Jau deviņas nāves nedēļā 0
Pirms nedēļas rakstīju – septiņi līķi septiņās dienās. Tagad jākonstatē – ar vidēji vienu dienā vairs nepietiek. Pagājušajā trešdienā bija četri, sestdienā – trīs. Rekomendācijas? Atceries Raini – “pats cīnies, palīdz, domā, spried un sver”…
Nekas cits mums nelīdzēs. Ātras būtiskas izmaiņas satiksmes organizācijā un kontrolē nav iespējamas. Toties savu rīcību koriģēt varam. Ja, protams, kaut mēģinām saprast, kā tad rodas avārijas. Iedvesmai un pārdomu pamatam šodien piedāvājam jums ilggadēja “LA” ārštata autora tiesu eksperta un “Gada auto” žūrijas biedra Oskara Irbīša un viņa kolēģu sagatavotu pētījumu par pērno satiksmes negadījumu iemesliem. Ar īsiem komentāriem.
Gandrīz puse negadījumu saistīti ar “mazaizsargātajiem”. Bet divas trešdaļas no tiem esot vainojami paši gājēji un riteņbraucēji. Mēs, autovadītāji, tajos bez grēka? Bliežam augstprātīgā pārliecībā, ka šie noteikumus disciplinēti ievēros, liktenīgo sānsolīti nespers… Vai nevajadzētu tomēr mazliet citādi? Uzmanīgāk, ar plašāku skatu no sava tērauda troņa iespējamās vājāko līdzpilsoņu kļūdas prognozējot, ātrumu pat mazāko aizdomu gadījumos zem limitiem pazeminot, esot manevra gatavībā, nevis gar mobilo telefonu grābstoties…
Savu CSN doto tiesību un priekšrocību neuzmanīga un nevajadzīga izmantošana nevietā ir arī trešās izplatītākās negadījumu grupas cēlonis. Apdzīšana krustojumā uz galvenā ceļa Latvijā ir atļauta. Bet nav vajadzīga, jo slēpj sevī vismaz trejādas briesmas. Vai tiešām tik grūti no šāda pārlieku aktīva manevra atteikties?
Un vai nevaram tomēr pamosties pirms braukšanas, braucot negrābstīties gar pudelēm, desmaizēm, planšetēm un citiem “gadžetiem”, kustībā principā un kategoriski atteikties no pārāk sarežģītām un emocionālām sarunām, strīdiem, flirta utt. Tiem nav vietas automobilī, kurš ir un paliek “paaugstinātas bīstamības objekts”. Kā var “nobraukt no ceļa klātnes” (42 gadījumi) vai “iebraukt pretējā joslā” (52), kas ir aizņemta, “uzbraukt šķērslim uz brauktuves” (20)? Tikai ļaujot savām smadzenēm kaut kur apkārt blandīties, nevis nopietnu darbu ar pilnu atbildību darot.
Ātrums? Eksperti nav nosaukuši to kā galveno vaininieku 85 negadījumos no 100. Tas, protams, nenozīmē, ka jebkuras cita veida kļūdas gadījumā sekas nebūs smagākas, ja kinētiskā enerģija lielāka.
Pats domā, spried un sver… Mēs centīsimies palīdzēt. “LA” interneta versijā jau turpinām pirms dažām nedēļām aizsākto O. Irbīša animēto satiksmes negadījumu apspriešanu, jo nav jau cita veida kā mēģināt vismaz kādu avāriju novērst. Visus ceļus par daudzjoslu maģistrālēm pārbūvēt nespēsim – tik daudz naudas Latvijā nav. Katrā krustojumā pa policistam arī nekad nebūs. Autoskolās vairākgadu analītiskas programas ieviest arī nespēsim. Tādēļ – šodien un visu mūžu – kolēģu neveiksmes ir jāpēta, par tām jādomā, jārunā un savas turpmākās rīcības algoritmi šādi jāveido.
P. S. 30.08.2015. plkst. 8.20 Rīgā, Brīvības un Stabu ielu krustojumā 1988. g. dz. vīrietis vadīja motociklu “Kawasaki”, nenoskaidrotos apstākļos notika CSNg, kurā motocikla vadītājs gāja bojā CSNg vietā. Policija lūdz atsaukties negadījuma aculieciniekus.
