Jau desmit gadus traktorā lej rapšu eļļu 0
Degvielas cenai tuvojoties lata robežai, arvien vairāk zemnieku vilinoša šķiet rapšu eļļas liešana bākā. Attur tikai bailes par dārgās tehnikas likteni. Limbažu pagasta z/s Jumpravdzirnavas īpašniekam Uģim Šalmim rapšu pārstrādē ir desmit gadu pieredze. Eļļu no savā saimniecībā izaudzētiem rapšiem viņš spiež gan pārtikai, gan saimniecības traktoriem. Mēnesī saražo apmēram pustonnu nerafinētās rapšu eļļas.
Lai saimniekošanu padarītu rentablāku, Uģis atjaunotajās ūdensdzirnavās sācis pārstrādāt arī saimniecībā izaudzētos kviešus un rudzus. Viņa dzirnavnieka prasmes ir augsti novērtētās, un Uģis maļ miltus SIA Lielezers maizes ceptuvei. Jumpravdzirnavās tiek apsaimniekoti 100 ha lauksaimniecības zemes, no kuriem vasaras rapši aug 30 ha.
– Kopš kura gada pārstrādājat rapšus?
– 2002. gadā izveidojās absurda situācija: aizvedu rapšus uz Naukšēniem biodīzelim, bet tur no tā spieda pārtikas eļļu. Neviens tik kvalitatīvu nebija vedis. Tas bija signāls, lai es sāktu rosīties, investēju naudu spiedē un mēneša laikā uzrāvu spiestuvi. Tā strādā joprojām, es tikai vēl otru spiedi pieliku blakus. Tagad man ir divas mazas jaudas Farmet DUO spiedes – katra spiež 20–25 kg stundā.
– Un visas 24 stundas strādā?
– Nē, taču… Es nemāku tirgot, varu uztaisīt un izdomāt visu ko, bet tirgot man nepatīk. Cik ir pieprasījums, tik arī spiežu. Rapšu eļļa ir gaumes jautājums – vienam nepatīk specifiskā smarža, citam garša. Lai gan tagad jaunā paaudze arvien vairāk sāk pievērst uzmanību pārtikas veselībai un dabiskumam. Auksti spiestā nerafinētā rapšu eļļā ir saglabāta eļļas bioloģiskā vērtība, tā satur neaizvietojamās taukskābes un vitamīnu E, kas rūpējas par sirds un asinsvadu sistēmas veselību, stiprina imunitāti. Konkurence ir liela, Latvijā daudzi spiež rapšus pārtikas eļļai. Gan legāli, gan nelegāli, tas ir, nereģistrējot mājražošanu, tā ka īpaši liels bizness nesanāk.
Paralēli pārtikas eļļas ražošanai es sāku eļļu liet traktoros. Ideju smēlos vācu lapās internetā. Noriskēju un rapšu eļļu ielēju Valmet traktorā. Lai visu gatavu nopirktu pārveidošanai uz divu bāku sistēmu, bija jārēķinās ar tūkstošiem. Tā kā esmu izglītojies mehānikā, izmantoju www.ebay.com pakalpojumus un pats sakomplektēju nepieciešamās rezerves daļas. Tas kopā man varbūt latus simts izmaksāja. Pēc tam rapšu eļļu ielēju arī Belarus traktorā. Taisījos palaist arī kombainus, bet tiem ir mazliet atšķirīga sistēma sūkņos. Vācieši aprakstīja, ka nebūtu vēlams rotācijas augstspiediena sūkņiem lietot tīru rapšu eļļu, jo tas var kļūt nelietojams. Tāpēc kombainos es tīru rapšu eļļu neleju, sajaucu ar fosilo dīzeļdegvielu.
– Kādās proporcijās?
– Tas atkarīgs no laika apstākļiem, kombainiem vidēji 60–70% rapšu eļļa. Traktorā ir divu bāku sistēma. Divus gadus braucu ar tīru rapšu eļļu, bet sākās mazas problēmiņas, jo, man šķiet, bija mazliet par daudz fosfora, eļļa parafinizējās. Nav jau vienmēr tā, ka divu bāku sistēma atbrīvo no visām problēmām. Lai cik labi uztaisīta, vienmēr ir kāds kreņķītis. Neiet tik gludi, kā tiek rakstīts. Notiek kaut kādas ķīmiskas reakcijas.
