“Jāstrādā un nedrīkst atslābt. Ja paņem brīvu – sēdi bez naudas!” Sievietēm kovidlaiks grūtāk pārvarāms 2
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Sērgas laiks skar teju katru, bet daudzas sievietes kovidlaiku izjūt dubultā smagi – jau ierastajiem pienākumiem klāt nāk bērnu skološana, attālināts darbs un citas ikdienas likstas. Īpaši saspringti klājas tām, kas bērnus audzina vienas, tāpat ir zaudēti darbi un ienākumi.
Nereti ārkārtas stāvokļa laikā pakausī elpo arī vardarbības elpa. Ko darīt un kur vērsties, kad pamats zem kājām lēnām, bet neatlaidīgi drūp?
“Manuprāt, visas sievietes šobrīd ir varones – ir jāpalīdz bērniem tikt galā ar skolu, vienlaikus jāpaveic pašai savi darbi, kas notiek attālināti vai klātienē, tāpat līdzi nāk bailes inficēties ar vīrusu, dažādi citi pienākumi. Šobrīd palīgā nevar nākt arī vecvecāki, kuri nereti dzīvo atsevišķi, jo ir jāierobežo kontakti,” stāsta resursu centra sievietēm „Marta” vadītāja Iluta Lāce.
Ikdienas darbs, novērojumi un saskarsme ar sievietēm apliecina, ka situācija šobrīd ir ļoti sarežģīta un saspringta: “Jau pirms pandēmijas pētījumi rādīja, ka sievietes mājas pienākumiem velta daudz vairāk laika nekā vīrieši, un tagad tas ir dubultojies. Tas viss veido milzīgu slogu. Tas ir neredzams, neatalgots darbs, par kuru tiek runāts pārāk maz.”
Divu bērnu mamma Līga no Jelgavas atzīst, ka tiešām jūtas kā varone, taču tāda, kas atrodas uz izdegšanas robežas: “Man ir paveicies, ka man ir lielisks vīrs, kas mani atbalsta it visā un ļoti bieži atgādina, cik daudz es daru un sniedzu mūsu ģimenei. Taču, neskatoties uz to, ir grūti.
Vīrs bieži strādā vairāk nekā astoņas stundas diennaktī, reizēm, kad attālinātā strādāšana kļūst par sarežģītu, viņš dodas uz ofisu, un tad es palieku viena.” Līga atklāj, ka visgrūtāk esot apvienot trīsgadnieka kaprīzes ar septiņgadnieces skolas gaitām: “Meitiņa tikai rudenī uzsāka skolas gaitas, un attālinātās mācības mums ir milzīgs izaicinājums.
Tas bērniņš taču netiek līdzi, bļauj, lai palīdzu dabūt nost reklāmas, kas uzlec datora ekrānā. Un otrā istabā tikmēr bļauj trīsgadīgais puika. Protams, ne visas dienas ir tik grūtas, bet reizēm liekas, ka ar divām rokām un stundām, kas atvēlētas vienai diennaktij, nepietiek.”
Bažas par nākotni
Terēza Stenclava ir tenisa trenere, kura audzina savas meitas viena. Viņa skaidro, ka nemaz nezina citādu dzīvi: “Bērnus viena audzinu jau sen. No vienas puses, ir grūti, jo tev ir jābūt gan mammai, gan tētim vienlaikus.
Jāstrādā un nedrīkst atslābt, jo nav otra cilvēka, uz ko vari paļauties. Ja paņem brīvu – sēdi bez naudas.” Vecākā meita šobrīd dzīvo atsevišķi, un Terēza stāsta, ka meita visu sasniegusi pati: “Man nebija laika ar viņu “ņemties”, tāpēc viņa visu panāca pati. Rezultāts – profesionāla sportiste.
Ar mazo meitu ir grūtāk, jo man viņai jāpalīdz mācībās. Pirms vīrusa atnācu mājās no darba, biju nogurusi, bet jāpalīdz.” Terēza atklāj, ka šobrīd, kad valstī noteikti stingri ierobežojumi, esot vairāk laika ikdienas lietām – dažādi mājasdarbi tiek paveikti nesteidzoties. Taču bieži pārņemot bažas: “Cik tad ilgi tā būs? Ja pārāk ilgi, tad kā pelnīt? Bet pagaidām – ir laiks lietām, kurām agrāk laika nebija nemaz.”
Tenisa trenere jau iezīmēja šaubas un bailes, kuras pārņem, domājot – cik ilgi varam iztikt bez darba, bez ienākumiem, un atrasties šādā neparastā dzīves ritmā?
