NATO pretrunas uzjautrina Kremli 0
Vakar Briselē NATO valstu ārlietu ministru apspriedē notika atklāta un spraiga diskusija par alianses lomu strauji mainīgajā drošības situācijā mūsdienu pasaulē.
Sabiedrotajiem jāvairo koordinācija
“NATO nesen nācies pārdzīvot nopietnus stresa pārbaudījumus,” intervijā izdevumam “Politico” atzina Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, “tāpēc ir noderīgi sabiedrotajiem apspriesties klātienē”. “Jau 70 gadus NATO ir bijis Eiropai kā dzīvības apdrošināšana, un mēs gādāsim, lai tā paliktu,” teica Māss.
“Lai to panāktu, mums Eiropā jāuzņemas lielāka atbildība par drošības politiku. Un mums nevajadzētu aizmirst, kas darīja NATO stipru šos 70 gadus: tā bija nesatricināmā transatlantiskā saite,” uzsvēra Vācijas ārlietu ministrs. “Mums ir arī jāstiprina NATO politiskā struktūra, un tā būs viena no tēmām šodienas diskusijā,” viņš piebilda.
Analītiķi atzīmē, ka NATO ārlietu ministriem diskusijā Briselē neizdosies izvairīties no nevienprātības alianses rindās, atzīstot koordinācijas trūkumu starp ASV un Turciju militārajā akcijā Sīrijas ziemeļos, kas pamudināja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu intervijā žurnālā “The Economist” paust klīnisku diagnozi: “Mēs šobrīd pieredzam NATO “smadzeņu nāvi””. Lieki teikt, cik ļoti šī asā kritika sajūsmināja Kremli.
Kā raksta “Politico”, privātās sarunās vairāku ES valstu diplomāti atzīst, ka Makrona izteikumam bija vairāki nopietni iemesli. ASV prezidenta Donalda Trampa dīvainā uzvešanās ir padarījusi Vašingtonu par daudz mazāk uzticamu partneri sabiedroto acīs. Makrona izteikumi un it īpaši NATO 5. panta, kas ir alianses kolektīvās aizsardzības doktrīnas pamatā, apšaubīšana ir negatīvi uzņemta Austrumeiropā.
Polijas, stingra ASV sabiedrotā NATO austrumu flangā, premjerministrs Mateušs Moraveckis paudis spēcīgu atbalstu aliansei, kā arī Eiropas Savienības saitēm ar ASV. Uzrunā Polijas parlamentā Moraveckis teica, ka NATO savstarpējās aizsardzības principa kritizēšana “vājina mūsu drošību un un apdraud ES un NATO nākotni”. Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere apsūdzējusi Makronu vēlmē “aizvietot NATO”.
NATO pretrunas uzjautrina Kremli
“Sabiedrotie, kas izjūt tūlītēju un nopietnu apdraudējumu no Krievijas puses, tostarp Polija un Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva, grib zināt, ko Francija būtu gatava darīt to aizstāvībai,” raksta “Politico”. “Pat tad, ja Makrons paziņotu par gatavību izvērst Francijas kodolspēkus kā aizsardzības lietussargu pār visu Eiropu, ko viņš līdz šim nav apliecinājis, neviens netic, ka Francija kaut attāli būtu gatava aizvietot ASV kā drošības garantu,” secina izdevums “Politico”.
“Ja mēs runājam par teritoriālo aizsardzību, kā Francija varētu palīdzēt mums aizsargāt Polijas teritoriju?” jautā Eiropas drošības politikas eksperts Milans Ničs, piebilstot, ka “gluži kā Tramps, viņš (Makrons) ir apšaubījis (NATO statūtu) 5. pantu”. Francijas prezidenta pārstāvis paziņojis, ka Makrona nodoms bijis piespiest citus NATO līderus rēķināties ar realitāti un apspriest arī viņiem nevēlamas tēmas.
Austrumeiropas valstu drošību ir stiprinājusi NATO militāro vienību klātbūtne, taču drošības eksperti atzīst, ka šo skaitliski nelielo vienību izvietošana nevarētu apturēt Krievijas iebrukumu. Sabiedrotie uzskata, ka Makronam vajadzēja uzsākt šīs sarunas slēgtā lokā, nepubliskojot NATO pretrunas Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzjautrināšanai, atzīmē “Politico”.
NATO atbild izaicinājumiem
ASV vēstniece NATO Keja Hačisone noraidījusi Francijas prezidenta Emanuela Makrona pausto NATO skarbo kritiku un brīdinājusi ES līderus neuzskatīt, ka viņi varētu tikt galā ar globālās drošības apdraudējumiem vieni paši. “Es gribētu sākt diskusiju ar prezidentu Makronu un paziņot, ka mēs nekādi nepiekrītam viņa vērtējumam par NATO,” Hačisone teica preses konferencē pirms NATO ārlietu ministru tikšanās.
“Es uzskatu, ka NATO ir absolūti būtiska loma, ja mēs izvērtējam mūsu kopīgos riskus, un doma, ka tikai viena no mūsu valstīm vai viena no mūsu valstu grupām varētu vērsties pret milzīgo risku mūsu iedzīvotājiem, nav pat racionāla,” paziņoja Hačisone. “Manuprāt, Eiropa nebūtu tik droši aizsargāta bez transatlantiskās saites, kas mums ir, jo mēs esam stiprāki kopā,” viņa uzsvēra.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzrunā pirms alianses ārlietu ministru apspriedes apgalvoja, ka “alianse ir stiprāka nekā jebkad agrāk”. Viņš atturējās tieši kritizēt prezidentu Makronu un paziņoja, ka nākamnedēļ tiksies ar viņu Parīzē. “Gribu teikt, ka NATO adaptējas. NATO ir uztverīgs. NATO atbild izaicinājumiem. Eiropā un Ziemeļamerikā mēs kopā darām vairāk, nekā esam darījuši gadu desmitiem,” teica NATO ģenerālsekretārs.
