Foto – Karīna Miezāja

Piektdien Latvijas Nacionālajā teātrī sirsnīgā gaisotnē jau 19. reizi tika dalītas “Spēlmaņu nakts” balvas. Pēc gana vētrainas 120 izrāžu vētīšanas žūrija vērtīgās skatuves naglas labākajiem spēlmaņiem piešķīra 18 nominācijās. 


Hermanis – 
teātra “prāta vētra”?

Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Veselam

Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi

Lasīt citas ziņas

“Pašreizējā teātra ainā “Oblomovs” nav tikai komēdija, vēsturiska skice vai literāra darba iestudējums, bet daudzkārtains biskvīts, kura garšvielās ir kaut kas no brīnuma,” par gada dramatiskā teātra izrādi “Oblomovs” Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) sacīja teātra kritiķis un žūrijas dalībnieks Toms Treibergs. Likumsakarīgi, ka gada izrādes veidotājs Alvis Hermanis apbalvots arī kā gada režisors, tiesa, papildu punktus nesis arī viņa iestudētais “Oņegins. Komentāri”. Gada aktieru godā (attiecīgi pirmajā un otrā plānā) tika celti Ģirts Krūmiņš par Oblomova lomu, kā arī Kempa lomu izrādē “Vigīlija. Sapnis par nomodu” Jaunajā Rīgas teātrī, un – žūrijas absolūtā vienprātībā – Vilis Daudziņš par Zahara lomu šajā izrādē. Par “Oblomovu” ar savu vērtējumu divkārt nobalsoja arī skatītāji – ieceļot to gada izrādes godā, bet gada aktiera simpātijas nododot “otrajam” Oblomovam Gundaram Āboliņam.

Ceremonijas aizkulisēs izskanējušajai domai, ka Alvis Hermanis dēvējams par teātra “prāta vētru”, ar kuru konkurēt neesot iespējams, nepiekrīt žūrijas vadītājs Guntars Akots, sakot, ka Jaunā Rīgas teātra pārsvars šoreiz vairāk matemātisks. Dīvāna kaislībām “Oblomovā” žūrijas diskusijās cieši uz papēžiem minuši gan Kirila Serebreņņikova Nacionālajā teātrī (NT) iestudētais “Voiceks”, gan sezonas pārsteigums un Valmieras teātra lepnums Vladimira Nastavševa iestudētā “Jūlijas jaunkundze”.

Avots: Kijiva pēc krievu trieciena ar jauno raķeti strādā pie sistēmu THAAD iegūšanas

Pēteris Apinis: Par padomēm sociālistiskās Latvijas PSR un eiropeiskās mūsdienu Latvijas laikā

Kokteilis

FOTO. “Pamazām viss iet uz augšu…” Lelde Ceriņa dalās laimē – viņa uzsākusi jaunas attiecības

Septiņreiz izsvērta un mērīta arī gada aktrises nominācija. Svaru kausi tomēr no Indras Briķes izcilā Vecāsmātes tēlojuma izrādē “Apglabājiet mani zem grīdas” Dailes teātrī nosvērās par labu aktrises Elitas Kļaviņas sniegumam režisores Ineses Mičules veidotajā izrādē “Muša”.

Tiesa, skatītāji savu mīlestību atdeva citai aktrisei – Valmieras teātra zvaigznei Ievai Puķei, kura pēc ceremonijas burtiski staroja, atzīstot, ka profesionāļu vērtējums ir svarīgs, taču skatītāju atzinība esot lielākā balva, ko varot saņemt aktieris.

Sevi apliecina jaunie

Šogad teātra svētkos īpaši uzmirdzēja teātrim līdzās stāvošās mūzu mākslas – mūzika un deja, liecinot, ka šīs nozares nav izklaidējoša piedeva, bet teātra mākslas robežu paplašinājums. Žūrijas specbalvu saņēma Gada muzikālās izrādes “Pūt, vējiņi!” (Liepājas teātris) komponists Kārlis Lācis. Par gada debitantu tika atzīts jaunais talants Daumants Kalniņš. Jaunums “Spēlmaņu naktī” bija nominācija par labāko laikmetīgās dejas izrādi. Pēc balvas pasniegšanas laureāti deju izrādes “Ursus maritimus” grupa un tās horeogrāfe Olga Žitluhina gan atklāja, ka ar 300 latu naudas balvu diemžēl nepietikšot, lai no “bērēšanas” paglābtu viņas dibināto dejas kompāniju.

Teātra kritiķe Linda Ģībiete uzskata, ka šīs sezonas spilgtākais notikums ir jauno spēku pārliecinoša ienākšana teātrī. “Gan Vladislavs Nastavševs, gan Valters Sīlis, gan Elmārs Seņkovs šobrīd nevis eksperimentē un mēģina, bet gan iestudē profesionālas, vērtīgas izrādes, reizē saglabājot jauneklīgumu, svaigu skatu.”

Balvu par gada latviešu autora darba iestudējumu saņēma vesela jauniešu komanda, kas Ģertrūdes ielas teātrī iestudējusi izrādi “Leģionāri”. “Izrāde ir sapņa piepildījums, jo patriotisms pēkšņi kļuva aizraujošs daudziem jauniem cilvēkiem,” teic režisors Valters Sīlis.

Priecājoties par jauno veiksmēm, viņu talantu kalves – Latvijas Kultūras akadēmijas – rektors Jānis Siliņš priecājās par “Spēlmaņu nakts” svētku sajūtu. Aizkustinoši sirsnīga, viņaprāt, izvērtusies abu vecmeistaru – scenogrāfa Gunāra Zemgala un režisora Fēliksa Deiča – mūža ieguldījuma godināšana.

Iespējams, svētku sajūtu Smiļģa dzimšanas dienā mazliet mulsinošu darīja gados jauno ceremonijas veidotāju Kārļa Krūmiņa un Artūra Dīča savdabīgie mājieni, te kariķējot aktiera profesiju kabarē stila dziesmās, te savdabīgā veidā video sižetos norādot uz teātra atrautību no dzīves. Teātrī sastaptais kino un operas režisors Aiks Karapetjans gan ceremoniju novērtēja kā visnotaļ interesantu, tā ļāvusi paskatīties uz teātri gan no malas, gan no iekšienes un likusi just līdzi katram kolēģim. Savukārt filozofs Ilmārs Šlāpins salīdzināja teātra un literatūras ainu, bilstot, ka atšķirībā no literatūras jomas teātra kritiķu vērtējums esot daudz tuvāks tam, ko domā skatītājs.