Jaudīgā sārtā oga dzērvene! Tereško par to, kā tā nomāc sēnītes, mikrobus un vīrusus 0
Šķiet, veselīgo īpašību dēļ reti kura oga spēs izkonkurēt dzērvenes. Ne velti tās cenšas gan audzēt, gan vākt dabā un lietot gan svaigas, gan sulas, morsa, sukāžu, arī ievārījumu veidā.
Visvairāk dzērvenes audzē ASV un Kanādā, tāpēc veikalos nopērkamās šo ogu sukādes visbiežāk nāk no šīm valstīm. Dzērvenes arī vienkārši uzglabāt burkā ar ūdeni. Bagātinātas ar medu un ķiplokiem, tās lieliski pasargā no vīrusiem. Turklāt šīs sārtās ogas ir izcils dabīgo antioksidantu avots.
Dzērveņu īpašības
Jau tas vien, ka dzērvenes var uzglabāt mēnešiem ilgi tik vienkāršā veidā bez konservēšanas, norāda – šīs ogas satur vielas, kas nomāc dažādas sēnītes un citas sīkbūtnes, mikrobus un vīrusus, skaidro fitoterapeits Artūrs Tereško.
Tāpēc dzērvenes droši var lietot, lai uzlabotu mutes dobuma stāvokli (aizkavē kariesa veidošanos, iznīcina mikrobus), pret kakla sāpēm, pret biežu saaukstēšanos, bronhītu vai urīnpūšļa iekaisumu, jo tās visas izraisa mikrobi vai vīrusi.
Piemēram, lai sāktos urīnceļu infekcija, baktērijai vispirms jāpiestiprinās pie urīnceļu gļotādas un pēc tam jāiekļūst iekšā, bet dzērveņu aktīvās vielas (īpaši hipūrskābe, kam ir ļoti spēcīga antibakteriāla iedarbība) neļauj tam notikt, jo pasargā gļotādas (arī urīnceļu gļotādas) no inficēšanās. Dzērvenes arī paaugstina skābes līmeni urīnā, un šāda vide nepatīk baktērijām.
Fitoterapeits stāsta, ka dzērvenes izceļas ne tikai ar fitoncīdu un dažādu organisko skābju aktivitāti, bet arī C, B grupas un PP vitamīnu un minerālvielu (kālijs, jods un magnijs) iedarbību. Tas viss palīdz organismam saglabāt veselību jebkādos apstākļos, uzlabot nervu darbību, ādas, matu un nagu izskatu, kā arī stiprināt un padarīt elastīgākus asinsvadus. Dzērvenēs atrodas viens no spēcīgākajiem antioksidantiem – resveratrols, kas labvēlīgi ietekmē sirds asinsvadu sistēmu.
Savukārt arteriālā asinsspiediena pazemināšanās notiek, pateicoties dzērveņu urīndzenošajām īpašībām.
Tomēr, kā uzsver fitoterapeits, kāliju tās neizvada no organisma, tāpēc šīs ogas droši var lietot pacienti ar sirds mazspējas izraisītām tūskām.
Ļoti vērtīga ir šo sārto ogu spēja samazināt zema blīvuma jeb sliktā (tā, kas nogulsnējas asinīs) holesterīna veidošanos, bet palielināt augsta blīvuma jeb labā holesterīna uzkrājumus. Tās arī pazemina homocisteīna līmeni asinīs, līdz ar to organismā samazinās iekaisuma risks.
Noteikti jāpiemin dzērveņu spēja cīnīties ne tikai ar dažādām infekcijām, bet ietekmēt vēža šūnu attīstību, un šajā jomā notiek arvien vairāk pētījumu.
Dabīgie antioksidanti
Iekaisuma gadījumā organismā veidojas ļoti daudz brīvo radikāļu, un mūsu iekšējā antioksidatīvā sistēma (to veido organisma paša saražotie un no uztura iegūtie antioksidanti) ļoti novājinās. Rodas tā sauktais oksidatīvais stress.
Tad parasti pirmais, kas ienāk prātā, ir skriet uz aptieku, lai nopirktu kādus sintētiski radītus uztura bagātinātājus ar domu, ka to lietošana lielā daudzumā uzlabos veselību. “Tā ļoti viegli var iebraukt otrā grāvī,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes Bioķīmijas laboratorijas vadošais pētnieks Andrejs Šķesters.
