Jau 14 saraksti uz Saeimu 5
Vakar savus kandidātu sarakstus 13. Saeimas vēlēšanām iesniedza partija “KPV LV”, politiskā apvienība “Latviešu nacionālisti” un “SKG”. Līdz ar to kandidātu sarakstus 13. Saeimas vēlēšanām iesniegušas jau 14 partijas un partiju apvienības, sarakstos kopā piesakot 1410 deputātu kandidātus.
“KPV LV” radikālie solījumi
Artusa Kaimiņa pārstāvētā partija “KPV LV” Saeimas vēlēšanām pieteikusi maksimālo iespējamo skaitu – 115 kandidātus. Rīgas sarakstā ar pirmo numuru startēs “KPV LV” līderis A. Kaimiņš, otrā – uzņēmēja Iveta Benhena-Bēkena, trešais – Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Advokāts Aldis Gobzems startēs no pēdējās, 38., vietas sarakstā.
Vidzemes sarakstā pirmajā vietā atrodas “KPV LV” līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa, Kurzemē – partijas valdes loceklis un deputāta kaimiņa palīgs Atis Zakatistovs, Zemgalē – Jēkabpils pilsētas pašvaldības deputāts Kaspars Ģirģens. Ar Latgales sarakstu partijai gājis visgrūtāk. Nespējot atrast gana spilgtus kandidātus vietējo iedzīvotāju vidū, līdera loma šai reģionā uzticēta rīdziniekam – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstam – Robertam Spručam.
Pirms pāris nedēļām ažiotāžu izsraisīja sportista Kaspara Kambalas pievienošanās “KPV LV”, taču viņa vārds deputātu kandidātu vidū nav atrodams. Tikmēr Vidzemes sarakstā ar devīto kārtas numuru startē Ādažu novada domes deputāte Karīna Sprūde, kas šajā pašvaldībā tika ievēlēta no “Saskaņas” saraksta. Savukārt Latgales sarakstā ar desmito numuru kandidē Daugavpils novada domes deputāte Janīna Kursīte (nejaukt ar folkloristi, Nacionālās apvienības pārstāvi Janīnu Kursīti-Pakuli). Viņa ir arī palīdze Saeimas deputātam Anrijam Matīsam, kurš pievienojies “Saskaņai”.
Savā programmā “KPV LV” sola virkni radikālu un vidusmēra vēlētājam populāru pārmaiņu – likvidēt koalīcijas padomi, samazināt Ministru kabineta sastāvu līdz sešiem ministriem un premjeram, apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē, reformēt Valsts ieņēmumu dienestu utt. (sīkāk par to, kāpēc un kā tas tiks reformēts, programmā nekas nav teikts).
Rubins nepadodas
Ārsts Andris Rubins paguvis savā politiskajā karjerā kandidēt no neskaitāmām partijām. 1995. gadā viņš tika iekļuva 6. Saeimā no Joahima Zīgerista vadītās partijas “Tautas kustība Latvijai”, bet pēc tam neveiksmīgi startējis teju visās iespējamās vēlēšanās no dažādām sīkpartijām – tautas kopa “Brīvība”, Latvijas Atdzimšanas partija, partija “Par prezidentālu republiku”. Pirms četriem gadiem 12. Saeimas vēlēšanās neveiksmīgi startēja no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. Taču atbilstoši savai devīzei “Nekad nepadodies” (kas joprojām lasāma uz viņa plakāta šosejas malā pie Siguldas) viņš pieteicies arī rudenī gaidāmajām vēlēšanām ar apvienību “Latviešu nacionālisti”, ko veido partija “Tēvzemes mantojums” un Latvijas Atdzimšanas partija.
Partijas līderis Rubins būs pirmais numurs Rīgas sarakstā. Bet viņa dēls, LU Medicīnas fakultātes docents Silvestrs Rubins, vadīs Kurzemes sarakstu. Vidzemes saraksta priekšgalā ir pensionārs Alfrēds Buls, Latgales – apsargs Vladislavs Bautris, Zemgales – partijas “Tēvzemes mantojums” valdes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Krūmiņš.
