Jauna elpa! Tagad pandēmija un mājsēde netraucēs baudīt kultūru 0
Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Turpinām rakstu sēriju par atbalstu kultūrai pandēmijas laikā, šoreiz pievēršoties Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) pavasara konkursiem. Lielākais notikums šoreiz ir vērienīgā mērķprogramma “KultūrELPA”, kas izveidota, apvienojot VKKF mērķprogrammas “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs” un “Kultūras piedāvājums digitālajā vidē”.
Mērķprogrammai no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem atvēlēti 3 092 750 eiro, no kuriem finansējums vismaz 400 000 eiro apmērā piešķirams projektiem, kuru pamata mērķis ietver jauna kultūras piedāvājuma radīšanu vai jau esošu kultūras produktu pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, savukārt vismaz 200 000 eiro tiks sadalīti projektiem, kuru pamata mērķis ietver inovatīvu digitālu kultūras pakalpojumu radīšanu vai attīstīšanu, padarot kultūras saturu pieejamu sabiedrībai digitālajā vidē.
Ar jaunu elpu
2020. gadā izsludinātā mērķprogramma “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs” tiešām sniedza kultūras nozarei nepieciešamo atspērienu, savukārt iedzīvotājiem – plašākas iespējas saņemt kultūras produktus arī mājsēdes laikā.
Jaunās mērķprogrammas galvenais uzdevums, kā formulēja VKKF padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits, ir “ļaut visai sabiedrībai jau tagad, negaidot pandēmijas pilnīgu atkāpšanos, izbaudīt kultūras elpu”. Viņš uzsvēra, ka tieši patlaban, kad cilvēki ir noguruši no neziņas un izolētības, kultūras atgriešanās sabiedrībā ir nepieciešama vairāk nekā jebkad.
“Šī programma, protams, ļauj kultūrai kopumā un kultūras cilvēkiem uzelpot, taču šī ir arī lieliska iespēja kultūras nozarei iegūt pavisam jaunu, spēcīgu elpu, pašiem vai kopā ar draugiem un sabiedrotajiem meklējot iepriekš nebijušas pieejas un radošas idejas, lai veidotu kultūras piedāvājumu un kultūras formas, kas ļautu kultūrai atkal kļūt par mūsu ikdienas daļu – šodien un arī tālā nākotnē,” pauda Ernštreits.
Tādēļ jaunās mērķprogrammas nolikumā ir ieviesti vairāki jauninājumi, kuriem VKKF eksperti pievērš uzmanību īpašās video konferencēs. Uz laikraksta iznākšanas brīdi jau būs notikušas trīs no tām, pārējo norises laikus meklējiet uzziņā. V. Ernštreits norāda – šoreiz īpaši svarīgi rūpīgi izlasīt nolikumu un izvērtēt, vai plānotie projekti atbilst tā prioritātēm, kā arī sasniedz minimālo plānoto pieprasījuma apmēru.
Atšķirībā no tradicionālajiem konkursiem, kuros var pieprasīt arī nelielas summas maziem projektiem, “KultūrELPA” īpaši atbalstīs vērienīgus projektus, kuri vērsti uz sadarbību starp vairākiem īstenotājiem. Tādēļ minimālā summa, ko var pieprasīt projekta īstenošanai, ir 5000, bet maksimālā – 80 000 eiro, savukārt projektam obligāti jānoslēdzas līdz 31. decembrim, proti, šī finansiālā gada ietvaros, bez iespējas projektu pagarināt.
Eksperti sola projektus izskatīt iespējami operatīvi, paziņojot rezultātus vēl pirms regulāro projektu konkursa termiņa, kas šī iemesla dēļ pavirzīts par divām nedēļām uz priekšu – tajā projektus varēs iesniegt līdz 16. maija pusnaktij.
