“Jau 20 gadus dzīvo Latvijā, tomēr latviski nerunā…” Darbiniece neizpratnē, vai vadītāja drīkst darbā izmantot tikai krievu valodu
0
Ar LA.LV sazinājās kāda sieviete, atklājot, ka nejūtas omulīgi savā darba vidē. Iemesls – jaunās vadības komunikācija notiek krievu valodā. Sieviete pastāstījusi, ka darbā notika vadības maiņa un jaunie īpašnieki savu pirmo uzrunu kolektīvam teica krievu valodā. Darbiniece ir lielā neizpratnē – vai šāda situācija ir pieļaujama?
Sieviete stāsta: “Mūsu uzņēmumā nomainījusies vadība – īpašnieki. Vakar notika pirmā jauno īpašnieku uzruna komandai, taču tā man lika justies neomulīgi. Jaunā īpašniece uzrunu teica pilnībā krievu valodā.
Pati stāstīja, ka jau 20 gadus dzīvo Latvijā, tomēr latviski nerunā.
Saprotams, ka izteikt protestus pret jauno vadītāju nebūs pārāk gudri, taču vai tas pēc likuma ir pieļaujami? Vai tiešām vadītājs var uzspiest savu izvēlēto valodu? Gados jaunākie kolēģi pat nezina krievu valodu, bet šis droši vien nozīmē, ka ar vadību arī turpmāk būs jārunā krieviski. Esmu dusmīga. Visvairāk interesē uzzināt, vai saskaņā ar likumu šāda situācija ir pieļaujama.”
LA.LV sazinājās ar Valsts valodas centru, lūdzot sniegt komentāru šajā jautājumā. Kā skaidro Madara Rēķe, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece – privātajā sektorā iekšējā saziņa var notikt svešvalodā, bet, kas attiecas uz sapulcēm – uzņēmumam ir jānodrošina tulkojums latviešu valodā, ja to pieprasa kaut viens no sapulces dalībniekiem.
“Valsts valodas likums ir pieņemts ar mērķi stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas, kā arī noteic valsts valodas lietošanas tiesisko ietvaru.
Valsts valodas likuma regulējums nošķirt publisko jomu un privāto jomu, paredzot privātajā jomā izvēles brīvību attiecībā uz valodu lietojumu, ciktāl tas nav pretrunā ar sabiedrības interesēm.
Proti, valsts valodas lietošana privātajā jomā ir obligāta tikai gadījumos, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu nodrošināšanai.
Ievērojot Valsts valodas likuma mērķi un tā 2. pantā ietverto valodas lietošanas pamatprincipu, privātā uzņēmumā valsts valoda obligāti lietojama Valsts valodas likumā noteiktajos gadījumos – ja tiek skartas likumīgas sabiedriskās intereses (skat. Vadlīnijas par Valsts valodas likumā lietotā jēdziena “likumīgas sabiedriskās intereses” skaidrojumu).
Tāpat privātajā uzņēmumā nodarbinātajiem ir jālieto valsts valoda normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, ja to profesionālā darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses. Privātajā uzņēmumā iekšējā saziņa un sanāksmes var notikt svešvalodā. Tomēr jāņem vērā, ka sēdēm un sanāksmēm, kuras notiek svešvalodā, ir jānodrošina tulkojums valsts valodā, ja to pieprasa kaut viens no sanāksmes dalībniekiem,” norāda Madara Rēķe.
