Juris Stukāns: “Tas man ir patīkams pārsteigums, ka prokuratūrā nav bijusi pretdarbība vai nekonstruktīva pretošanās mainīt attieksmi un darbības veidus.”
Juris Stukāns: “Tas man ir patīkams pārsteigums, ka prokuratūrā nav bijusi pretdarbība vai nekonstruktīva pretošanās mainīt attieksmi un darbības veidus.”
Foto: Karīna Miezāja

“Jau šobrīd 30% kriminālprocesu tiek pabeigti līdz 48 stundu laikā.” Saruna ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu 2

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Pagājis pusgads, kopš Juris Stukāns ir ģenerālprokurors. Stājoties amatā, viņš sacīja, ka prokuroram jāuzņemas daudz aktīvāka loma noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, ka ir jāmaina prokuroru loma kriminālprocesu uzraudzībā un virzībā, lai lietas tiktu izskatītas daudz ātrāk. Cik tālu ģenerālprokurors ticis ar savu ieceru īstenošanu?

Jūs Augstākās tiesas plēnumā sacījāt: ja tiesiskums nenodrošina taisnīgumu, tad jāpārvērtē tiesiskuma regulējums. Vai tas būtu attiecināms arī uz attaisnojošo spriedumu bijušā “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāja Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Osinovska kukuļošanas lietā?

CITI ŠOBRĪD LASA

J. Stukāns: Par Magoņa un Osinovska lietu šobrīd ir pāragri runāt, jo vēl nav zināmi tiesneša motīvi, un šī lieta ir iztiesāta tikai pirmajā tiesu instancē. Prokurori ir nolēmuši, ka gatavos protestu.

Vai tas nozīmē, ka lieta atkal ievilksies?

Esmu vairākas reizes teicis un arī šobrīd uzskatu, ka tieslietu ministram ir pamats izvērtēt, kāpēc šī lieta tik ilgi tika novilcināta pirmajā tiesu instancē. Ņemot vērā tiesu noslodzi, to varēja izskatīt daudz ātrāk.

Kas attiecas uz pārsūdzību Vidzemes apgabaltiesā, jāteic, ka tur lietas tiek izskatītas vidēji trīs četru mēnešu laikā. Līdz ar to tur nekādi gadi nav vajadzīgi.

Prokuratūra jau ir iesniegusi apelācijas protestu Zolitūdes traģēdijas lietā, kur ir tikai viens notiesātais. Vai arī te var runāt par mēnešiem vai tomēr gadiem, kamēr tiks izskatīta pārsūdzētā lieta?

Ir jāsaprot, ka apelācijas instance pārvērtē lietas faktiskos apstākļus, tai nav jāatkārto tas, ko paveikusi pirmā tiesu instance. Tai ir jādod savs vērtējums tiem pierādījumiem, kurus vērtējusi pirmā instance. Līdz ar to veikala “Maxima” traģēdijas lietas izskatīšanai apelācijas instances tiesā nevajadzētu aizņemt ilgāk par gadu.

Agrāk starp prokuratūru un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pastāvēja diezgan būtiskas domstarpības likumu piemērošanā. Vai šajā ziņā ir kas mainījies pozitīvā virzienā?

Reklāma
Reklāma

Esmu divas reizes ticies ar KNAB vadību un darbiniekiem. Mēs esam vienojušies, ka prokurors ar KNAB izmeklētāju strādā kopā no lietas pirmās uzsākšanas dienas. Apspriežas par iespējamo lietas kvalifikāciju, procesuālajām darbībām, un, ja divatā nespēj vienoties par kopīgu pozīciju, tad iesaistās KNAB nodaļas vadītājs un virsprokurors.

Ja arī viņu starpā jo­projām ir domstarpības, tad tās palīdz atrisināt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta prokurori un virsprokurors, bet pavisam sarežģītā situācijā iesaistīšos personīgi.

Tas nav nekas jauns, jo Kriminālprocesa likums paredz šāda veida pieeju. Mēs šobrīd uzlabojam savstarpējo uzticēšanos un sadarbību.

Jūs, stājoties amatā, sacījāt, ka no pirmās kriminālprocesa uzsākšanas dienas prokuroram ir jāsadarbojas ar policiju. Cik tālu esat ticis ar šī uzdevuma īstenošanu? Vai, piemēram, pensionāres Eleonoras Ļaksas dzīvokļa izsoles lietā, kas raisīja plašu sabiedrības rezonansi, prokuratūra iesaistījās jau no pirmās kriminālprocesa uzsākšanas dienas?

