Latviskā Latvija 58
Izglītības un zinātnes ministrijas konsultante Inta Bērziņa uzsver: Latvijā ir dažas pilsētas, kurās nav neviena krievu bērnudārza. Viena no tādām pilsētām ir Bauska. Novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina “Mājas Viesim” apstiprina, ka “Bauskā šobrīd patiešām nav neviena bērnudārza, tāpat arī nevienas vispārējās izglītības iestādes ar krievvalodīgo plūsmu. “Patiesībā šeit nekad nav bijis neviens krievvalodīgo bērnudārzs, nav bijušas pat atsevišķas krievvalodīgo grupiņas. Bērnudārzos bija jauktās grupas, kurās kopā laiku vadīja un zināšanas apguva latviski un krieviski runājoši bērni. Lai padarītu bērnudārza gaitu uzsākšanu vienkāršāku, audzinātājas ar šiem bērniņiem sarunājās arī krieviski. Gadiem ejot un uzstādījumiem mainoties, krievu valodas īpatsvars kļuva aizvien nemanāmāks, un galu galā, kad bērni nonāca līdz 1. klasei, visi bija sagatavoti mācību apguvei latviešu, ne krievu valodā. Nepieciešamība pēc krievu valodas vispārizglītojošās iestādēs apsīka. Šobrīd mazuļi no krievu valodā runājošām ģimenēm ļoti veiksmīgi integrējas latviskajās grupiņās – par to liecina fakts, ka izglītības nodaļā nav ticis saņemts neviens iesniegums, kurā vecāki izteiktu neapmierinātību par to, ka viņu atvasei jādodas uz latviešu bērnudārzu. Šāda situācija noteikti saistāma ar izteikti latvisko iedzīvotāju sastāvu – 78% Bauskas novada iedzīvotāju ir latvieši un lielākoties krievu valodā runājošie iedzīvotāji ļoti labi pārvalda arī latviešu valodu. Mēs priecājamies un lepojamies ar to, ka esam latvisks novads un ka mums ir latviski runājoši un domājoši iedzīvotāji ne vien šī vārda valodiskā, bet arī garīgā un emocionālā izpratnē. Arī mana bērna bērnudārza grupiņā ir daži mazuļi, ar kuriem vecāki sarunājas gan krieviski, gan latviski, tomēr tas nekādā veidā netraucē viņiem iejusties latviešu bērnudārzā. Vispār situācija ir visnotaļ interesanta, jo Bauskas pusē savulaik atradās vairāki spēcīgi kolhozi, un nav noslēpums, ka lielākā daļa strādnieku bija krievu valodā runājoši – iebraucēju bija daudz. Tomēr laikam latviskā vide mūsu pusē ir tik spēcīga, ka citās valodās runājošie spēja integrēties ļoti veiksmīgi un neveidojās plaisa starp dažādām kultūrām,” stāsta Ieva Šomina.
Problēmu nav
Dvīņumāsas Arīna Freimane un Elīna Mihailova augušas ģimenē, kurā lielākoties sarunājās tikai krievu valodā, taču vecāki vēlējušies, lai meitām nebūtu grūtību ar valsts valodu. Abas māsas atceras, ka nesaskaņu ar audzinātājiem un grupiņas biedriem neesot bijis, taču vienu problēmu viņas radījušas pašas: “Mēs līdz pat 1. klasei nesarunājāmies latviski. Mums bija draugi, bet mēs ar viņiem runājām krieviski. Pašas radījām sev problēmu, runājot gandrīz tikai viena ar otru un tikai krieviski, – audzinātāja nesekoja tam līdzi. Viss mainījās, kad skolā nomainījās skolotāja, un viņa gādāja, lai arī viena ar otru runājam latviski, kā arī neļāva mums sēdēt kopā, lai mēs komunicētu ar citiem. Citādi gan problēmu nebija – cik mēs zinām, latviešiem pret krievvalodīgajiem pretenziju nav, un otrādi. Ja kādi konflikti ir bijuši, tad tas noticis konkrēta cilvēka, ne tautības vai valodas dēļ.”
Mežaparka bērnudārza vadītāja Rita Oša dārziņa pastāvēšanas laikā nav manījusi nevienu konfliktu starp krievvalodīgajiem un latviski runājošajiem bērniņiem, tāpat kā nav dzirdējusi pretenzijas no bērnu vecāku puses: “Problēmu nav! Tās ir izdomātas. Mūsu bērnudārzā mācās trīs krievvalodīgo ģimeņu bērniņi, un viss ir vislabākajā kārtībā. Bērni ļoti veiksmīgi pielāgojas apstākļiem. Tie krieviski runājošie vecāki, kuriem Latvijā nepatīk, nekad nelaidīs savus bērnus latviešu dārziņos, tāpēc te mācās tikai tādi, kurus viss apmierina un kuri saprot, ka dzīvo Latvijā. Manuprāt, šīs problēmas un konflikti starp krieviem un latviešiem ir izdomājums, politiskas manipulācijas. Protams, mums ir dažādi temperamenti, bet, vismaz no manas pieredzes un saskarsmes ar apkārtējiem, latvieši un krievi ir savstarpēji draudzīgi. Nacionalitātei nav nozīmes.”
