“Jau tagad mums ir dārgāka elektrība salīdzinājumā ar kaimiņiem!” Par pārmaiņām elektroenerģijas ražošanā 2
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau pavisam drīz enerģētikas uzņēmumi Latvijā, kas enerģijas iegūšanai izmanto fosilos resursus – pārsvarā dabasgāzi –, zaudēs atbalsta maksājumus.
Vai tas nozīmēs atteikšanos no dabasgāzes par labu kādam zaļākam kurināmajam? Siltumapgādes uzņēmumi aktīvi virzās biomasas (šķelda, atkritumi, lauksaimniecības biomasa) virzienā, bet elektroenerģijas ražošanā situācija ir sarežģītāka.
Cik ilgi dabasgāze būs izdevīga?
Latvijas lielākajam enerģētikas uzņēmumam “Latvenergo” piederošajās termoelektrostacijās (TEC) pērn saražoja 2780 GWh elektrības, kas jau otro gadu bija jauns rekords, par 5% pārspējot 2018. gadā saražoto. Kā zināms, TEC elektrību 100% apmērā ražo no dabasgāzes.
Kā norāda uzņēmumā, nav pamata situāciju mainīt. Arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes loceklis Edgars Vīgants apstiprināja, ka ir maz iespēju dabasgāzei domātās tehnoloģijas izmanot citiem kurināmajiem, piemēram, biomasai, jo tas prasīs papildu investīcijas.
Kādu nākotnē redzat dabasgāzes izmantojumu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā?
Tā vietā viņš uzskata, ka TEC u. c. dabasgāzes koģenerācijas stacijas laika gaitā vienkārši nomainīs dabai draudzīgāki enerģijas ražošanas mehānismi, piemēram, vēja turbīnas un saules enerģijas parki, kā arī elektroenerģijas imports no valstīm, kas savlaicīgi investējušas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijās.
“Dabasgāzes elektrība nākotnē kļūs tikai dārgāka – celsies akcīze, radīsies jauni vides nodokļi, jāpērk kvotas. Jau tagad mums ir dārgāka elektrība salīdzinājumā ar kaimiņiem.”
“Latvenergo” gan vairakkārt uzsvēris TEC darbību nozīmi, nodrošinot Latvijai un Baltijai nepieciešamo jaudu pietiekamību. Turklāt kompānijā tic, ka koģenerācijas staciju loma tirgū nākotnē nevis samazināsies, bet pat palielināsies – neskatoties uz to, vai atbalsts turpinātos vai neturpinātos.
“Mūsdienīga energoapgāde nav iedomājama bez būtiska atjaunīgo energoresursu īpatsvara, tomēr tādi energoresursi kā ūdens, vējš un saule nav pastāvīgi, to aizvietošanai ir nepieciešami citi – tradicionālie energoresursi, tomēr būtiski, lai šie tradicionālie energoresursi tiktu izmantoti ar augstu efektivitāti un minimāliem CO2 izmešiem.
Šī gada sākums ir bijis bagātīgs ar hidroresursiem un ir pieaugusi arī vēja enerģijas loma elektroapgādes bilancē, tomēr nav mazinājusies “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 loma, jo jānodrošina elektroenerģijas ražošana arī brīžos, kad vējš nepūš un ūdens pietece ir zema.
Modernizētās TEC stacijas ir ideāli piemērotas šai lomai, jo pretstatā, piemēram, Igaunijas degslānekļa stacijām, šīs stacijas spēja un spēs nodrošināt elektroenerģijas ražošanu augsti efektīvā procesā ar minimāliem CO2 izmešiem un konkurētspējīgu cenu, turklāt ierobežojot arī cenas pieaugumu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā,” sacīja “Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere.
