Gorkšam ir jāstrebj piedegusī putra. Saruna ar Artūru Zakreševski 0
Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdē viens no neitrālākajiem ir Artūrs Zakreševskis, kurš pagājušajā nedēļā notikušo LFF ārkārtas kongresu uzskata par sasteigtu un norāda, ka pašreizējais LFF prezidents Kaspars Gorkšs daudzos jautājumos cīnās ar iepriekšējās vadības atstāto mantojumu.
“Desmit mēnešu laikā nav iespējams ieviest savu plānu tik lielā organizācijā, un daļa LFF biedru saprata, ka nevar viņu tā raustīt, jo tas paralizē darbu. Opozīcija būs vienmēr, bet tiem, kas domā prātīgāk, vajadzētu saprast, ka pēc gada jau atkal ir nākamās vēlēšanas,” uzticības balsojumu, kurā Gorkšs pārliecinoši saglabāja amatu, vērtē Zakreševskis.
Vai vispār bija jēga sasaukt ārkārtas kongresu?
A. Zakreševskis: Man šķiet, ka nebija. Varēja vērsties pie LFF vadītājiem un klausīties, ko atbild, nevis uzreiz vākt parakstus ārkārtas kongresam. Sanāca tā, ka vispirms sasauc kongresu un tad mēģina tikt skaidrībā, vai Gorkšs atbilst vai neatbilst amatam. Turklāt viņš, var teikt, tikko sācis strādāt. Neviens no mums nav ideāls, visi kļūdās, tāpēc būtu normāli aiziet un pajautāt, kas un kāpēc tiek vai netiek darīts.
Vai vari salīdzināt, kāds ir valdes darbs Gorkša vadībā un kā bija iepriekšējā LFF prezidenta Gunta Indriksona laikā?
Valdē esmu gandrīz trīs gadus. Pie Indriksona sākumā varēja just, ka esi jauns cilvēks procesā un ir daudz jautājumu, kuros tev trūkst skaidrības. Uzjautā, bet saproti, ka viss nolemts kādā neformālā tikšanās reizē. Guntis bieži vien atsaucās – mēs taču vakar sarunājām… Nezinu, kādā personu lokā tas notika. Kasparam ir pirmā šāda veida pieredze, vienā no pēdējiem balsojumiem lielākā daļa valdes bija pret viņa lēmumu tik īsu brīdi pirms Latvijas čempionāta mainīt rīkotājus. Skaidrs, ka viņam grūti ienākt valdē, kas jau funkcionējusi divus gadus, un kur katram loceklim ir ietekme kādā futbola organizācijā, varbūt izņemot Žoržu Tikmeru.
Dzirdēts, ka valdē prezidentam vairāk ir opozicionāru nekā domubiedru.
Atsevišķos jautājumos tā ir, īpaši pēc Māra Verpakovska pāriešanas uz Rīgas Futbola skolu (RFS) tiek uzskatīts, ka viņš lobē šī kluba intereses, tāpat Vladimirs Žuks kā RFS direktors. Pats Gorkšs šīs valdes locekļus nav aicinājis kandidēt uz valdi, jebkurā jautājumā jātaustās, uz kuru pusi tas noslieksies, un tādā atmosfērā nav viegli strādāt.
Kongresā Gorkšam daudzi pārmetumi tika pievilkti aiz matiem, piemēram, par izlases iepriekšējā galvenā trenera Miksu Pātelainena nolīgšanu. Bet viņu taču atrada LFF iepriekšējie vadītāji ar ģenerālsekretāru Jāni Mežecki priekšgalā.
Gorkšs nebalsoja par Pātelainena iecelšanu amatā. Bija komisija galvenā trenera jautājumā – Mežeckis, Verpakovskis, Dainis Kazakēvičs. Nezinu, ko tur Kasparam pārmest. Prēmijas izlasei? Nevienā valdes sēdē nav par to runāts, tas ir izpildvaras lēmums, bet prezidents noteikti ir lietas kursā. Prēmijas bijušas arī agrāk, atceros, Guntis Indriksons pēc iepriekšējā turnīra teica, ka, ņemot vērā izlases slikto spēli, budžetā ierakstīto prēmiju naudu varam novirzīt halles celšanai vai kam citam.
Saistībā ar miljonu eiro, kas tika pazaudēts Krišjāņa Barona ielas stadiona projektā, gandrīz vai par galveno grēkāzi tika pataisīts Edgars Pukinsks, nevis tā laika federācijas pirmās personas.
Es nobalsoju pret stadiona būvniecību. Jau Gorkša laikā kādā valdes sēdē par budžetu runājām, un es Mežeckim jautāju, kā savilktu galus, ja būtu stadionam paņēmuši kredītu. Viņš ar humoru atbildēja – tad mūs jau KNAB kratītu. Tur visu laiku bija sadārdzinājums, LFF galvenā grāmatvede un finanšu eksperts teica, ka kredītu nekādā gadījumā nevar ņemt, arī Kazakevičs tāpat, jo tad visa ikdienas dzīve tiks paralizēta. Indriksons pēc tam trīs četras reizes valdē pārmeta, ka nobalsojām pret.
Tur miljons, Mežeckim un Aleksandram Starkovam lielas kompensācijas, finanšu izšķērdēšana futbola centrā “Staicele” – izskatās, ka Gorkšam jāizstrebj putra, ko ievārījusi iepriekšējā vadība.
Piekrītu. No ētiskās puses nebūtu atbalstāmi šie kompensāciju gadījumi, ko minēji. Bet par tām lietām nemaz neesam informēti, bieži vien izpildvara noslēdz līgumus, par to nemaz neinformējot valdi.
Man kongresā iekrita acīs Andra Riherta kritika, ka LFF nevēlas atvēlēt desmit tūkstošus eiro gadā, lai diviem jaunajiem talantiem varētu divreiz dienā nodrošināt ēdināšanu. Kas tā ir par programmu?
Es pieļauju, ka šajā gadījumā “Mettas” plāns, solījuši kaut ko saviem audzēkņiem. Man ir saskare ar dažiem viņu vecākiem, kuri sūdzas, ka “Mettas” vadītāji paši netur solījumus. Konkrēti nezinu, jo pēdējā laikā attiecības ar viņiem kļūst arvien saspīlētākas.
Bet vai ir adekvāti gaidīt, ka LFF nodrošinās šādas programmas?
Domāju, ka tās segt federācijai nebūtu pareizi. Redz, Andris un Ģirts Mihelsons uzskata, ka pārējie neko nesaprot un viņi ir vienīgie, kuri izvedīs Latvijas futbolu no purva. Skaidrs, ka ir diezgan daudz labu darbu paveikuši, kaut vai tās pašas futbola specklases, jo mēs tikai šogad pirmo atvērām, bet viņiem jau ir sestais gads. Viņi ir soli vai divus priekšā pārējiem un cenšas to izmantot, lai citi vispār netiktu klāt.