Aktīvi komunicēju ar prokurori un zinu, ka viņa ir iesaistījusies uzreiz un viņas vadībā notiek lietas virzība tālāk. Mēs zinām visu, kas notiek šajā lietā, un sniedzam savu atbalstu.

Mēs esam mainījuši līdzšinējo pieeju – tagad prokurors uzreiz ar policijas izmeklētāju apspriež lietas virzības taktiku. Ja redz nepieciešamību, pats nekavējoties ņem dalību procesuālajās darbībās.

Kā minimums jau šobrīd 30 procenti kriminālprocesu, kur ir zināms pārkāpējs (braukšana dzērumā, kukuļņemšana, sīkās zādzības u. c.), tiek pabeigti līdz 48 stundu laikā.

Nereti tomēr vietējos policijas iecirkņos rajona prokurori ar izmeklētāju sadarbojas ļoti formāli. Ne vienu vien ar lielu pompozitāti uzsāktu kriminālprocesu izbeidz pierādījumu trūkuma dēļ, jo īpaši necenšas atrast pierādījumus. Ja lieta tiek pārsūdzēta uzraugošajam prokuroram, tad ir ne mazums gadījumu, kad prokurors savā atbildes vēstulē cietušajiem pārraksta to, ko jau uzrakstījis policijas izmeklētājs.

Pirmkārt, pusgadu, kopš esmu amatā, Saeima ir pieņēmusi divus apjomīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas vistiešākajā veidā skar prokuroru darbu. Otrkārt, vairākos policijas iecirkņos un pārvaldēs prokuroriem ir pat izdalīts kabinets, kur prokuroram ar izmeklētājiem apspriest lietu virzību.

Tādēļ man ir pamats domāt, ka, kopīgi sadarbojoties un vērtējot lietas materiālus, prokuroriem un izmeklētājiem tomēr izdosies ātrāk atrast kopīgu valodu un nodrošināt raitu lietu virzību.

Ja lieta ir sarežģītāka un nepieciešams veikt papildu darbības, lai atklātu noziegumu, tad mēs paļaujamies uz policijas izmeklēšanas darbu.

Likums noteic, ka šo posmu vada izmeklēšanas iestādes vadītājs vai vietnieks.

Kā jūs uzzināt, ka cietušie ir neapmierināti, jo izmeklēšana bijusi pavirša, ka kriminālprocess ir izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ, ka prokurori nav centušies lietā iedziļināties?

Ir mainīts sūdzību izskatīšanas līmenis, tas ir paaugstināts. Agrāk sūdzības par rajona prokuroriem izskatīja virsprokurori, bet tagad to dara apgabala līmeņa prokurors. Līdz ar to mēs iesaistām daudz vairāk personu, kuras attiecīgi vērtē šos pārmetumus, tādējādi izslēdzot iespēju, ka prokurors piesedz policijas izmeklētāju paviršības. Mēs ceram, ka šīs izmaiņas ļaus pievērst lielāku uzmanību izmeklēšanas kvalitātei.

OECD ir norādījusi, ka Latvijas augstākajā prokuratūras institūcijā, salīdzinot ar citām valstīm, esot pārāk liels prokuroru skaits, kas nodarbināts administratīvajā korpusā, ka trūkstot prokuroru, kas veic ikdienas izmeklēšanas darbu. Vai esat reaģējis uz šo aizrādījumu?

No Ģenerālprokuratūras vairāk nekā 10 prokurori ir pārcelti izmeklēt lietas uz apgabala līmeņa prokuratūrām. Esam veikuši strukturālu reformu, samazinot virsprokuroru skaitu un apvienojot nelielās prokuratūras. Piemēram, 14 prokuratūru vietā mēs izveidojām trīs prokuratūras. Tātad 14 virsprokuroru vietā tagad ir tikai trīs virsprokurori.

Vienpadsmit virsprokurori pārtapa par prokuroriem un patlaban iesaistās lietu izmeklēšanā, kas dos iespēju lietas izskatīt un virzīt ātrāk.

Valsts kontroles revidenti secinājuši, ka vislielākās neskaidrības un grūtības piemērošanā rada Krimināllikuma normas, kas paredz personu saukšanu pie krimināl­atbildības par krāpšanu. Proti, par piesavināšanos, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas, arī par politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības nelikumīgu finansēšanu.