Izvērtēt prioritātes
V. Ernštreits aicina visus iesniedzējus rūpīgi izvērtēt sava projekta atbilstību izvēlētajai nozarei un tajā izvirzītajām prioritātēm – jo lielāku skaitu prioritāšu tas aptvers, jo noderīgāks un interesantāks sabiedrībai būs, jo labākas izredzes patiešām saņemt finansējumu.
Galvenā prioritāte: atbalsts projektiem, kas nodrošina kultūras piedāvājumu tādā veidā, lai tas tiek īstenots un kļūst pieejams sabiedrībai 2021. gadā, neraugoties uz apstākļiem, kādi valda apkārt. Proti, saprātīgi būtu plānot projektus, kurus var elastīgi īstenot klātienē vai arī pilnībā vai daļēji attālināti, tā kā nav zināms, kā tieši mainīsies pulcēšanās nosacījumi.
Ernštreits norādīja – var prognozēt, ka augustā būs iespējami klātienes pasākumi ārtelpās, no rudens, iespējams, telpās, taču nav iespējams prognozēt, cik skatītāju vai klausītāju šādi klātienes pasākumi drīkstēs uzņemt.
Otrs nosacījums, kas daļēji pārklājas ar pirmo, – par prioritāriem projektiem tiks uzskatīti tādi, kas vērsti uz digitāla kultūras piedāvājuma un pakalpojumu attīstīšanu un pieejamības nodrošināšanu.
Pilnīgi jauna, iepriekš VKKF praksē nebijusi prioritāte ir kultūras piedāvājuma veidošana vai esošā kultūras piedāvājuma, tostarp digitālā kultūras piedāvājuma, pielāgošana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – redzes, dzirdes, uztveres un kustību traucējumiem –, kā arī projekta iesniedzēju inovatīvas idejas, kas ļautu meklēt jaunus risinājumus šāda kultūras piedāvājuma veidošanai vai pielāgošanai.
Valts Ernštreits arī norādīja, ka šoreiz projektu īstenotājiem būs arī īpaši “solidaritātes” nosacījumi. Piemēram, projektiem, kas saistīti ar izdevējdarbību, papildus ierastajiem septiņiem brīveksemplāriem, kas tiek uzdāvināti bibliotēkām, būs jānodrošina tām vēl desmit bezmaksas eksemplāri. Nav noslēpums, ka ar VKKF atbalstu tiek izdotas tiešām vērtīgas, bieži – arī dārgas grāmatas, tādēļ, “ja šis nosacījums rada grūtības, to iespējams iekļaut projektā”, norādīja VKKF padomes priekšsēdētājs.
Domājot par nākotni
Pagājušajā nedēļā ar Valsts kultūrkapitāla fonda direktoru Edgaru Vērpi, padomes priekšsēdētāju Valtu Ernštreitu un direktora vietnieci Lindu Karlinu tiešsaistes konferencē tikās Valsts prezidents Egils Levits, visiem tikšanās dalībniekiem nonākot pie secinājuma, ka Latvijā kā nelielā valstī kultūras nozīme, tās iespaids uz sabiedrību un katra cilvēka subjektīvo izjūtu par labklājību ir daudz jūtamāks nekā lielajās, taču tajā pašā laikā šobrīd VKKF budžets ar 9 969 057 eiro 2021. gadā ir mazākais no trim Baltijas valstīm.
Edgars Vērpe prezidentu informēja, ka ik gadus esošā finansējuma ietvaros ir iespējams atbalstīt tikai apmēram 20% no iesniegtajiem projektiem. Zināms, ka pirmajā šī gada konkursā iesniegto projektu skaits bija vēl lielāks, atbalstīt līdz ar to bija iespējams tikai aptuveni desmito daļu projektu.
