Par EP priekšsēdētāju ievēlēta līdz šim jaunākā, pirmoreiz mazas valsts pārstāve 1
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Otrdien, 18. janvārī, savā 43. dzimšanas dienā maltiete Roberta Metsola pārliecinoši ievēlēta par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju. Viņas ceturtais dēls – piecgadīgais Kristians saprata tika to, ka viņa mamma piedalās sacensībās un ka viņa vinnējusi.
Vēlēšanu aizkulises
Ne viņas jaunība un degsme apbūra parlamenta balsotājus. Vienošanās starp 2019. gada vēlēšanu uzvarētājiem – Eiropas Tautas partiju (ETP), sociāldemokrātiem un liberālo “Renew Europe” – pirmos divarpus gadus no pilnvaru termiņa priekšsēdētāja krēslu paredzēja itāļu sociāldemokrātam Dāvidam Sasoli, bet otro pusi – ETP pārstāvim.
Tā kā vēlēšanu lokomotīve – vācietis Manfrēds Vēbers – atsauca savu kandidatūru, vajadzēja meklēt jaunu. Un atrada. Patiešām jaunu, kas jau bija izvirzījusies līdz priekšsēdētāja vietnieka amatam. Dažas nedēļas pirms pilnvaru termiņa beigām Dāvids Sasoli nomira un viņu jau aizstāja Roberta Metsola. Jāpiebilst, ka viņa jau bija iedzīvojusies “Briseles burbulī” – kopš 2004. gada viņa strādāja Briselē, līdz viņu 2013. gadā ievēlēja Eiroparlamentā.
Ievēlēšanai priekšsēdētāja amatā bija nepieciešamas 309 balsis, bet Roberta Metsola jau pirmajā kārtā saņēma 458 deputātu balsis, neatstājot nekādu cerību zaļajiem un kreisajiem. Viņa ir trešā EP priekšsēdētāja sieviete. Metsola vadīs parlamentu līdz 2024. gadam, kad tiks ievēlēts jauns Eiropas Parlaments.
“Turpmākajos gados cilvēki visā Eiropā vērsīsies pie mums, lai saņemtu vadību un virzību, kamēr citi turpinās pārbaudīt mūsu demokrātisko vērtību un Eiropas principu robežas. Mums ir jācīnās pret anti-Eiropas naratīvu, kas tik strauji un plaši pieņemas spēkā,” viņa teica savā pirmajā runā pēc ievēlēšanas.
Noraidītais rokasspiediens
Politisko autoritāti savā valstī Metsola ieguva par aso kritiku sociālistiskajai valdībai pēc žurnālistes Dafnes Karuanas Galīcijas nāves 2017. gadā. Viņu nogalināja zem auto palikts spridzeklis, kad viņa izmeklēja korupcijas lietu, kas aizsniedzās līdz pat Maltas valdībai.
Metsolas stingrā nostāja pret gauso izmeklēšanu un valdības nostāju vēl lielāku uzmanību pievērsa 2019. gadā, kad viņa atteicās paspiest roku Maltas premjerministram Džozefam Muskatam. “Ej prom, pirms tu nodari nelabojamus postījumus valstij,” viņa paziņoja mikroblogošanas vietnē “Twitter”. Gada nogalē viņš atkāpās.
Fotoattēls, kas bija fiksējis šo brīdi, tika atgādināts arī EP priekšsēdētāja vēlēšanu dienā. To izplatīja nogalinātās žurnālistes dēls Endrū Karuans Galīcijs. “Roberta bija viena no dažiem Maltas politiķiem, par kuriem es instinktīvi jutu, ka pēc manas mātes slepkavības varu uzticēties,” viņš sacīja “Viņa turpināja iestāties par taisnīgumu attiecībā uz manu māti un atbildību par to korupciju, ko viņa atklāja,” viņš piebilda, “par spīti pašas partijas tā laika līdera mēģinājumiem apstādināt viņu runāt par manas mātes lietu.”
Cer uz pārmaiņām
Pirms savas ievēlēšanas Roberta Metsola Eiropas Parlamentā sevi pieteica kā jaunu, bet pieredzējušu sieviešu līderi, kas spēj iedvesmot un panākt vienprātību starp Eiropas politiski sašķeltajām grupām.
Latvijas deputāte Inese Vaidere (“Vienotība”, ETP) ar Metsolas ievēlēšanu sagaida pozitīvas pārmaiņas EP darbā. “Viņai piemīt tās īpašības, ko sagaidu no EP prezidenta – enerģija, izlēmība un harisma. Turklāt teju deviņos gados, kopš strādājam plecu pie pleca EP un ETP grupā, esmu Robertu iepazinusi kā ļoti pārliecinātu, organizētu un mērķtiecīgu cilvēku, kas spēj apvienot ilgās darba stundas ar četru bērnu audzināšanu. Vairākkārt esam tikušās personīgi un pārrunājušas arī Latvijai svarīgus jautājumus, turklāt – kas nav mazsvarīgi – viņa man ir pierādījusi, ka savus solījumus tur,” tā “Latvijas Avīzei” nupat ievēlēto EP prezidenti raksturo Inese Vaidere.