Valsts kontroles secinājumi nav atklājums, jo šis jautājums ir aktualizēts jau sen, tāpēc es pieņēmu lēmumu izveidot divas specializētās prokuratūras. Viena no tām ir valsts institūciju dienestā izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas prokuratūra, kura sāka strādāt no 1. janvāra un kura specializējusies tieši partiju finansēšanas nelikumīgo līdzekļu apkarošanā.

Šajā prokuratūrā strādā desmit prokurori, valsts tai nodrošina pietiekamu finansējumu. Ja rodas nepieciešamība, šiem prokuroriem ir iespējams paaugstināt savu kvalifikāciju tieši partiju finansēšanas jomā, piesaistot speciālistus, kuri specializējušies šajos jautājumos. Specializētās prokuratūras kompetencē ir arī izvērtēt Valsts kontroles atzinumus, kas skar amatpersonu darbību. Šiem desmit prokuroriem tiks nodrošināts jebkāds atbalsts, jebkāda veida informācija un mācību materiāli, lai viņi savu ikdienas darbu varētu veltīt kvalitatīvai lietu izmeklēšanai.

Ir izveidota arī Nodokļu un muitas lietu prokuratūra, kura nodarbojas ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes uzsāktajām lietām.

Esmu vairākas reizes apmeklējis šo prokuratūru, pārliecinājies, ka abas šīs struktūras satiekas ik dienu, kas agrāk nebija iespējams, komunicē no lietas uzsākšanas pirmās dienas, vienojoties par izmeklēšanas apjomu.

Ja prokuroram ir jautājumi par nodokļiem, viņi turpat VID ēkā satiekas ar nodokļu inspektoriem, kuri izskaidro nianses.

Ļoti ceru, ka tuvākajā laikā šīs divas prokuratūras spēs pamatot un pierādīt savas darbības kvalitāti.

Kāds ir jūsu viedoklis par Saeimas vilcināšanos izdot kriminālvajāšanai deputātu Artusu Kaimiņu, kurš varētu būt saņēmis līdz 200 tūkstošiem eiro no Rūdolfa Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem?

Valsts apsūdzības uzturētājs uzskata, ka deputāta darbībās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, un vēlas saukt deputātu pie atbildības. Man nav saprotams, kāpēc Saeima to tik ilgstoši nedara.

Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, deputātam šobrīd vairs nav nekādu iemeslu šo procesu bremzēt, jo tikai tiesa var pateikt, ir vai nav taisnība apsūdzības uzturētājam.

Visticamāk, prokuratūra šo situāciju izvērtēs un iesniegs priekšlikumu grozīt likumu, lai deputāta izdošanai nebūtu nepieciešama Saeimas piekrišana.

Parlamenta piekrišana bija vajadzīga tad, kad deputāts zaudēja savas pilnvaras. Šobrīd deputāts tās nezaudē, tāpēc rodas jautājums, kāpēc bez parlamenta akcepta deputātu nav iespējams izdot kriminālvajāšanai? Kādā veidā parlaments pasargā deputātu?

Prokuratūra nevar vērsties pret deputātu, tā izvirza tikai savu apsūdzību valsts vārdā un prasa tiesai to novērtēt.

Līdz ar to šis mehānisms būtu pārskatāms, jo nepilda to funkciju, kas bija agrāk, proti, pasargā deputātu no tā, ka viņš nepamatoti zaudē savas pilnvaras.

Pirms stāšanās amatā jūs diezgan skeptiski izteicāties par nodomu veidot Ekonomisko lietu tiesu, jo tā tieslietu sistēmā neko neatrisināšot. Vai jūsu viedoklis ir mainījies?

Kaut gan bija paredzēts, ka jaunā tiesa sāks strādāt no 1. janvāra, tas nav noticis, jo vēl nav atlasīti tiesneši. Tiesas darbības sākums ir atcelts līdz pavasarim.

Raugoties no tieslietu sistēmas viedokļa, uzskatu, ka šādas tiesas izveide nav īsti pareiza. Bet esmu atbalstījis agrāk un arī tagad atbalstu desmit tiesnešu amata vietu aizpildīšanu, kuras valsts apmaksāja katru gadu. Taču Tieslietu ministrija ilgstoši šīs vakances neaizpildīja.

Beidzot tieslietu ministrs Bordāns, izveidojot Ekonomisko lietu tiesu, aizpildīs šīs tukšās tiesnešu amata vietas. Šo jauno tiesu apjoma ziņā var salīdzināt ar veselu rajona tiesu. Gada laikā tā varētu izskatīt vairākus tūkstošus lietu.