Kā Ministru kabinets nolēma vēl 2018. gadā, no nākamā – 2022. gada – VKKF finansēšana atgriezīsies pie sākotnējā modeļa, paredzot fonda budžetā ieskaitīt ienākumus no nodokļiem alkohola, tabakas, izložu un azartspēļu jomās. Proti, VKKF projektu finansēšanai saņems 3% no alkohola akcīzes nodokļa, 2,21% no azartspēļu nodokļa, 2% no tabakas akcīzes nodokļa, kā arī 1,37% no izložu nodokļa, tomēr Edgars Vērpe videokonferencē pauda viedokli, ka šobrīd noteiktie nodokļu procenti ir nepietiekami un būtu jādubulto. Jāpiebilst, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds saņem 46% no azartspēļu nodokļa – tiesa, 63% no ieņēmumiem tiek novirzīti kultūras celtnēm un 37 – stipendijām, grantiem un fonda administratīvajām izmaksām. Tāpat Kultūrkapitāla fonds kaimiņos saņem 3,5% no alkohola un tabakas akcīzes naudas – tiesa, Igaunijā Kultūrkapitāla fonds finansē arī sporta notikumus. Savukārt Lietuvā vēl 2018. gadā Kultūrkapitāla fonda budžets sasniedza 15 miljonus eiro.
Egils Levits atkārtoti uzsvēra kultūras mediju nozīmi sabiedrības intelektuālās domas daudzveidībai un attīstībai Latvijā. Šogad VKKF programmā mediju atbalstam papildus tika piešķirti 230 000 eiro, kopumā atbalstot 14 kultūras medijus visās nozarēs. Fonda pārstāvji uzsvēra, ka šīs programmas specifika pieļauj arī dinamiku atbalsta sniegšanā, dodot iespēju ienākt sabiedrības apritē jauniem, kvalitatīviem medijiem.
Tāpat prezidents aicināja sākt diskusiju par plašāku VKKF atbalsta programmu tvērumu, izvirzot jaunu programmu un piesaistot papildu valsts finansējumu fondam vēstures, filozofijas un sabiedrības politikas pētījumiem, jo atbalsts šīm nozarēm ir pastarpināts un pakārtots citām kultūras nozarēm, piemēram, kultūras mantojuma jomai. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka valsts attīstībai šāds atbalsts būtu ļoti svarīgs un tam būtu piešķirams papildu valsts finansējums šādas programmas atvēršanai fondā.
Sava elpa arī novados
Katru pavasari līdzās regulārajam projektu konkursam VKKF sadarbībā ar uzņēmumu “Latvijas valsts meži” un plānošanas reģioniem izsludina Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales kultūras programmas. Šogad Kurzemes kultūras programmai piešķirti 116 750 eiro, Latgales – … eiro, Vidzemes – 141 000 eiro, bet Zemgales – 118 415 eiro.
Šajos konkursos projekti jāiesniedz vai nu līdz 30. marta pusnaktij (Latgales un Kurzemes kultūras programmā), vai arī līdz 31. marta pulksten 17 (Vidzemes un Zemgales kultūras programmā). Kā ierasts, šajās programmās tiek atbalstīti projekti, kas īpaši izceļ konkrētā reģiona kultūrvides, vērtību un tradīciju savdabību un vērsti uz tās izzināšanu, saglabāšanu un pieejamību novada iedzīvotājiem.
UZZIŅA
Semināri par atbalsta nosacījumiem programmā “KultūrELPA” plānoti VKKF “Facebook” lapā šādos laikos*:
24.03. plkst. 15 “Kultūrelpa” teātra mākslā
24.03. plkst. 16 “Kultūrelpa” cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
26.03. plkst. 15 “Kultūrelpa” filmu mākslā
29.03. plkst. 15 “Kultūrelpa” vizuālajā mākslā
29.03. plkst. 16 “Kultūrelpa” kultūras mantojumā
31.03. plkst. 15 “Kultūrelpa” mūzikā un dejas mākslā
31.03. plkst. 16 “Kultūrelpa” dizainā un arhitektūrā
* Iespējams noskatīties arī agrāk notikušo semināru ierakstus.
