“Jāstrādā arī tad, ja lido lodes.” Mediķes par pirmās palīdzības sniegšanu karavīriem 16
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvien lielāka uzmanība Zemessardzē tiek veltīta pirmās palīdzības, paplašinātās pirmās palīdzības, karavīra glābēja darba apgūšanai un kara medicīnai kopumā.
Tas ir ne mazāk svarīgi kā dažādu kaujinieku specialitāšu apgūšana, jo no mediķu zināšanām un prasmes lielā mērā ir atkarīgs tas, cik daudzi karotāji pēc ievainojumu gūšanas saglabās dzīvību.
Kara mediķim, bez šaubām, jābūt aizrautīgam savas profesijas pārstāvim, kā arī gatavam sevi nepārtraukti pilnveidot.
To “Zemessargam” apliecināja divas draudzenes un kolēģes Zemessardzes 1. Rīgas brigādes mediķes štāba virsseržante kandavniece Katrīne Heisele (31) un virsseržante madoniete Karlīna Lapiņa (28).
Sākumā bijušas sekmes civilās medicīnas apguvē, tad bieži vien ne tik viegli pirmie soļi karavīra profesijā.
“Esmu absolvējusi 1. Rīgas medicīnas koledžu, ieguvu pirmā līmeņa augstāko izglītību, ārsta palīga diplomu, un vēlāk ieguvu ambulatorā ārsta palīga sertifikātu. 2018. gada septembrī aizbraucu uz Nacionālo kājnieku skolu Alūksnē, kur apguvu kareivja pamatkursa programmu.
Jau ieejot pa vārtiem, nezinot, kas mani sagaidīs, sajutos kā citā pasaulē. Bija grūti iziet no savas komforta zonas, pakļauties militārajai disciplīnai, ievērot reglamentu, kas Alūksnē ir ļoti stingrs…
Bija ļoti grūti nolikt pie malas civilās medicīnas pieredzi un pieņemt militāro, jo ir ļoti daudz atšķirīgā.
Viena no šādām niansēm – žņauga lietošana. Civilajā dzīvē mēs žņaugu neizmantojam kā pirmo lietu, lai apturētu asiņošanu, bet šeit to lietojam primāri.
Karavīram glābējam ir izaicinājums sniegt medicīnisko aprūpi karavīriem formās, ar uzkabi, ķiverēm un bruņuvesti, ar visiem specifiskajiem laika apstākļiem, aukstumu, karstumu.
Mūs kā karavīru glābējus apmāca, kā sniegt palīdzību lauka apstākļos, – ne vienmēr labvēlīgos laika apstākļos,” stāsta Katrīne.
“Kas ir pats grūtākais nozīmīgajā karavīra glābēja darbā?”
“Tā ir fiziskā slodze – tev jānes soma, kas pilna ar ekipējumu, jāspēj sevi nomierināt, ja, piemēram, pāri lido lodes, notiek kauja, jāspēj sakoncentrēties uz to darbu, kuru esi apguvis, – jāsniedz palīdzība cietušajam karavīram.
Vēl arī jānes nestuves, jāpārvieto cietušais – tas ir ļoti grūti.
Mums katru gadu ir brigādes mācības, kad izvēršam lauka hospitāļus. Esmu tur, bet karavīri glābēji darbojas vēl pirms tam.
Es vairs neesmu karavīru glābējs, jo darbojos kā ārstniecības personāls. Tie ir pagaidu medicīniskās palīdzības punkti, kas paredzēti medicīniskā atbalsta, neatliekamās medicīniskās palīdzības, reanimācijas un evakuācijas nodrošināšanai kaujas laukā.
Mēs šajās teltīs karavīriem sniedzam neatliekamo palīdzību. Stabilizējam pacientu un nododam viņu tālāk. Pirms mums darbojies karavīrs glābējs, kas prot paplašināto pirmo palīdzību.”
“Esmu no Madonas puses, skolas gaitas uzsāku Madonas 1. vidusskolā, tālāk mana izglītība saistījās ar medicīnu. Sākumā vairāk gribēju kļūt par vecmāti, bet tēvs iedrošināja virzīties uz plašāku profilu, kas saistīts ar daudzveidīgāku aprūpi un nebūtu vērsts uz vienu prioritāti jeb arodu.
Tad izvēlējos kļūt par ārsta palīgu, studēju Rīgā Paula Stradiņa medicīnas Sarkanā krusta koledžā par ārsta palīgu. Liela interese bija par armiju. Kā minēju, esmu no laukiem – pilsētas meitene ar lauku rūdījumu.
Mamma bija pedagoģe – māksliniece, tēvs bija policists, bet viņam liela sirdslieta bija medības un militārā karu vēsture.
Augot daudz skatījāmies kara filmas, daudz ko uzzināju par militāro jomu.
Tā kā man tas daļēji bija kā aicinājums, sapratu, ka apvienot militāro un medicīnu ir diezgan reāli un to es arī gribu savā dzīvē sasniegt, pa šo ceļu es gribu virzīties. Tad iesāku dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, konkrēti Zemessardzē,” stāsta Karlīna.
Zemessardze, pēc viņas domām, ir vide, kas katram ļauj pilnveidot zināšanas un iemaņas, kā arī dot savu ieguldījumu sabiedrībai un valsts drošībai.
“Zemessargi ir ļoti unikāli cilvēki, jo šeit sapulcējas kopiena – dažādu profesiju pārstāvji ar dažādām interesēm – un ar savu patriotismu viņi var paveikt ļoti daudz,” “Zemessargam” stāstīja Karlīna, kas pērn Latvijas Universitātē pabeidza bakalaura studiju programmu intensīvajā terapijā, iegūstot neatliekamās medicīniskās palīdzības māsas diplomu.
Karlīna ir pārliecināta, ka medicīna prasa izglītošanos visu mūžu, un studijas viņa turpina.