Apvienības sarakstos atrodami vairāki ārsti, bet plašākai sabiedrībai pazīstamu cilvēku tajos nav. Viens no zināmākajiem varētu būt pensionārs Ilmārs Ančāns, kurš 2005. gadā ziņoja par kukuļdošanu Jūrmalas domē, aizsākot tā saukto Jūrmalgeitas lietu.
Programmā “Latviešu nacionālisti” vislielāko uzsvaru liek uz veselības aprūpes nozari, solot palielināt tās finansējumu līdz 5% no IKP, uz pusi samazināt medikamentu un izmeklējumu cenas, palielināt medmāsu algas vidēji līdz 1200 eiro mēnesī, ārstiem vidēji līdz 2500 eiro. Tāpat apvienība iestājas par tradicionālu ģimeni un bērnu pabalstu palielināšanu un atvieglojumiem daudzbērnu ģimenēm. Pensionāriem tiek solīta 400 eiro minimālā pensija, kas netiktu aplikta ar nodokli, vienlaikus nosakot arī maksimālos pensiju griestus 2000 eiro apmērā.
“SKG” pret amorālu dzīvesveidu
Politiskajā apvienībā “SKG” ietilpst Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS) un partija “Gods kalpot mūsu Latvijai” (“GKL”). Tomēr pat pa visām kopā tās nav spējušas pielasīt pilnus sarakstus un startam Saeimas vēlēšanās virzīs tikai 66 kandidātus.
Rīgas sarakstā pirmais numurs ir Latvijas Sociālās tirgus ekonomikas institūta direktors Armands Agrums, kuram seko partijas “GKL” priekšsēdētājs un Baldones novada vicemērs Andrejs Požarnovs. Vidzemē – LSDSP līderis Jānis Dinevičs, Zemgalē – apvienības “SKG” priekšsēdētājs Valdis Šakars, Kurzemē – bezdarbnieks Arvīds Kinstlers, Latgalē – Dekšāru pamatskolas direktore un Viļānu novada pašvaldības deputāte Daiga Ceipiniece.
Apvienības programmā “SKG” par savām prioritātēm izvirza rūpes par cilvēku, ģimeni, veselību, mājokli, drošību, garīgās izaugsmes iespējām un piederības sajūtu Latvijai. Īpašs uzsvars tiek likts uz tikumību. “SKG” sola aizsargāt ģimenes no amorāla dzīvesveida uzspiešanas bērniem.
Krievu savienība tirgos Latvijas pilsonību miljonāriem
Piektdien savu sarakstu iesniedza arī partija “Latvijas Krievu savienība” (LKS). Tās līderis Rīgas reģionā ir eirodeputāts Andrejs Mamikins, Vidzemē – partijas līdere Tatjana Ždanoka. Latgalē – partijas valdes locekle Jevgeņija Krjukova. Latgales sarakstā atrodama arī viena no retajām latvietēm LKS sarakstos – laikraksta “Ludzas Zeme” korespondente Anita Daukšte, kura izlikta ar piekto kārtas numuru. Kurzemes saraksta pirmajā vietā juriste Elita Kosaka, Zemgalē – Aizkraukles novada domes deputāte Ludmila Ušakova.
Savā programmā LKS raksta, ka tās galvenais mērķis – aizstāvēt Latvijas krievu kultūrlingvistiskās kopienas intereses. Partija sola uzlabot attiecības ar Krieviju, mazināt Latvijas tēriņus aizsardzībai un valsts pārvaldei, atļaut sniegt valsts iestādēs visu privāto uzņēmumu dokumentāciju latviešu, krievu un angļu valodā, veicināt viesstrādnieku piesaistīšanu, likvidēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, nodot privatizācijai sabiedriskos medijus (Latvijas Televīziju un Latvijas Radio). Partija arī vēlas ne tikai atdzīvināt uzturēšanās atļaujas, bet arī piešķirt Latvijas pilsonību personām, kas šeit investējušas vismaz vienu miljonu eiro.
