Atis Klimovičs: Jāslēdz robeža agresorvalsts pilsoņiem 67
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ko darīt – Eiropas Savienības valstīm slēgt robežu, lai tajās vairs nevarētu iebraukt agresorvalsts Krievijas pilsoņi, vai neslēgt? Šķiet, šo jautājumu būtu bijis nepieciešams izskatīt jau daudz agrāk – aprīlī vai maija sākumā, kad jau pārlieku labi bija atklājusies Krievijas iebrukuma nežēlīgā seja Ukrainā. Taču tolaik par šādu aizliegumu runāja vien neliels skaits prominenču, to starpā bijušais Igaunijas valsts galva Tomass Hendriks Ilvess.
Tagad redzams, ka šā jautājuma aktualitāte aizvien pieaug un palielinās izpratne, ka brīvu ieceļošanu ES teritorijā Krievijas pilsoņiem vajadzētu beidzot apturēt. Par to izteikušās Somijas un Igaunijas premjerministres, kuru ieskatā jāpārtrauc izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem.
To pašu tagad pateicis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kura vērtējumā “braucieni uz Eiropu vai jebkuru citu civilizētu valsti nav mantojamas un dievišķas Krievijas pilsoņu tiesības, bet gan privilēģija, kuru nevar izmantot, kamēr Krievija turpina savu agresiju”. Ministrs acīm redzami pievienojies tiem amatvīriem, kas aicina pastiprināt spiedienu pret Krievijas Federācijas sabiedrību. Iespējams, tas liecina par šā jautājuma drīzu izspriešanu ES augstākajā līmenī.
Apsverot šāda aizlieguma pamatojumu, nepieciešams rast atbildi uz ārkārtīgi diskutablu jautājumu – kas gan vainojami asiņaina slepkavnieciska kara sākšanā? Vai tas ir ārprātīgais vecis Kremlī ar saviem murgiem par soļošanu Pētera Lielā pēdās un Krieviju, kas nekur nebeidzas, un vēl viņa administrācija ar armijas vadību, vai tomēr tas ir ievērojami plašāks loks? Nesen intervijā par Krievijas režīmam opozicionāru uzskatītā TV kanāla “Doždj” redaktors bez jebkādām šaubām skaidri un gaiši tā arī izteicās, ka par karu Ukrainā ir atbildīga vien valsts vadība. Bet visi pārējie, kas mierīgi pieļauj izvarošanas un mierīgo iedzīvotāju masveida slepkavības, ko pastrādā viņu valsts militāristi, esot no tā visa tālu prom.
Pilnīgi pretējās domās ir Krieviju jau pirms vairākiem gadiem pametušais žurnālists Arkādijs Babčenko. Viņš savā tradicionāli piparotajā stilā bez īpašas pietātes par Krievijas pavalstniekiem izsakās – jūsu valsts turpinās slepkavot, bet jūs tikmēr sēdēsiet kaut kur pie Sēnas ar kruasānu un kafiju rokā! Piebildīsim – vai ar alus kausu Vecrīgā!
Tas nav un nevar būt taisnīgi, jo par visu ir jāmaksā bez izņēmumiem. Šādā garā ir izteicies arī asprātīgu un kodolīgu izteicienu meistars Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš uzskata, ka Krievijas pilsoņiem jāatgriežas dzimtenē, jo tur viņi varēs dzīvot tādos apstākļos, kādus nezkādēļ iedomājušies uzspiest citām valstīm. Nav iespējams noticēt lielai daļai krievu žurnālistu, kas tagad pametuši Krieviju. Piemēram, bijušajam ilggadējam radio “Eho Moskvi” vadītājam, kas gadiem deva vārdu kā liberālu uzskatu paudējiem, tā arī atklāti šovinistisku viedokļu aizstāvjiem un arī valdības pārstāvjiem savu šovinistisko pozīciju izklāstīšanai.
Neatceros tādus gadījumus, kad Krievijas žurnālisti būtu nepārprotami nostājušies pret savas valsts iebrukumu citā valstī. Tā vietā viens otrs tagad runā par to, ka vajadzētu izprast arī tos, kas Ukrainā pastrādājuši noziegumus. Vajag gan, tikai ar to lai vispirms nodarbojas tiesu speciālisti, kas dokumentē tūkstošiem pastrādāto neģēlību, bet mums, presei, ir jāzina, kurā pusē – pret agresoru nostāties. Tikai nestāstiet, ka neesam objektīvi – to brīvajā Latvijā 30 gados esam apguvuši.
