Jaunā Dienvidkurzeme vecajās robežās: teritorijas platības ziņā lielākajā novadā ir trīs līdzvērtīgi attīstības centri 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dienvidkurzemes novadā būs jāsaskaņo astoņu tagadējo pašvaldību un, iespējams, arī astoņu politisko spēku intereses – tik kandidātu sarakstu ir pieteikts novada domes vēlēšanās. Par nopietnākajiem sāncenšiem var uzskatīt četrus no tiem, jo pārējie pretendenti piedāvā nepilnus sarakstus.
Dienvidkurzemes novads ir lielākais teritorijas platības, bet – ne iedzīvotāju skaita ziņā.
Pateicoties lobijam Saeimā, tam izdevās ne tikai panākt to, ka lauku pašvaldības neapvieno ar Liepāju, bet arī to, ka novada administratīvais centrs atradīsies Grobiņā, nevis valstspilsētā, kā tas ir vairākās citās vietās, kur novadi izvietoti ap lielo pilsētu.
Bijušais Liepājas rajons, kura robežās tagad izveidots Dienvidkurzemes novads, bija viens no tiem, kurā lielākam skaitam pašvaldību 2009. gadā izdevās saglabāt savu patstāvību. Grobiņa, kurā būs novada centrs, robežojas ar Liepāju un ir lielākā no apvienotajām pašvaldībām – tajā ir vairāk nekā 8000 iedzīvotāju.
Taču jaunajā novadā ir trīs līdzvērtīgi attīstības centri, par kādiem var uzskatīt arī Aizputi un Priekuli. Vēl tajā ir Durbes, Pāvilostas, Rucavas, Nīcas un Vaiņodes novads, kuros ir salīdzinoši mazāk iedzīvotāju.
Lielākajā daļā no tiem iepriekš varēja startēt no vēlētāju apvienībām, ar ko arī tiek skaidrota diezgan lielā vēlētāju aktivitāte iepriekšējās vēlēšanās – daļā pašvaldību nobalsoja vairāk nekā 50% vai pat 60% vēlētāju. Šogad vairs nevarēja pieteikt vēlētāju apvienību sarakstus. Kopā Dienvidkurzemes novadā ir 35 306 iedzīvotāji.
Galvenie sāncenši – ZZS un NA
Nopietnākie konkurenti par 19 vietām domē ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA), kā arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un “Jaunā Vienotība” (“JV”). “KPV LV”, Jaunā konservatīvā partija, “Kustība Par” un apvienība “Iedzīvotāji” iesniegušas nepilnus sarakstus. Tas gan nemazina to cerības iegūt pārstāvniecību domē.
Jāatceras, ka nereti situācijā, kad neviens politiskais spēks vēlēšanās nesaņem izteiktu pārsvaru, tieši no kādas nelielas ietekmes partijas ievēlētais deputāts var kļūt par “zelta balss” īpašnieku. Zinātāji stāsta, ka viena no Saeimā pārstāvētajām partijām kandidātus meklējusi, ievietojot laikrakstā sludinājumu.
Vēlēšanās vairs nestartē trīs no astoņiem tagadējiem priekšsēžiem – Pāvilostas novada vadītājs Uldis Kristapsons, Nīcas novada priekšsēdis Agris Pētermanis un Vaiņodes novada mērs Visvaldis Jansons. No pārējiem vairs tikai Grobiņas novada priekšsēdis Aivars Priedols ir pieteikts ar pirmo numuru ZZS sarakstā.
Aizputes novada priekšsēdis Juris Grasmanis (NA), Priekules novada vadītāja Vija Jablonska (NA), Rucavas novada priekšsēdis Jānis Veits (“JV”) un Durbes novada vadītājs Ojārs Petrēvics (ZZS) ir tālākās vietās savu partiju sarakstos.
ZZS līderis Aivars Priedols vada lielāko no visiem novadiem. “Viņš ir pieredzējis pašvaldības vadītājs, kas kā dinozaurs vienreiz jau šo ceļu iepriekšējās reformas laikā ir gājis,” “Latvijas Avīzei” sacīja ZZS kandidāts, bijušais Saeimas deputāts, zemnieku saimniecības “Pīlādži” finanšu direktors Edgars Putra.
Priekšvēlēšanu laiku, kurā pastāv virkne ierobežojumu, ZZS kandidāti izmanto visai radoši – ar nūjām izstaigā visus novadus, tērpti vienādās ZZS jakās. Tā esot viena no nedaudzajām iespējām pievērst uzmanību gaidāmajām vēlēšanām, iepazīstināt ar sevi un pašiem iepazīt katru novadu.
Citiem sarakstiem bija grūtības izveidot pilnu komandu, bet ZZS bijusi konkurence uz vietām sarakstā. Citu partiju ieskatā, A. Priedolam pietuvināti cilvēki esot gan Nacionālās apvienības, gan “Jaunās Vienotības” un, iespējams, vēl kādā sarakstā.
To komentējot, A. Priedols “Latvijas Avīzei” teica, ka viņš ar daudziem labi satiekot, jo tagad būs visiem kopā jāstrādā. Galvenais esot, lai cilvēki aiziet uz vēlēšanām, jo ļaudis no visa ir noguruši un sakot, ka neies balsot.
Vēl esot būtiski, lai katrs tagadējais novads būtu pārstāvēts jaunajā domē.
Par ZZS nopietnāko konkurentu tiek uzskatīta Nacionālā apvienība. Tā startē ar jaunu līderi – Padures pamatskolas direktoru Linardu Tiļugu, kas šaipusē ir pazīstams arī kā mūziķis.
