Jaunā airētāja Elza Gulbe pieradusi visu izdarīt līdz galam 0
“Lielās sacensībās sasniegt maksimālo rezultātu ir viegli, jo tad nogurumu nejūt. Grūti ir izdarīt to vienam ikdienas treniņos. Tāpat ir it visā – smagākā cīņa jāizcīna pašam ar sevi,” saka daudzsološā airētāja Elza Gulbe (19).
Pērn viņa ieguva 1000 latu stipendiju tirdzniecības tīkla “Maxima” konkursa “Latvijas izcilnieki 2011” sporta un veselības kategorijā. Daļu stipendijas sportiste iztērējusi dalībai mēnesi ilgā treniņnometnē Korkā kopā ar Īrijas valsts izlasi. Tur viņa trenējās plecu pie pleca ar vienu no savām lielākajām autoritātēm – mūsu airētāju Sanitu Pušpuri, kura Londonas olimpiskajās spēlēs pārstāv Īriju. Otra stipendijas daļa ļāva Elzai gūt vērtīgu sacensību pieredzi, piedaloties olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Šveicē. Atlikušo naudu viņa ieguldījusi sporta inventārā. Šomēnes, pirmo reizi piedaloties Pasaules čempionātā airēšanā vecuma grupā līdz 23 gadiem, mūsu sportiste izcīnīja piekto vietu un lepojas, ka uzrādījusi savu labāko rezultātu.
Atteica amerikāņiem
Elzas tuvākais mērķis ir kvalificēties nākamajām vasaras olimpiskajām spēlēm, kas 2016. gadā notiks Riodežaneiro. Tas nozīmē, ka turpmākos četrus gadus katra diena jaunajai sportistei jāpavada mērķtiecīgā darbā, vismaz četras reizes nedēļā aizvadot pat pa diviem treniņiem dienā. Šo slodzi viņa apņēmusies apvienot ar studijām Biznesa augstskolā “Turība”, kur iegūs bakalaura grādu sabiedrisko attiecību specialitātē. Studēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā meitene nevēlējās, jo viņas redzesloks allaž bijis plašs. Elza cer, ka studijas jaunā specialitātē ļaus viņai sasniegt vēl citus apvāršņus.
Elza atzīst, ka vairākkārt saņēmusi arī uzaicinājumus trenēties Amerikas Savienotajās Valstīs, lai vēlāk tās pārstāvētu, airējot astoņniekā. Tomēr viņa zina, ka tas nozīmētu zaudēt iespēju izcīnīt uzvaras Latvijai, jo labi airēt vieninieku viņa vairs nevarēs.
Tāpēc no ienesīgajiem ārvalstu piedāvājumiem jaunā sportiste atteikusies un dzimteni pametīs tikai tad, ja citas iespējas nebūs. “Galvenais dzīvē nav nauda, bet gandarījums par padarīto. Nesot Latvijas vārdu pasaulē, man tas būs nesalīdzināmi lielāks, nekā strādājot kādas lielvalsts izlasē,” pārliecināta jaunā airētāja.
Neskatoties uz patriotismu, viņa ir kritiska pret Latvijas valsts vadītājiem. Pie varas esošie, viņasprāt, politisko karjeru veidojuši, par daudz mantrausības un savtīgu interešu vadīti: “Saeimā ir trīs sportisti, bet savas valsts sporta attīstībai viņi nav izdarījuši neko,” skarbi spriež jaunā sportiste. Ja Elzai pašai dotu iespēju Latvijā kaut ko mainīt, viņa vēl daudz vairāk brīvības un varas dotu jauniešiem. Meitene uzskata, ka mūsu valstij klātos daudz labāk, ja vairāk līdzekļu tiktu ieguldīti jauno talantu attīstībā un jaunu cilvēku iesaistīšanā lēmumu pieņemšanā.
Airēšanā noder ritma izjūta
Latvijas izcilnieces tituls un stipendija Elzai bijis liels pārsteigums. Viņasprāt, panākumu atslēga šoreiz bijis godīgums – trenere savā raksturojumā par viņu uzrakstījusi visu, kā ir, atklājot gan meitenes labās puses, gan to, ka reizēm treniņu dēļ viņai gadās nogulēt kādu mācību stundu. Arī pati sportiste atzīst, ka nebūt necenšas būt labākā visās jomās. Lai arī vidusskolā viņas vidējā atzīme bija virs septiņām ballēm, ne visi mācību priekšmeti Elzai padevās vienlīdz labi. Vājākās sekmes bijušas dabaszinībās – fizikā un ķīmijā, jo par tām viņai bijusi vismazākā interese. Arī vidusskolas gala eksāmenus meitene nokārtojusi, iegūstot C līmeni, kas neļauj pretendēt uz budžeta vietu augstskolā. Tomēr pat neizdošanās Elza smagi nepārdzīvo: “Man vienmēr viss nācis viegli. Protams, man nebūtu sasniegumu bez darba, bet tas, ko daru no sirds, man padodas. Nebaidos, ka pienāks diena, kad centīšos, bet panākumi izpaliks. Tad es vienkārši strādāšu vēl vairāk.”
Vēl pirms Elza sāka nodarboties ar airēšanu, viņa guva pirmos starptautiskos panākumus, spēlējot akordeonu. Absolvējusi Kandavas mūzikas skolu kā viena no apdāvinātākajām akordeonistēm, bet kopš tā laika mūzikas instrumentu rokās paņem reti. “Nesanāk laika,” meitene aizbildinās.
Tomēr atzīst, ka būtiskākais iemesls, kāpēc viņa vairs nespēlē, ir tas, ka nevar tam pievērsties gana nopietni: “Man nepatīk tikai šad tad šā tā uzspēlēt. Ja kaut ko daru, nododos tam ar visu nopietnību, ja nedaru, tad nedaru nemaz.” Lai arī varētu šķist, ka muzikalitāte un sportiskums ir divas pavisam atšķirīgas lietas, Elza skaidro, ka muzikālā izglītība airēšanā viņai ļoti palīdz. Nodarbojoties ar sportu, īpaši airējot, svarīga ir ritma izjūta un tā jaunietei ir labi attīstīta, tieši pateicoties mūzikai. “Nekas nav nesavienojams, un jebkas, ko esi kādreiz darījis, noderēs,” pārliecinājusies izcilā sportiste. Pavadot bērnību laukos Kandavas novada Vānē, viņa apmeklējusi neskaitāmus pulciņus, dziedājusi korī, dejojusi tautiskās dejas un nodarbojusies ar aerobiku: viņai vienkārši jau no mazām dienām labāk paticis apgūt ko jaunu nekā dzenāt bumbu pagalmā. “Kā bērni var caurām dienām sēdēt pie datora, es nesaprotu,” viņa brīnās. Arī savus bērnus sportiste nolēmusi vasarā sūtīt pie vecākiem laukos, jo sajūtu, kāda ir iekrist un aizmigt siena kaudzē, nevarot aizstāt nekas. Arī tagad vislielākajos noguruma brīžos Elza pēc tās ilgojas.
Uzziņa Arī šogad “Maxima” izsludinājusi konkursu “Latvijas izcilnieki”, kuras noslēgumā 3. septembrī pieci izcilnieki iegūs 1000 latu stipendijas. Par stipendiju pretendentiem vēl tikai līdz 5. augustam var balsot mājas lapā www.maxima.lv/latvijas izcilnieki un ar telefona balsojumu, nosūtot attiecīgā izcilnieka kodu uz numuru 157. Kodi un izcilnieku apraksts atrodams jau minētajā mājas lapā. |
