Imants Frederiks Ozols: “Diemžēl ir pamats uzskatīt, ka atrodamies vēl tikai pašā sākumā ilgākam un trauksmainākam periodam” 12
Imants Frederiks Ozols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tāpat uz tā uzķertos un, cenšoties atsvabināties, pieliptu vēl niknāk. Tomēr, drošs paliek drošs, uz mušpapīra ziež medu un jau tīksmi berzē rokas.
Lai cik mazcienīgi tas būtu, par mušām laikam uzskata visus, kas, apzinīgi būdami, pilda savu pienākumu, ejot uz vēlēšanām un veicot kārtējo grūto izvēli, meklējot labāko variantu no sliktajiem.
Medus, ko ziež uz mušpapīra, ir pēdējā laikā izskanošie populāru ļaužu vārdi, kas pēkšņi atskārtuši, ka viņiem jādodas politikā. Šī medus parāde vēl turpināsies.
Kas tad ir noticis? Vai tiešām viņu sirdis un prātus pārpildīja mērķi, kas lielāki par pilnu kabatu naudas un augstas amatpersonas statusu? Vai vienkārši saprata, ka viņiem pametuši reti izdevīgu iespēju? Atbildi mēs zinām vai vismaz labi nojaušam. Tas nenotiek pirmo reizi, bet reti tas ir tik bezkaunīgi un noziedzīgi pret valsts nākotni, kā tas tiek darīts tagad.
Globālās attīstības centra pārbīdes
Globālais attīstības centrs arvien izteiktāk pārbīdās uz Tālajiem Austrumiem un Dienvidaustrumāziju. Pašreizējā krīze varētu būt pēdējais iekritiens šajā neizbēgamajā procesā, kurš, kā lēš eksperti, lūzuma punktam būs pāri ap 2050. gadu.
Ne velti Amerikas Savienotās Valstis kopā ar Austrāliju, Japānu un vēl dažiem stratēģiskajiem partneriem Klusā okeāna reģionā izveidojuši jau vairākas alianses, tostarp Četrpusējo drošības dialogu (QSD jeb Quad), bet šogad ASV, Lielbritānija, Japāna, Austrālija un Jaunzēlande paziņoja par jaunas asociācijas – Zilā Klusā okeāna reģiona partneriem (PBP jeb “Partners in the Blue Pacific”) – izveidi reģiona salu valstu aizsardzībai (tas varētu nozīmēt arī Taivānu, kas Ķīnai kā dadzis acīs).
Skaidrs, ka Globālā attīstības centra pārbīdes un jaunas drošības arhitektūras veidošanas process Klusā okeāna reģionā vēl ir pašā sākumā, taču tas ir tik nozīmīgs, ka Ķīnas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomē Čans Cjuaņs jūnijā notikušajā sēdē paziņoja, ka oficiālā
Pekina kategoriski iebilst Savienoto Valstu nodomam veidot NATO analogu Klusā okeāna reģionā. Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Loids Ostins gan noliedz, ka tas tiktu darīts, bet Ķīnu šie paziņojumi nepārliecina itin nemaz.
Vajadzēs daudz naudas un precīzus lēmumus
Kāds tam sakars ar medu uz mušpapīra un gaidāmajām Saeimas vēlēšanām? Diemžēl ir pamats uzskatīt, ka atrodamies vēl tikai pašā sākumā ilgākam un trauksmainākam periodam, kas var negatīvi ietekmēt gan visas Eiropas Savienības, gan atsevišķu tās valstu ekonomikas. Vienlaikus pieaugusi nepieciešamība bruņoties.
Nelaimīgas sakritības dēļ tas notiek laikā, kad strauji aug inflācija, degvielas un izejvielu cena. Tas neglābjami sadārdzina visu, arī ieročus.
Turklāt pieprasījums pēc ieročiem šobrīd ir ļoti augsts, bet to rezerves NATO valstīs – sarukušas. Gan jauna, gan lietota tehnika, kuras piegāde kādreiz bija iecienīts ziņu temats Latvijā, šobrīd visvairāk nepieciešama Ukrainā.
Bruņošanās sacensība nav tikai Eiropā. Pieprasījums pēc ieročiem, turklāt apvienojumā ar ļoti lieliem līdzekļiem to iegādei, ir arī Tuvo Austrumu reģionā, Indijā un citviet.
Tātad neskaidras ekonomikas prognozes, augoši izdevumi aizsardzībai, bet vienlaikus arī nepieciešamība parūpēties par sociāli mazāk aizsargāto slāņu enerģijas rēķiniem un galu galā arī to, lai būtu ko galdā celt. Arī kovids nekur nav pazudis. Pasaules veselības organizācija jau māj ar sarkano karogu Eiropas virzienā, brīdinot, ka Covid-19 gadījumu skaits jau pašreiz trīskāršojies.
Iepriekšējos gados vasaras vidus bija laiks atelpai, bet nu sasniegts inficēšanās līmenis pavasarī. Vienlaikus dienvidu puslodē, kur pašreiz ziema, gripas sezona bargāka nekā iepriekš. Vēlā rudenī tā būs pie mums.
Pat ja paveiksies un jaunajiem kovida variantiem saglabāsies zema mirstība, epidēmijas ļoti noslogo veselības aprūpes sistēmu. Tas nozīmēs potēšanos, noslogotas slimnīcas, slimības lapas, bet ļaunākajā gadījumā arī stingrāku vai mazāk stingru mājsēdi. Vajadzēs daudz naudas, precīzus un savlaicīgus lēmumus, sekmīgu to realizēšanu.
