienesta pakāpi, 2005. gadā – I šķiras Viestura ordeni, 2007. gadā – II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Tomēr gadu gaitā radies iespaids, ka Drošības policija vairāk pilda tāda kā novērotāja lomu. Ne velti par iecienītu DP atbildi uz žurnālistu jautājumiem kļuvusi frāze: “Viņi atrodas mūsu redzeslokā…” Tas ir teikts gan par radikālām organizācijām un to aktīvistiem, gan par sabiedrības šķelšanas aktivitātēm, publikācijām un izteikumiem. Pat situācijās, kas vērtējamas kā DP izgāšanās, piemēram, nespēja paredzēt un novērst 2009. gada 13. janvāra grautiņus, J. Reinikam bija izdevies izvairīties no kritikas, jo galvenos pārmetumus tolaik saņēma politiķi.
Tomēr pēdējā laikā pārmetumi skanējuši biežāk. Piemēram, zināms, ka Rīgas mikrorajonos rīkoto ziedojumu vākšanu Austrumukrainas teroristiem DP pārtrauca tikai pēc īpašas politisko amatpersonu norādes. Tagad no Drošības policijas tiek gaidīta atbilde par iespējamo balsu pirkšanu Latgalē Saeimas vēlēšanās. Gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, gan premjere Laimdota Straujuma izteikušies, ka Reinika aiziešana neesot saistīta ar kritiku, iemesli esot personiski, turklāt Straujuma norādījusi, ka tas saistīts ar veselību.