ZZS saraksts vairāk orientēts uz Grobiņas vēlētājiem, bet NA bāzējas Priekulē un Aizputē. No šīm pašvaldībām startē ne tikai domju priekšsēži, bet arī Aizputes novada mēra vietnieks Andris Jankovskis, kā arī Dzintars Kudums, kas savukārt esot NA “atslēgas cilvēks” Priekulē. Priekules novada vadītāja Vija Jablonska vairs nav saraksta galvgalī.
Viņa teica: “Esmu 15 gadus strādājusi pašvaldībā, ir jādod zaļā gaisma jaunajiem. Visā pasaulē notiek paaudžu maiņa, tai ir jānotiek arī pašvaldībās.”
L. Tiļugs ir gatavs kandidēt uz pašvaldības vadītāja amatu, ja būtu tam labvēlīgs vēlēšanu rezultāts, jo esot ieguvis pieredzi, vadot skolu un vairākus sasaukumus strādājot Aizputes novada domē. Viņam rūp, lai tālākās teritorijas neatstāj novārtā, jo deputāti vairs nevarēs uz katru no tām aizbraukt, kā tas iespējams tagad.
Uz vaicāto, cik drošs viņš ir par savu komandu un vai tajā nav citiem politiskajiem spēkiem lojālu cilvēku, L. Tiļugs atbildēja: “Tam nav nozīmes. Jaunajā domē būtu svarīgi, lai visi varētu strādāt kopā un nebūtu opozīcijas, jo neproduktīva pretimstāvēšana kavē attīstību.”
Gatavojas paaudžu nomaiņai
“Jaunās Vienotības” saraksts ir izteikts paaudžu nomaiņas piemērs. Tajā ar pirmo numuru ir Grobiņas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Andris Jefimovs, bet viņa tēvs, Grobiņas novada priekšsēdētāja vietnieks Genādijs Jefimovs sarakstā ir tālākā vietā.
Tēvs ir šajā partijā jau kopš “Jaunā laika” laikiem un “līdz ar to esmu politikā kopš bērna kājas”, “Latvijas Avīzei” atzina A. Jefimovs. Viņš pašvaldībā strādājis desmit gadus, bet par paaudžu maiņu izsakās kontekstā ar nepieciešamību nodrošināt pēctecību.
“Pašvaldībās ir pārmaiņu laiks un jauno redzējums ir svarīgs, bet ir jāņem vērā pieredzējušo politiķu viedoklis,” uzskata A. Jefimovs.
A. Priedols apstiprināja, ka G. Jefimovs ir mēra komandā domē, bet viņš vairāk pārstāvot pilsētas intereses, kamēr A. Priedols – lauku. Arī partiju programmas tomēr esot atšķirīgas.
Par spēcīgu tiek uzskatīts arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksts, kas ir gados visjaunākais – kandidātu vidējais vecums ir 38,9 gadi. Taču, ja pieņem, ka pārējie trīs spēki ir vairāk savstarpēji saistīti, tad LRA nebūs viegli nonākt pašvaldības vadībā. Arī LRA saraksta galvgalī ir jauna seja – Nīcas novada attīstības nodaļas vadītājs Raivis Kalējs.
LRA komanda atšķiras ar to, ka tajā ir salīdzinoši maz ar pašvaldību iestādēm saistītu cilvēku, bet vairāk vietējie uzņēmēji – arī “Durbes grauda” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča, kurš ir Durbes novada deputāts.
Durbes novada priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs, kā viņš pats sevi raksturoja, ir ar “diezgan plašu publiskā darba pieredzi un zināšanām, lai neļautu citiem cilvēkus ievest maldināšanā”. Viņš ir bijis arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.
A. Radzevičs “Latvijas Avīzei” teica, ka vēlētājiem būtu svarīgi izvērtēt kandidātu savstarpējās politiskās un biznesa saites, lai nepiedzīvotu pārsteigumus pēc vēlēšanām, bet teikto nekonkretizēja. LRA pašlaik Grobiņas novada domē ir opozīcijā, un to varētu izvēlēties tie, kas nav apmierināti ar vietējo politiku.
A. Radzevičs uzskata, ka īpašs atbalsts būtu vajadzīgs Aizputei, kur savulaik bija ļoti spēcīgs ražošanas potenciāls, bet tagad Kurzemes attīstības programmas pirmajā redakcijā tā pat neesot iekļauta Liepājas funkcionālajā zonā, kurā ir pat tāda vieta kā Rīva, kas nav izprotams. Viņaprāt, nebūtu pieļaujama “Aizputes nogremdēšana”.
Tie riski ir, ja visu attīstību koncentrētu tikai novada administratīvajā centrā. Grobiņā valdošās ZZS programma gan ir viena no retajām, kur minētas konkrētas ieceres katrā no tagadējiem novadiem, solot rūpēties par visiem.
Dienvidkurzemes novads
1. Apvienība “Iedzīvotāji” – Guntis Rolis, portāla “Dunika.lv” īpašnieks
2. “KPV LV” – Aldis Rudzītis, “Kurzemes amatnieka” valdes loceklis
3. Nacionālā apvienība – Linards Tiļugs, Padures pamatskolas direktors
4. Zaļo un zemnieku savienība – Aivars Priedols, Grobiņas novada priekšsēdētājs
5. “Kustība Par” – Nora Patmalniece, Aizputes novada Juridiskās nodaļas vadītāja
6. “Jaunā Vienotība” – Andris Jefimovs, Grobiņas Ugunsdzēsēju dienesta vadītājs
7. Latvijas Reģionu apvienība – Raivis Kalējs, Nīcas novada Attīstības nodaļas vadītājs
8. Jaunā konservatīvā partija – Henrijs Ķeružis, SIA “Ievirze” valdes priekšsēdis
