Jaudu netaupām, naudu – arī aizņemamies 2
Otrais mūsu ieskats tirgus statistikas jūrā, ko sagatavojuši Auto asociācijas analītiķi, veltīts jaunu auto dzinēju izvēlei. Tātad – jauda un degvielas veids. Un – pavisam īsi – par pirkumu finansējuma avotiem.
Mazus auto nepērk gandrīz neviens. Pieticīgus motorus – ja reiz kāds spējis uzrāpties pa cenu kāpnēm līdz jaunam auto – izvēlamies tikpat reti. Arguments, ka Latvijai nav vajadzīgi 200 km/h, bet simtam pietiktu pat ar 50 ZS, netiek sadzirdēts. Dinamiku vajagot, lai visai mežonīgajā (dažbrīd) burzmā justos labi. Un par tiem kaitīgo izmešu miligramiem, kuru lielākiem motoriem pavisam noteikti ir vairāk, par tiem, kā izskatās, mums pagaidām nospļauties. Mazi motori – divi procenti no tirgus. Mēreni pieticīgi – desmitā daļa. Bet gandrīz 3000 jeb piektdaļa uzskatījuši jau tā sportisko divu litru darba tilpumu par nepietiekamu. Un 172 vajag četrus litrus un vairāk. Nez vai dzelzceļa vagonus ar limuzīniem vilkt taisās?
Kā tad šos zirgus barosim? Statistika liecina – izteiktas dīzeļu dominances jaunu auto tirgū vairs nav. Tā saglabājas lietotu auto importā, kas ekspertiem nešķiet īpaši gudri (lielāks drīz nepieciešama kapitāla un dārga remonta risks), un jaunu auto juridisko personu grupā, kura laikam gatavojas lieliem nobraukumiem. Lūk, Auto asociācijas viceprezidenta Ingus Rūtiņa komentārs veco dīzeļu sakarā: “Analizējot Latvijas autoīpašnieku braukšanas paradumus, tādai dominancei nav racionāla pamatojuma. Citiem vārdiem sakot, autobraucēju daļa, kas brauc tik daudz, lai dīzeļa izvēle būtu ekonomiski pamatota, ir relatīvi neliela.
Pagājušā gada nogalē Latvija pievienojās ES Klimata un enerģētikas politikas satvaram laikposmā līdz 2030. gadam, kas paredz būtiskus CO2 izmešu samazinājumus Latvijas tautsaimniecībā. Savukārt lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots ir autotransports un īpaši vieglais pasažieru un vieglais komerctransports. Tas nozīmē, ka ir kritiski svarīgi, ar kāda vecuma, kādu tehnoloģiju, kādu degvielas patēriņu un kādu CO2 emisiju automobiļiem tiek papildināts mūsu autoparks. Tam būtu jāpakārto nodokļu politika, citi motivācijas instrumenti, lai mainītos sabiedrības izvēle par labu zemāku izmešu automobiļiem.”
Par finansējumu. Kredītu buma – kā 2007. gadā – protams, vairs nav. Tomēr gandrīz katrs otrais jauna auto pircējs pērn ticis uzskatīts par līzingam pietiekami uzticamu. Aktīvākie kreditētāji – “Nordea Finance Latvia” (31%), “SEB Līzings” (23%), “DNB Līzings” (16%), “Swedbank Līzings” (12%) un “Unicredit Leasing” (11%).