TEC-1 – bez subsīdijām
Jāpiebilst, ka 2017. gadā “Latvenergo” atteicās turpmāk saņemt 75% no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem saviem TEC, taču turpināja saņemt 25% no jaudas maksājumiem, kas sedz operatīvās izmaksas. TEC-1 šie maksājumi jau novembrī beigsies, bet TEC-2 25% no jaudas maksājumiem saņems līdz 2028. gadam.
Rēķinoties ar atbalsta maksājumu zaudēšanu, pērn “Latvenergo” vadība pieņēma lēmumu turpināt TEC-1 koģenerācijas bloka ekspluatāciju arī pēc atbalsta beigām. Kompānijā apstiprināja, ka šobrīd tiek veikta TEC-1 modernizācija, kuras rezultātā tiks palielināta turbīnu jauda, uzlabots iekārtu lietderības koeficients un palielināts starpremontu intervāls.
“Vērtējot no vides viedokļa, “Latvenergo” ir daudz darījis un turpina darīt, lai uzlabotu efektivitāti, palielinātu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu un samazinātu CO2 emisijas, kļūstot neatkarīgākam un pašnodrošinātākam.
TEC pēc rekonstrukcijas ir līdz minimumam samazināts CO2 izmešu apjoms, maksimāli efektīvi izmantojot energoresursus enerģijas ražošanai,” sacīja Bidere.
Viņa uzsvēra, ka pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas Latvijā gāzes kā energoresursa piegādes ir diversificētas, samazinot tās importu no Krievijas, tā vietā izmantojot, piemēram, Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli. Tāpat situāciju tirgū ietekmējusi kopīgā Latvijas, Igaunijas un Somijas tirgus izveidošanās.
Atjaunojamais siltums
Daudz vieglāk pāriet no dabasgāzes uz biomasas izmantošanu ir siltumenerģijas ražotājiem. Jau nākamgad, pateicoties jaunajiem un efektīvajiem AER siltumavotiem siltumcentrālēs (SC) “Imanta” un “Daugavgrīva”, šķeldas apjoms “Rīgas siltumā” kurināmā bilancē sasniegs 50% (šobrīd – 30%). Kā uzsvēra uzņēmuma pārstāve Linda Rence, ilgtspējīga AER izmantošana ir “Rīgas siltuma” prioritāte.
Šobrīd OIK atbalstu saņem vairs tikai divas “Rīgas siltuma” koģenerācijas stacijas – “Imanta” un “Ziepniekkalns”. SC “Imanta” atbalsts tiks pārtraukts 2021. gada jūnijā, bet SC “Ziepniekkalns” – 2023. gada februārī. Kā atklāja uzņēmumā, šobrīd netiek plānota SC “Imanta” koģenerācijas stacijas darbības turpināšana pēc obligātā iepirkuma beigām, jo tām ir jāstrādā nepārtraukti, kas nav iespējams mainīgu elektroenerģijas tirgus cenu apstākļos.
Tā vietā tika vērtētas koģenerācijas stacijas rekonstrukcijas iespējas, un šobrīd tiek veikta jaunas biokurināmā siltumcentrāles izbūve Imantā, kuras jauda būs 40 MW. Savukārt SC “Ziepniekkalns” biokurināmā koģenerācijas stacija pēc obligātā iepirkuma beigām plāno turpināt darbu, ražojot siltumenerģiju siltumapgādes vajadzībām un pārdodot elektroenerģijas pārpalikumu elektroenerģijas tirgū.
“Ņemot vērā, ka atbalsta maksājumi lielā mērā tika izmantoti koģenerācijas staciju darbgatavības uzturēšanai, un obligātā iepirkuma atbalsta izbeigšana tiek savlaicīgi ieplānota, būtiska ietekme uz siltumenerģijas cenu un uzņēmuma peļņu nav sagaidāma,” atklāja uzņēmuma pārstāve Linda Rence.