Divu tvertņu sistēmā motors tiek iedarbināts ar fosilo dīzeļdegvielu un pēc darba temperatūras 80 °C sasniegšanas, tas tiek pārslēgts darbībai ar rapšu eļļu. Uzsildot rapšu eļļu līdz 80 °C, tās viskozitāte līdzinās dīzeļdegvielas viskozitātei un to var izmantot dīzeļmotoru normālai darbībai. Beidzot darbu, motoru atkal pārslēdz barošanai ar dīzeļdegvielu, lai degvielas sistēma tiktu piepildīta ar fosilo dīzeļdegvielu un nerastos problēmas iedarbināt aukstu motoru.
Man šķiet, ka ļoti svarīga ir nogatavināšana. Pārsvarā audzētāji rapšus novāc diezgan pazaļus, taču mana pieredze liecina, ka rapšiem, lai tos varētu liet traktora bākā, jābūt gataviem. Arī pārtikas eļļa no nenogatavinātiem rapšiem nav īsti laba, tajā ir zaļums, tas ir, palielināts hrolofila daudzums (eļļa ir zaļganā krāsā). To varbūt tāpat uz aci nepateiksi, bet, ja noliksi blakus pudeli ar eļļu no gataviem rapšiem, atšķirība uzreiz būs pamanāma.
– Kāda tad ir īstā gatavības stadija, lai rapšus vāktu aukstajai spiešanai?
– Es vācu ar diezgan lielu garantiju un līdz ar to ar lieliem zudumiem. Es nedrīkstu tirgū piedāvāt nekvalitatīvu produkciju. Pirmsākumos es novācu mazliet pazaļu un gatavināju torņos (nevis kaltēju, bet dzesēju un gatavināju kādas divas dienas, un pēc tam tikai kaltēju). Ir diezgan grūti rapšus atdzesēt, tas ir atkarīgs no laika apstākļiem un mitruma.
– Visai cimperlīga padarīšana, vai atmaksājas pašam rapšus spiest eļļā?
– Tā ir iziešana pa nullēm. Rapšu cena ir piesaistīta degvielas cenai. Ja degviela maksā gandrīz latu, tad arī eļļai jāmaksā tikpat. Finansiālais ieguvums ir neskaidrs. Zemniekam vienmēr trūkst naudas, un tad man rapši tornī ir kā garantija, ja nu kas, tad vismaz pavasarī un rudenī būs degviela, ko ieliet traktorā.
Smalki jārēķina, lai saprastu, vai atmaksājas. Domāju, ja man piedāvātu par rapšiem labāku tirgus cenu, es visu atdotu projām. Lai gan, no otras puses, es negribu zaudēt savus līdzšinējos klientus, tirgus daļa ir izkarota.
– Vai traktoram jauda nesamazinās, ja bākā lej rapšu eļļu?
– Valmetam ir 125 zirgspēki. Jūtu, ka ir nedaudz mazāka jauda, bet ne tā, ka nevarētu izdarīt darbus. Tāpat ar patēriņu – nevaru pateikt, ka būtu kādas izmaiņas. Kā tos gramus lai noķer? Vienu dienu es ar traktoru aru, otru kultivēju, trešā aru pusi dienas mālainā laukā, otru pusi dienas kūdrājā. Tā kā eļļu es ražoju pats, nav pilnīgi nekādas nozīmes, ka stundā 100 vai 200 grami vairāk patērējas.
– Cik bieži jāmaina filtri?
– Filtrus maina vismaz trīsreiz biežāk. Uz tūkstoš stundām parasti maina vienu filtru, bet es jau trīs esmu nomainījis. Bet es nepērku oriģinālos filtrus, bet kādu lētāku variantu.
– Pēc filtra var redzēt, ka tas ir pilns?
– Tad traktors sāk bišķīt žagoties, bet pašam filtram jau neko redzēt nevar. Ja jūt, ka sāk mazināties jauda, tad jāmaina filtrs. Mēs filtrus pamainām profilakses pēc. Viens filtrs izmaksā sešus latus.
– Kāpēc traktoros vairs nelejat tīru rapsi, bet taisāt maisījumus ar fosilo degvielu?
– Lietojot 100% rapšu eļļu, ir mazliet vairāk jāpadomā. Lai gan tas viss notiek automātiski – automātiski uzsilst, automātiski pārslēdzās uz otru bāku, bet ir jānoslāpē ar tīru degvielu, lai sistēmā nepaliktu rapši.