Žurnāla iepriekšējā numurā rakstījām par skaistumkopšanas nozari un tajā strādājošajām speciālistēm, kuras mēnešiem ilgi atradās pilnīgā dīkstāvē. Daudzas no šīm sievietēm ir vientuļās mammas, kurām par bērniem jārūpējas vienām.
Šobrīd uz šo sieviešu pleciem gulstas virkne jaunu pienākumu un baiļu. Iluta Lāce uzsver, ka ir daudzas profesijas, kurās dominē sievietes, – veselības aprūpe, izglītības nozare, klientu apkalpošana veikalos: “Un vēl klāt nāk šī dubultslodze, neatalgotais darbs. Tagad varam teikt, ka sievietes tiek reāli ekspluatētas, jo bez viņu darba sabiedrības pastāvēšana un izaugsme nav iespējama.”
Pēc 2018. gadā publicētajiem “Eurostat” datiem var secināt, ka kopumā visā Eiropā sievietes mājasdarbus veic daudz biežāk nekā vīrieši. Vistuvāk dzimumu vienlīdzībai mājas darbu jautājumā atrodas Zviedrija: tur mājas pienākumus veic 74% sieviešu un 56% vīriešu. Otro vietu ieņem Latvija – mūsu valstī mājas pienākumus veic 82% sieviešu un 57% vīriešu. Bēdīgākā aina, savukārt, novērojama Grieķijā. Tur šāds mājas darbu sadalījums: 85% sieviešu un tikai 16% vīriešu.
Atrast laiku sev
Lai arī cik liels būtu pienākumu slogs un bažas par nākotni, ir sievietes, kas šajā laikā saskata arī pozitīvas ievirzes. Piemēram, tenisa trenere un divu meitu mamma Terēza stāsta, ka šobrīd var veltīt laiku pati sevi.
Viņa uzsver, ka tas bijis svarīgi vienmēr, arī pirms pandēmijas: “Agrāk, kad bērniem mācības norisinājās klātienē, sapratu, ka vajag veltīt laiku arī sev. Jo, ja mamma ir laimīga, tad arī bērni būs laimīgi. To saprotot, pēc tam, kad aizvedu bērnus uz skolu, vienu vai divas reizes nedēļā braucu dejot – ņēmu privātstundas dejošanā.
Protams, ka laikā, kad bērni ir pavisam maziņi un tu esi viena pati, ir grūti veltīt enerģiju savām interesēm – nekur nevari izrauties, arī uz randiņiem īsti nevar aiziet. Tam jau vēl vajag saņemt bērnu akceptu, un, teikšu godīgi, to izdarīt ir vēl grūtāk, nekā jaunībā lūgt atļauju vecākiem.”
Ģimenes un attiecību psiholoģe Baiba Kalnciema norāda uz tik ļoti svarīgo robežu novilkšanu starp savām, ģimenes un partnera vajadzībām: “Kā to visu sabalansēt? Jābūt godīgam pašam pret sevi un ir jānovelk robežas. Jāatrod laiks sev, jāmācās pateikt: šis laiks ir mans.”
Baiba papildina Terēzas teikto par to, ka laimīga mamma nozīmē arī laimīgus bērnus: “Tas nav viegli, bet tikai tad, kad pats būsi apmierināts ar sevi un dzīvi, varēsi dot kaut ko arī citiem. Protams, ja mēs trinamies viens gar otru, bļaujam, meklējam viens otrā blusas, tas noteikti paņem daudz enerģijas.
Tāpēc ir tik svarīga šī robežu novilkšana un laiks, ko veltām savām interesēm. Tā var būt kaut vai īsa pastaiga dabā vai virtuāla saruna ar draudzeni.” Psiholoģe uzskata, ka sievietes kovidlaiku izjūt dubultā smagi, taču atgādina – nav nepieciešams kontrolēt pilnīgi visu un tādā veidā iztukšot sevi.
Pieaug vardarbība
Gada izskaņā, neilgi pirms Ziemassvētkiem, labdarības akcija “Dod pieci!” cēla gaismā sāpīgo vardarbības jautājumu, ar kuru nākas saskarties daudzām ģimenēm.
Iluta Lāce uzskata, ka tā bijusi ļoti vērtīga akcija, pateicoties kurai sievietes arvien biežāk uzdrīkstas vērsties pēc palīdzības: “Pandēmijas laikā sieviešu lūgums pēc atbalsta un palīdzības pavisam noteikti ir audzis. To izjutām jau pavasarī, kā arī šobrīd. Protams, lielu lomu spēlē arī “Dod pieci!” akcija, kas mūsu centru padarīja atpazīstamāku. Nu pēc palīdzības vēršas arī tās sievietes, kas nemaz nezināja, ka eksistējam, kā arī to, kur un kā meklēt palīdzību.”