Bet kādas pārmaiņas tad ir iespējamas smagnējā un lēnīgā EP darba organizācijā? “Robertai ir skaidri mērķi. Viņa ir apņēmusies strādāt pie tā, lai proeiropeiskie EP politiskie spēki kļūtu vienotāki. [..] Tas būs ārkārtīgi svarīgi, lai mēs varētu vienoties par daudziem nozīmīgiem, bet arī strīdīgiem likumiem, kas EP jāpieņem nākamajos divarpus gados, tai skaitā – Eiropas Zaļā kursa ieviešanai, veselības aprūpes stiprināšanai un digitālās sfēras regulēšanai,” uzsver deputāte.
Pirmā pārbaude ar abortu likumu
Metsolu parlamenta kolēģi raksturo kā “tiltu būvētāju” ļoti dažādos jautājumos – par migrāciju, viendzimuma laulībām, abortiem. Tieši par nostāju abortu jautājumā dažas minūtes pēc ievēlēšanas preses konferencē Strasbūrā viņu iztaujāja žurnālisti.
Malta ir katoļticīga valsts, kurā aborti joprojām ir nelikumīgi. Tā ir palikusi vienīgā ES valsts, kur aizliegums vēl saglabājies. Ārsti lēš, ka vismaz 300 sieviešu Maltā katru gadu veic abortus, vai nu iegūstot abortu izraisošas zāles, vai arī ceļojot uz valstīm, kur aborti ir likumīgi, ziņo “Times of Malta”.
Vēl pagājušā gada jūlijā pēc balsojuma pret ziņojumu, kurā aborti definēti kā cilvēktiesības, interneta vietnē “Lovin Malta” Roberta Metsola mierināja: “Bez mūsu valsts parlamenta apstiprinājuma ES institūcijas nevar piemērot Maltai nekādus tiesību aktus šajā jomā.” Viņas nostāja izraisīja sašutumu starp daudziem deputātiem, kuri ir cīnījušies par tiesībām veikt abortu visā ES.
Tagad Metsola atbildēja, ka viņa respektēs EP nostāju visos jautājumos. Viņa atgādināja, ka to darījusi arī iepriekš kā priekšsēdētāja vietniece, kad viņa iesniegusi Polijas senātam EP rezolūciju par likumu par abortiem Polijā. “Eiropas Parlamenta vadības nostāja ir skaidra: piekļuves liegšana veselības aprūpei, kurā ietilpst arī aborti, ir cilvēktiesību pārkāpums,” teica EP priekšsēdētāja.
Daudz svarīgāka Latvijai ir Metsolas nostāja migrācijas jautājumos. Kā ETP koordinatore šajā jautājumā 2016. gadā viņa uzstāja uz migrantu līdzvērtīgu sadalīšanu starp dalībvalstīm, kas bija svarīgi Vidusjūras salu valstij Maltai. Tomēr piecu gadu laikā nav izdevies panākt nekādu lielāku vienošanos par migrantu pārvietošanu. Tagad preses konferencē jaunā priekšsēdētāja jau spēja atbildēt diplomātiski. “Es esmu parlamenta priekšsēdētāja un gaidīšu rezultātus no komitejām, kas apspriež šos jautājumus,” viņa teica. “2024. gadā, kad mēs nonāksim vēlētāju priekšā, mums būs jāspēj atbildēt uz šiem jautājumiem, kas rada bažas visās dalībvalstīs.”
CV
Roberta Metsola
Roberta Tedesko Trikas dzimusi 1979. gada 18. janvārī Maltā.
Mācījusies Maltas universitātē un “Erasmus” programmas ietvaros specializējusies tieslietās un politoloģijā Eiropas koledžā Brigē.
Kā studente iesaistījās Nacionālistu partijas jauniešu organizācijā MŻPN.
2003. gadā iesaistījās kampaņā par Maltas iestāšanos ES.
2004. un 2009. gadā nesekmīgi startēja EP vēlēšanās kopā ar vīru somu Uko Metsolu.
No 2004. līdz 2013. gadam strādājusi Maltas pārstāvniecībā ES un ES ārējās darbības dienestā par juridisko padomnieci.
2013. gadā ārkārtas vēlēšanās un 2014. gada kārtējās vēlēšanās ievēlēta par EP deputāti.
Eiropas Tautas partijas grupas koordinatore EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā.
No 2020. gada novembra EP priekšsēdētāja pirmā vietniece.
Četru zēnu – Lukas, Aleka, Marka un Kristiana – māte.
Aizraujas ar ēdienu gatavošanu.
Avots: “Times of Malta”