– Ziemā jūs nelietojat rapšus mīnusu dēļ?
– Man ir tik maz jālieto traktors – es ceļus netīru, krūmus nešķeldoju –, ka leju normālu degvielu. Ja pamatbākā ir bijuši rapši un tā ir pustukša, tur sāk veidoties gļota, kas nostājas gar sienām, un tad nav tālu līdz problēmām.
– Tad kaut kā jāskalo?
– Valmetam viss rāmis ir bāka, to nevar izdarīt. Ziemā es braucu ar 100% fosilo dīzeļdegvielu, kad nāk pavasaris un es kasu pakausi, ka atkal naudas nav, tad gāžam kopā. Sajaucot dīzeļdegvielu ar rapšu eļļu, arī veidojas gļota. Pirmajā brīdī pat nav ievērojams, bet laika gaitā nosēžas uz bākas sieniņām un beigās atkal ir gļotas. Tad biežāk vajag pamainīt filtrus. Ir tāda lieta kā saļņiks (blīvslēgs), caurspīdīga bundža, kurā arī var redzēt, ka nostājas gļotas.
– Vai tā ir tiesa, ka, lietojot rapšu eļļu, palielinās motoreļļas patēriņš?
– To neesmu pamanījis.
– Traktoros var lietot tikai auksti spiestu rapšu eļļu?
– Jo karstāk spiež, jo vairāk fosfora eļļā. Lai gan arī ar auksto spiešanu var saspiest tā, ka parādās palielināts fosfora daudzums. Ja sēklas izspiež sausas, tad tā jau būs puskarsti vai pat karsti spiesta eļļa. Es spiežu no sēklām līdz 25–30% eļļas.
– Fosforu nevar kaut kā neitralizēt?
– Var. Tad jātaisa biodīzeļdegviela. Pilns internets ar risinājumiem. Es jau arī vienu brīdi apsvēru, ka jālej klāt spirts… No vienas tonnas rapšu sēklu varot iegūt vairāk nekā 400 litrus biodīzeļdegvielas, vēl arī rapšu raušus un glicerīnu.
– Kāpēc nesākāt ražot?
– Man ir viens jautājums: kāpēc biodīzeli nevar liet jebkurā mašīnā? Kāpēc sāk tecēt blīvslēgi, problēmas ar sūkņiem? Man šķiet, ka gumijas netur reakciju ar metilspirtu un ar laiku tiek saēstas. Es ar saviem traktoriem negribu riskēt. Es varu braukt ar tīru rapsi, un pa šiem gadiem nekas nav noticis. Ko es iegūšu, ražojot biodīzeli? Mašīnā es to netaisos liet. Kaut gan taksisti pirms tehniskajām apskatēm ir ļoti iecienījuši rapšu eļļu, arī smago kravas mašīnu šoferi…
– Kāds ir enerģijas patēriņš, spiežot ar divām spiedēm?
– Vienai spiedei 3 kW motors. Sākumā es gribēju jaudīgāku spiedi, bet tad eļļa nebija tik kvalitatīva un pārtikā īsti nederēja.
– Vai tiesa, ka eļļai vismaz divus mēnešus jānogatavinās?
– Jēleļļai ir jānostāvas, lai var nogulsnēties cietie piemaisījumi. Pirms pildīšanas pudelēs eļļai vismaz desmit dienas jānogatavinās. Ļoti daudzi saka, kāpēc pašam audzēt rapšus, labāk nopirkt gatavu sēklu un tad spiest. Bet tad nevar pārbaudīt, kāda tā rapšu sēkla ir. Tur var būt visādi pigori iekšā – vai nu novākta par zaļu, vai barota ar glifosātiem.
– Vai eļļas daudzums ir atkarīgs arī no šķirnes?
– Es pēc pieredzes ņemu to šķirni, kas man vairāk ir izdevusies. Tās nav tik modernas un augstražīgas, bet es zinu, ka tur viss notiek. Es audzēju tikai vasaras. Divas reizes mēģināju ziemas, bet čiks vien sanāca. Mums ir diezgan pazemi lauki, rapši izslīkst. Es audzēju arī citas kultūras – miežus, rudzus, kviešus. Saimniecībā vēl bez manis ir tikai viens strādnieks. Visu laiku pamatkultūra saimniecībā bija rudzi, rudzi/rapši. Bet 2010. gadā es atsāku miltu malšanu un fasēšanu savās dzirnavās.