“Tieši brīvie radikāļi ir atbildīgi par virkni mūsu organismam absolūti nepieciešamu reakciju un ļoti daudzu procesu regulēšanu un līdzsvara saglabāšanu, fagocitozes procesu (imūnie aizsargprocesi) nodrošināšanu. Jā, brīvo radikāļu kombinācijas, kas to paveic, var būt ļoti agresīvas, bet citādi, piemēram, vīrusus vai baktērijas, kas iekļuvušas organismā, neizdosies iznīcināt.”
Tāpēc, lai šūnas pasargātu no brīvo radikāļu kaitīgās iedarbības, uzturētu pareizo balansu starp antioksidantiem un brīvajiem radikāļiem, organismu sargājošās rezerves vislabāk papildināt ar dabīgajiem antioksidantiem.
Tas izdarāms, uzturā iekļaujot krāsainos dārzeņus un ogas, ēdot visu, kas ir zaļš un krāsains, iesaka pētnieks.
Ļoti spēcīgi antioksidanti ir vitamīni A (karotīns, ksantofils), C (askorbīnskābe) un E (tokoferols), mikroelementi selēns, cinks un varš.
Ar dabīgu uzturu antioksidantus nevar pārdozēt, kā tas var notikt, lietojot sintētiski radītos, tādējādi izjaucot tik nepieciešamo balansu starp brīvajiem radikāļiem un antioksidantiem. Piemēram, ja par daudz lieto sintētiski radītu C vitamīnu, tas organismā var darboties kā prooksidants – viela, kas veicina oksidatīvo stresu, nevis samazina to, tāpēc jālieto tikai ieteicamajās devās.
Pieaugušam cilvēkam tie ir 100 mg C vitamīna dienā.
Tā ir deva, ko, saprātīgi izvēloties produktus, bez īpašām grūtībām var uzņemt ar dabīgu uzturu, piemēram, ēdot dzērvenes un citas krāsainās dārza bagātības.
Tomēr divas reizes gadā – rudenī un pavasarī, kad visbiežāk uzliesmo hroniskās kaites, var noderēt arī kāds dabīgais aptiekā nopērkamais uztura bagātinātājs, piemēram, kapsulas ar dzērveņu, melleņu, aveņu vai citu ogu pulveru maisījumu. Imunitātes uzlabošanai der arī daudzas ārstnieciskās tējas, norāda Šķesters. Protams, oksidatīvā stresa gadījumā svarīgi arī novērst tos faktorus, kas to izraisījuši.
Lietošana
Dzērveņu sulu ar ūdeni lieto kā atspirdzinošu dzērienu daudzu slimību gadījumā, īpaši, kad ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, kā tas notiek, piemēram, slimojot ar gripu.
Lai dzērvenēs nenoārdītos tik svarīgais dabīgais antioksidants C vitamīns, tās nedrīkst vārīt, jo karstumā vitamīns noārdās, brīdina fitoterapeits Tereško. Citi vitamīni ir izturīgāki, tāpēc, piemēram, ķīseli gatavojot, var izspiest sulu un likt vārīties tikai ogu miziņas, pielikt cukuru un cieti pēc vajadzības, atdzesēt un tad pieliet sulu.
Derēs pret visām minētajām veselības problēmām, to skaitā sliktā holesterīna samazināšanai asinīs, tātad profilaksei pret atmiņas pasliktināšanos, paaugstinātu asinsspiedienu, infarkta un insulta risku.
Varbūt pat labāka iedarbība ir ogām, samaltām ar medu vai cukuru.
Jālieto vismaz divas ēdamkarotes dienā, īpaši, ja ir biežas galvassāpes.
Ja bieži atkārtojas cistīts (urīnceļu iekaisums), dzērveņu sula (saldināta) jālieto pa 2 ēdamkarotēm 2 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
Šādās situācijās var noderēt arī dzērveņu sukādes (ikdienas deva ap 40 g, kas atbilst vienai saujai).
UZZIŅA
• Svaigās dzērvenēs C vitamīna ir daudz vairāk, bet žāvējot tā daudzums sarūk, taču pārējo bioloģiski aktīvo vielu daudzums, kas sākotnēji veido 10–20%, pēc žāvēšanas ir vairākkārt palielinājies attiecībā pret masu.
• Dzērveņu labās īpašības saglabājas arī to sukādēs, bet jārēķinās, ka tādās ir vairāk cukura. Tomēr dzērvenēs ir samērā daudz šķiedrvielu un organisko skābju, tāpēc arī saldinātā veidā tās tikai nedaudz paaugstina cukura līmeni asinīs.
• 100 gramos svaigu dzērveņu ir līdz 15 mg C vitamīna.
