Jātnieka pieši, baltmāla pīpes, saktas un aproces – 14. gadsimta atradumi Valmierā 1
Pils jumtu kārniņi, krāsns podiņi, jātnieka piesis, svečturis, kas turējis sveci pils iekštelpu izgaismošanai, šaujamieroča mēlīte, naži, katla malas fragments, zāģis, īlens, baltmāla pīpes, kam bijuši gari kāti, svina lodes, fajansa trauciņš zālēm vai dārgai garšvielai, apavu apkalumi, zirglietas, atslēgas ieejai 17.gadsimta ēkā, monētas, zīmodziņš, aproce, sprādze, saktas – tie ir tikai daži no atradumiem Valmieras pils izrakumos, LA.lv uzzināja Valmieras domē.
Vienu pēc otras rādot uz galda novietotās dažādu laiku liecības, arheoloģiskās izpētes darbu vadītājs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Rūdolfs Brūzis palīdz iztēloties, kā atradumi izskatījušies to lietošanas brīdī. Tos neskartus zem Valmieras pilsdrupām vairākus gadu simtus sargājis zemes slānis. Aizrokoties līdz 14. gadsimta slānim, liecības gūtas par Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa pēdējo neizpētīto daļu.
Piecu nedēļu laikā atsegts pils pirmsākumu – 14. gadsimta – kultūrslānis. Darbi turpināsies, dokumentējot atradumus, kā arī pētot to izcelsmi un pielietojumu.
“Kad atradām aproci, bija pārsteigums. Šajā gadsimtā? Nevar būt! Bet tad sāku lēnām pārdomāt, ka tolaik tomēr bija tādas ar atlocītiem galiem un burvīgu ornamentu. Monētu ir daudz, turklāt ar tām kopā arī zīmodziņš,” klātesošajiem par atradumiem stāstīja otra izpētes darbu vadītāja, Latvijas vēstures institūta arheoloģe Tatjana Berga. Viņa arheoloģiskās izpētes darbus pils teritorijā kopš 1988. gada vadījusi vairākkārt.
“Ir daudz ļoti labi saglabājušās monētas, piemēram, Rīgas brīvpilsētas šiliņš, Zviedrijas karaļu Gustava Ādolfa un Kristīnes šiliņi. Interesanti ir arī uzietie krāsns podiņi, it īpaši dobā podiņa fragments, ko varam dēvēt par visu krāsns podiņu tēvu. Vērtīgs atradums ir svečturis jeb sveču kausiņš, tādi ir diezgan maz sastopami. Savukārt atrastie trīs veidu jumta kārniņu fragmenti – mēles veida kārniņš, pusovālais jeb mūķenes tipa kārniņš, kā arī modernākais S veida jeb holandiešu kārniņš – sniedz priekšstatu par Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa jumtu segumu trīs dažādos periodos,” stāsta Rūdolfs Brūzis.
Izpētes laikā atrastās vēstures liecības nogādātas Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, kur tiks veikta to pirmapstrāde. Vēlāk tās tiks restaurētas un nogādātas Valmieras muzejam, lai iekļautu Valmieras pils ekspozīcijā.