– Vai jūs drīkstat pārdot arī eļļu citiem, lai lietotu kā degvielu?
– Nedomāju, ka kāds man to varētu liegt. Bet es to neesmu mēģinājis darīt. Jo kāda jēga par latu pārdot eļļu, ja par latu var nopirkt fosilo degvielu? Patiesībā eļļai būtu jāmaksā vairāk, jo saimniecība faktiski ir bioloģiska, es ļoti maz lietoju augu aizsardzības līdzekļus. Lielie saimnieki, piemēram, pirms rapšu novākšanas lieto glifosātus, es to nedaru. Pārtikas un veterinārais dienests Jumpravdzirnavu rapšu eļļu nosūtīja pārbaudīt uz Angliju, lai pārliecinātos par atliekvielām. Izrādījās, viņiem nav tik mazas skalas, lai uzrādītu paliekošās vielas manā eļļā.
Varbūt nākotnē jāražo biodegviela?
SKAIDRIS OZOLIŅŠ, Limbažu novada Umurgas pagasta SIA Ciprese pluss vadītājs, vasaras rapšus katru gadu audzē līdz 30 ha platībā un savos traktoros rapšu eļļu lej jau vairāk nekā četrus gadus.
– Ziemā gan es ar rapšu eļļu nebraucu, jo nav tik vienkārši iegūt nepieciešamo eļļas temperatūru. Ruļļus pārvadājot, darba apjoms nav liels, bet ar rapšu eļļu motoram ir jāstrādā pilnā slodzē.
Saimniecībā visas nozares pakārtotas viena otrai. Slaucamo govju ganāmpulkā 43 dzīvnieki, apsaimniekojamā platība virs 180 ha lauksaimniecības zemju, kurā pamatā tiek audzēti rudzi, kā arī mieži un auzas lopbarībai. Rapšu rauši ir proteīna avots ganāmpulkam, savukārt rapšu eļļa traktoru degvielas tvertnē samazina graudaugu pašizmaksu. Pērn, piemēram, pašu spiestā rapšu eļļa saražota apmēram trīs tonnas traktoru un kombainu darbināšanai, pustonna – kaltei. Vienā traktorā tiek lieta tīra rapšu eļļa, pārējos līdz 20% maisījumā ar fosilo dīzeļdegvielu. Neliels daudzums rapšu eļļas tiek realizēts arī pārtikai. Tā ir ļoti kvalitatīva. Tas ir izrunāts, ka traktorā var liet sliktāku eļļu. Rapši tāpat ir jāattīra no visām nezālēm un cietajiem piemaisījumiem, lai eļļa būtu maksimāli kvalitatīva un tīra.
Ko es varu teikt par dzinēju? Nekādu problēmu, vienīgi biežāk jāmaina motora eļļa. Filtri it kā nē, varbūt vienīgi brīdī, kad sāk lietot rapšu eļļu. Lai gan Belarus traktoram arī sākumā tas nebija jāmaina. Tas man diezgan pajauns, ar sešcilindru motoru.
Viendien sāku rēķināt. Tā kā ganāmpulku plānots palielināt līdz 120 dzīvniekiem, vajadzēs vairāk spraukumu. Varbūt ražot biodīzeli? Igauņi piedāvāja, viņiem jau bija uzrakstīts skaisti: pašizmaksa sanākot no 19 līdz 43 eirocentiem uz litru. Nezinu. Es apstājos, jo man šobrīd pirmajā plānā ir pabeigt jaunās fermas būvniecību un iekārtošanu. Kad viss ieies sliedēs, tad varētu padomāt, jo būtu jau interesanti pamēģināt. Lai gan faktiski tagad pēc biodīzeļa nav īsti vajadzības, jo pietiek ar akcizēto degvielu. Turklāt lētus spraukumus sākusi piedāvāt Krievija. Šodien lauksaimniecībā viss ļoti strauji mainās.
Pašizmaksa? Tagad izdevīgāk rapšus būtu pārdot, nevis spiest pašam eļļu, jo tam ir pasakaina iepirkuma cena. Taču, kā jau teicu, saimniecībā viss ir pakārtots.