Tā bija bezatbildība turēt neaizpildītus tiesnešu amatus laikā, kad valsts katru gadu deva finansējumu.

Taču, pirms darbu sāk Ekonomisko lietu tiesa, tieslietu ministram vajadzētu atrisināt vienu būtisku problēmu, proti, informatīvi tehnoloģisko nodrošinājumu, lai prokuroriem un lietas dalībniekiem nevajadzētu braukt uz tiesas sēdēm Rīgā.

Ja tas nebūs iespējams, tad jāno­drošina transports, kas lieciniekus, apsūdzētos un cietušos atvedīs uz Rīgu nopratināt un pēc tam aizvedīs atpakaļ, bet nepieciešamības gadījumā nodrošinās arī ar viesnīcu. Jāņem vērā, ka neviens prokuratūrai komandējumiem un benzīnam nepiešķir papildu līdzekļus.

Jūs, būdams Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, savā laikā iztiesājāt digitālās televīzijas krimināllietu un daļai apsūdzēto piespriedāt bargus sodus. Taču Augstākās tiesas Senāts norādījis uz vairākiem aspektiem, kurus apelācijas instance nav izvērtējusi, un lieta atdota atpakaļ apgabaltiesai. Vai saskatāt savu vainu, ka lietas iztiesāšanā ir pieļautas kļūdas? Cik ilgi varētu ilgt atkārtotais iztiesāšanas process?

Diemžēl Augstākā tiesa konstatēja apelācijas instances darba nepilnības, un tās ir jānovērš. Es domāju, ka būs nepieciešami vairāki mēneši, nevis gadi, lai varētu lietu izlasīt, uzklausīt lietas dalībniekus un paziņot nolēmumu.

Vai tā prokuroru daļa, kas strādā Ģenerālprokuratūrā un bijusi jūsu priekšgājēja Ērika Kalnmeiera darba stila piekritēja, bez būtiskām domstarpībām pieņem jūsu virzītās pārmaiņas?

Tas man ir patīkams pārsteigums, ka nav bijusi pretdarbība vai nekonstruktīva pretošanās mainīt attieksmi un darbības veidus. Mēs apspriežamies par aktuālajiem jautājumiem ar cieņpilnu attieksmi vienam pret otru. Prokurori ir zinoši un vēlas panākt labākus rezultātus. Ja viņi redz, ka to var panākt citādi nekā līdz šim, kāpēc gan viņiem būtu jānostājas pret šīm izmaiņām! Cilvēki cenšas un mainās, vienam tas sanāk ātrāk, citam – nedaudz ilgāk.

Kā jūs strādājat kovida laikā, vai katru dienu nākat uz darbu?

Pandēmijas laiks nav sagādājis negatīvus momentus prokuratūrai, par ko esmu patīkami pārsteigts.

Paldies iepriekšējai vadībai, jo visi prokurori ir nodrošināti ar datortehniku, ir izveidota IT sistēma, un prokurors, kā reizēm pajokoju, var strādāt kaut vai mežā.

Viņam nav nepieciešama cieša sasaiste ar savu darba kabinetu, jo IT sistēma ļauj ieskenēt lietas materiālus, lai mēs tos varētu lasīt. Pusgada laikā esmu tikai kādus desmit dokumentus parakstījis ar pildspalvu, viss pārējais notiek tikai elektroniskajā sistēmā ar elektronisko parakstu.

Vai koronavīruss ir uzbrucis arī prokuroriem, un vai esat izlēmuši pret to potēties?

Slimoja pietiekami daudz gan darbinieki, gan prokurori. Par laimi, nav bijuši ļoti smagi gadījumi, kad būtu jāārstējas slimnīcā. Katram prokuroram ir personīgi pajautāts, vai viņš ir ar mieru potēties pret kovidu. Jāteic, ka vakcinēties nolēmusi vairāk nekā puse.

Arī pats vakcinēšos, jo ņemu vērā infektologu sacīto, ka saslimt ir daudz bīstamāk nekā saņemt poti, ja arī parādās kādi blakus efekti. Man nav nekāda pamata apšaubīt infektologu sacīto, ka vakcīna ir droša. Nav jau cita varianta, kā izkļūt no šīs nepatīkamās pandēmijas. Neredzu nevienu argumentu, lai nepotētos.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.