Bet vēl jau jāgādā arī par ekonomisko un sociālo progresu kopumā, lai vēl vairāk nepasliktinātu Latvijas pozīcijas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.
“Lipīgās” slavenības
Vajadzētu spējīgus politiķus ar skaidru skatu, augstām darbspējām un krampi īstenot grūtus, bet svarīgus mērķus. Taču sācies politiskais šovs, kurā stratēģiskiem mērķiem vispār nav nozīmes. Sarakstus piepilda “lipīgām” slavenībām – labi ieredzētiem ekspertiem vai vienkārši populāriem cilvēkiem. Tas ir tas medus, ko bagātīgi ziež uz mušpapīra.
Latvijas ieilgusī politiskā slimība – reālu mērķu un valstiski domājošu politiķu neesamība – piedzīvojusi spēju paasinājumu. Jo patriots nav tas, kurš lādē noziedzīgus režīmus kaimiņos, bet gan tas, kurš mīl savu valsti un spēj no rīta līdz vakaram vismaz četrus gadus, par kuriem visai dāsni aizmaksāts, arī kārtīgi strādāt.
Protams, pat mani uzjautrina visai iedrošinošais un mēreni izglītojošais joku plēsējs, profesors Anatolijs Danilāns. Man pat prātā nenāca interesēties par viņa atrašanos tā saucamajā čekas kartotēkā. To uzzināju no medijiem un kartītes attēla “Twitter” soctīklā. Manis pēc, viņš var pat netaisnoties, ka nevienu nav stučījis.
Galu galā atmazgājušies balti arī lielāki oportūnisti, kas lielījušies pat ar tikšanu pie dzīvokļa par savu it kā nenopietno sadarbību. Bet jautājums ir cits – ko Danilāns pašreiz var reāli izdarīt politikā?
Triekt iepriekš Latvijas Radio skanošos vecišķos jokus no Saeimas tribīnes? Apmierināt žurnālistu kāri pēc sulīgām vārdu spēlēm? Un kāds no tā labums laikā, kad Igaunijas vispārējās izglītības sistēma kļūst par vienu no labākajām pasaulē, bet studijas Tartu universitātē darba devēji vērtē tikpat augstu kā Kembridžas universitātē?
Vai mums ārstu trūkums politikā un Saeimā? Arī ne! Anda Čakša ir Saeimā, turklāt atraisījusies no saistības ar zaļajiem un zemniekiem un iestājusies “Vienotībā”.
Tātad pret viņu pat “Konservatīvie” nevarēs celt iebildumus. “Vienotībā” gan jau ir arī Hosams Abu Meri. No “Attīstībai/Par” saraksta Saeimā jau strādāja Andris Skride. Tiesa, par veselības ministru tāpat kļuva ar klavierspēli labāk pazīstamais Daniels Pavļuts, kuram medicīnas izglītības nav nemaz.
Taču lai nu paliek Danilāns. Sarakstam, kurā viņu ielikuši par pievilinātāju, viņš nešaubīgi atnesīs bagātīgu ražu. Cilvēki cerēs, ka viņš būs lāga vīrs un atcerēsies, ka neregulāra ēšana un nekvalitatīva pārtika visātrāk aizved pie māgas daktera. Medus kārtā ir arī atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs, kurš izpelnījās lielas simpātijas ar militārās lietās zinoša cilvēka komentāriem par kara gaitu Ukrainā.
Nu, saņēmis uzņēmēja Ulda Pīlēna uzaicinājumu, atskārtis, ka “Latvijas aizsardzības jomai ir vajadzīgas jaunas idejas”. Latvijas politika, protams, nevar iztikt bez iepriekš Krievijā daudz vairāk nekā dzimtenē pazīstamā aktiera Andra Lielā.
Tā būs mums lieliska iespēja redzēt, cik balsis var nopelnīt, atsakoties no Krievijas pilsonības un nointervējoties Latvijas Televīzijā. Par sevi vēlēšanās balsošot Lauris Lizbovskis, vēsta viņa ieraksts tviterī, bet, “ja nopietni”, viņa prioritātes būšot tautas sports.
Arī solījums gādāt par “mazāk nodrošinātajiem un izstumtajiem” skan labi. Jo īpaši tādēļ, ka paša Laura nedienām ar līdzjūtību sekoja draudzi. Viņa pozitīvisms iedvesmoja, nu to varēs pārvērst īstā valūtā.
Ja reiz tur būs Lauris, kādēļ gan tur nebūt viņa agrākajam kolēģim, sporta žurnālistam Edgaram Barbakam.
Tad vēl politologs Andris Sprūds (Ivaram Ijabam taču tik labi bija sekmējies; to var atkārtot). Un vēl, un vēl. Labo cilvēku vārdi rindosies kā krelles, aizstājot garlaicīgo sacensību par mērķiem un programmām.
Uz mušpapīra ziež medu. Biezā kārtā ziež. Cerētais rezultāts tiks sasniegts – partiju vadītāji, kases turētāji un finansētāji būs apmierināti; daži no labajiem cilvēkiem tiks pie darba. Bet kas no tā valstij un tautai?
Pagaidiet! Agri vai vēlu kāds no viņiem atgādinās: “Neprasi, ko valsts tev var dot, bet gan – ko tu vari dot valstij!”