Šajā laikā ļoti pastiprinoties nežēlīga fiziska vardarbība, tāpat arī emocionālā un seksuālā vardarbība: “Skaidri redzams, ka sievietes ārkārtas situācijas laikā atrodas augsta dzīvības apdraudējuma situācijās.
Jāatzīmē jauna tendence – šobrīd arī sievietes, kurām iepriekš ir licies, ka attiecībās nav vardarbības, atzīst, ka šajā situācijā spriedze pāraug arī fiziskā vardarbībā. Kopumā var teikt, ka attiecībās, kurās jau ir vardarbības elementi, vardarbība pastiprinās. Varmākam, kurš tagad klāt ir biežāk un tuvāk, ir daudz lielākas iespējas sievieti kontrolēt un pazemot.”
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Kaļķe uzsver, ka 2020. gadā kopumā ar ģimenes konfliktiem saistīto izsaukumu skaits ir nedaudz audzis: “To gan viennozīmīgi nevar saistīt tikai ar ārkārtējo situāciju, jo ārkārtējās situācijas laikā, kas bija pavasarī, šādu gadījumu skaits salīdzinājumā ar 2019. gadu bija nedaudz palielinājies, savukārt ārkārtējās situācijas laikā, kas bija 2021. gada rudenī/ziemā, skaits salīdzinājumā ar 2019. gadu ir nedaudz samazinājies.”
Iluta Lāce akcentē, ka ļoti daudzi vardarbības gadījumi nemaz nenonāk policijas redzeslokā vai arī policija neizdara visu, lai sievieti glābtu: “Pēc mūsu pieredzes – palīdzības meklējumu skaits ir audzis par 20%. Viens no iemesliem, kādēļ sievietes nevēršas policijā, – ļoti zema uzticamība. Tāpat ir reizes, kad policija tiek saukta, bet tās pārstāvji nostājas vardarbīgā vīrieša pusē.
Tādi gadījumi tiešām nonāk mūsu redzeslokā. Taču situācija uzlabojas, un šādu scenāriju skaits rūk. Nereti sievietes pašas dažādu iemeslu dēļ baidās saukt policiju un vērsties pēc palīdzības, bet to izdara kaimiņi, radinieki vai pat bērni.”
Centra „Marta” vadītāja min, ka bieži vien sievietēm nākas saskarties ar neticību, – respektīvi, līdzcilvēki nenotic, ka pēc skata normālais un kārtīgais vīrietis varētu būt varmāka: “Ar to saskaramies arī mēs – kad nostājamies cietušās pusē, bieži vien mums pārmet, ka radām problēmu mākslīgi, ka tik traki jau nevar būt. Bet pamazām es jūtu un redzu, ka attieksme mainās.
Īpaši tad, kad cietušie drosmīgi vēršas pēc palīdzības, runā par savām ciešanām. Pagājušajā gadā vien nodrošinājām rehabilitāciju 448 sievietēm no visas Latvijas. Tas ir ļoti liels cipars un rādītājs, ka problēma pastāv. Svarīgi, lai līdzcilvēki nevis apšauba, bet dod informāciju par to, ko darīt, kur vērsties – var vērsties pie mums, krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes”, arī policijā. Par to ir jārunā. Izšķirošā brīdī tas ir ļoti svarīgi.”
Zināšanai
Atbalsta mehānismi vardarbības gadījumā:
Centrs „Marta” piedāvā:
• jurista, psihologa konsultācijas saistībā ar vardarbīgu attiecību pārtraukšanu;
• dokumentu sagatavošanu tiesvedībām;
• atbalstu tiesvedību laikā;
• atbalsta grupas sievietēm;
• ja policija nesniedz pienācīgu atbalstu, tiek nodrošināts anonīms patvērums.
Policija pieņem lēmumu par nošķiršanu uz vietas izsaukuma vietā. Pamatojums: tūlītēji draudi personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai.
Policijas pamatpienākumi:
* novērst tūlītējus draudus, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu šajā mājoklī pastāvīgi dzīvojošas personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, līdz tiesa izskata jautājumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu;
* kontrolēt, kā tiek pildīti tiesas (tiesneša) nolēmumi par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu.
Ja pastāv vardarbības draudu risks, policists:
• pieņem no aizsargājamās personas pieteikumu,
• pieņem paskaidrojumu no personas, kas rada draudus,
• pieņem paskaidrojumu no notikuma lieciniekiem,
• pieņem policijas lēmumu par nošķiršanu.