Šobrīd gan pilnīga atteikšanās no dabasgāzes izmantošanas uzņēmumā netiek paredzēta, jo tas neesot ekonomiski un tehniski pamatoti. Tomēr siltumapgādes uzņēmums turpina meklēt iespējas līdz 2050. gadam ieviest atjaunojamo energoresursu izmantošanu 100% apmērā.
Viņa arī sacīja, ka tehnoloģiskās iekārtas biokurināmā projektos ir būtiski dārgākas nekā iekārtas, kas ražo siltumenerģiju ar dabasgāzi, bet par labu nāk tas, ka biokurināmā projektiem piesaistīts Eiropas fondu līdzfinansējums. “Abos biokurināmā projektos tiek izmantotas vismodernākās tehnoloģijas, kas ļauj līdz minimumam samazināt personāla izmantošanu, nodrošina visaugstāko darbības efektivitāti, izmantojot dūmgāzu kondensatorus un dūmgāzu attīrīšanu.”
Interesanti, ka šķelda nav vienīgais plānotais kurināmā veids. Uzņēmums pēta arī iespēju siltumapgādē palielināt zema potenciāla siltumenerģijas izmantošanu, kas ir tehnoloģiskie un kanalizācijas notekūdeņi, kā arī dūmgāzes. Tāpat tiekot domāts par ūdeņraža un saules enerģijas tehnoloģijām, kā arī kurināmā elementu tehnoloģijas. Tomēr pagaidām jaunu tehnoloģiju ietekme uz galveno kurināmā veidu izmantošanas apmēriem ir salīdzinoši neliela.
Biomasas netrūks
Edgars Vīgants norāda, ka daudzi joprojām Latviju uzskata par vienu no zaļākajām valstīm Eiropas Savienībā, jo vēsturiski, pateicoties HES, kopējais AER izmantojums ir liels, taču ir jāskatās nākotnē, nevis pagātnē. “AER projektu attīstībā Latvija vairāk nekā 10 reižu atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, lai gan vajadzētu iet vienā solī.”
Dabasgāzes izmantošanu kā kurināmo visbūtiskāk ietekmē ūdens pietece upēs – jo vairāk elektrības izstrādājušas HES, jo vairāk samazinās gāzes patēriņš elektrības ražošanai. Kas ir labi – pietece HES nekorelē ar biomasas izmantošanu enerģētikā – kopš 2012. gada biomasas izmantošana lēnām, bet pieaug.
Vīgants arī noliedz daudzu apgalvoto, ka Latvijā meži ir izcirsti un siltumenerģijas iegūšanai izmanto augstvērtīgo koksni. “Enerģijā izmantojam tikai koksnes atlikumus, kurus nevar izmantot citādi. Absolūti lielākā daļa mežu Latvijā ir sertificēti.
Vienmēr var darīt vēl labāk, bet nav pamata domāt, ka pie mums ir kā Dienvidamerikas mūžamežos, kas tiešām rada draudus videi un ilgtspējai. Latvijā enerģētiskā koksne tiek iegūta videi draudzīgā veidā un ilgtspējīgi.” Tas esot būtiski, lai šķeldu varētu arī eksportēt.
Biomasa Latvijā esot pietiekamā apjomā, turklāt liela daļa šķeldas no meža nemaz netiek izvesta. Ja nu pašu patēriņam šķeldas sāktu pietrūkst, Vīgants norāda, ka vienmēr var pašu patēriņam novirzīt eksportam domātos apjomus. “Šķelda ir teju vienīgais vietējais kurināmā resurss, tas nākotnē būs jāizmanto arvien efektīvāk,” pārliecināts LAEF valdes loceklis.
Viņš gan piebilda, ka ilgtermiņā arī biomasu izkonkurēs citi AER, piemēram, saule un vējš. “Tas nenozīmē, ka šķelda mežā vienkārši sapūs – iemācīsimies no tās iegūt lielāku pievienoto vērtību. Sintezēsim autodegvielu, ķīmijas izejmateriālus u. c. resursus.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
