Jau 5 gadus notiek ārkārtas tālruņa 112 uzlabošana par 5 miljoniem eiro, taču rezultāta joprojām nav 61
Lai saīsinātu ārkārtas dienestu izsaukumu pieņemšanas laiku, valstī kopš 2018. gada par apmēram 5 miljoniem eiro tiek uzlabota ārkārtas palīdzības tālruņa platforma – 112. Uzlabotās versijas ieviešana bija paredzēta 2023. gada augustā, tomēr tā nenotika.
Kā noskaidroja TV24 raidījums “Stopkadri ar Armandu Puči” jaunajā 112 sistēmā ārkārtas dienesti joprojām saskata nepilnības, kas jāuzlabo.
Patlaban, zvanot uz ārkārtas numuru 112, cilvēks tiek savienots ar operatoru, kam izstāsta notiekošo. Ja tas nav ugunsgrēks, dispečers savieno ar nepieciešamo glābšanas dienestu, piemēram, policiju, mediķiem un citiem, kur atkārtoti ir jāizstāsta sava situāciju. Šāda komunikācija starp cilvēku, operatoru un glābšanas dienestu patērē daudz laika, kā arī mēdz notikt tehnikās kļūdas. Jaunā sistēma paredz, ka 112 ienākošos zvanus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija saņems vienlaicīgi un pāradresācija nenotiks.
HERMANIS PLISKO, Vienotā kontaktu centra pārvaldes priekšnieks: “Ir ieviests tā zvanot uz 110, zvans nonāk uz 112 un 112 dispečers, jau pieņems informāciju par notikumu. Ja jums ir notikusi zādzība jums pēc vienotā algoritma noskaidros, kas kur ir noticis un šo informāciju pieņemšanas laikā elektroniski nodos vairākiem dienestiem, kuri būs iesaistīti.”
Savukārt, vai citi operatīvie dienesti pievienosies kopīgai platformai vēl nav zināms.
RIHARDS KOZLOVSKIS, Iekšlietu ministrs (JV): “Tas ir paredzēts, nu protams, glābšanas dienests kopumā, valsts policija, un tad ir jautājums kā mēs redzam, nākotnē kā mums veiksies. Vai tur nevarētu arī apvienot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Jo viņi patreiz strādā pēc sava algoritma un savas platformas. Ja šīs platformas būtu saderīgas. Es domāju, tas būtu pietiekami efektīvi, ja mēs varētu pamata dienestus apvienot vienā IT sistēmā.”
Jaunai sistēmai bija jābūt gatavai jau šī gada augustā, taču šobrīd tā atrodas tikai testēšanas režīmā. Plānots, ka tā uzsāks darbu līdz šī gada beigām. VUGD pārstāvis Hermanis Plisko TV24 izstāstīja, kāpēc notiek kavēšanās.
HERMANIS PLISKO, Vienotā kontaktu centra pārvaldes priekšnieks: “Tā apvieno ļoti daudz prasības, apvieno vairāku dienestu prasības. Sakumā tas projekts tiek izstrādāts un sāka realizēties no 21 gada. Līdz ar to, ka dienesti redz nepilnības, mums jāpapildina kaut kas. Jāspēj strādāt tā, kā mēs šobrīd strādājam un ne sliktāk.“
Kiberdrošības eksperts Kirils Solovjovs jaunās sistēmas ieviešanu vērtē pozitīvi un cerot, ka tā būs droša lietotājiem. Savukārt šaubās, ka kopumā visa projekta izstrādei nepieciešams tik ilgs laiks. Viņaprāt jaunās sistēmas ieviešana varētu izmaksāt 5 miljonus eiro, savukārt dažas izmantotās programatūras maksājot zem viena miljona eiro.
KIRILS SOLOVJOVS, tehnoloģiju drošības uzņēmuma “Possible security” vadītājs: “Lai gan konkrētajā projektā ir 9 dažādas aktivitātes, kas prasa zināmu laiku. Es nevaru teikt, ka programmēšanas darbs būtu tur uz pieciem gadiem. Tur nav piecus gadus, ko darīt. Vienlaikus, es ticu, ka iekšlietu dienesti, kas manā skatījumā valstī tradicionāli vienmēr ir ar stingriem viedokļiem par to, kā lietas ir jādara, varētu būt grūti saskaņot kaut kādas pozīcijas. Varbūt tur rodas kavēšanās.”
Šī projekta ietvaros tiek izstrādāta arī 112 mobilā aplikācija, kas atvieglos operatīvo dienestu pieejamību. Lejuplādējot uz telefona aplikāciju, cilvēks ievadot visus nepieciešamos datus, varēs informēt operatīvos dienestus par nelaimes gadījumu.
