Jāskatās patiesībai acīs – liels pedagogu skaits nesniedz pietiekami profesionālu kvalitāti 80
Izglītības un zinātnes ministrija apgalvoja, ka trešdaļa pedagogu neuzrāda tādu sniegumu, kādam tam vajadzētu būt, lai skolēns apgūtu visas nepieciešamās prasmes. Edīte Kanaviņa, IZM Izglītības departamenta direktore TV24 raidījumā “Uz līnijas”, stāsta, ka esošā situācija ir tāda, ka neveidojas konkurss uz vienu pedagoga vietu, līdz ar to primāri ir nodrošināt, lai mācību saturs tiktu nodrošināts.
Ne katrai pašvaldības mācību iestādei ir iespēja veidot konkursu un izvēlēties pedagogus pēc to profesionālā snieguma.
Latvijas Universitāte ir veikusi pētījumu, kas apliecina, ka pietiekami lielam pedagogu skaitam ir jāsniedz atbalsts, viņa norāda, piebilstot, ka šobrīd tiek domāts, kā veidot atbalsta sistēmu gan skolas, gan pašvaldības, gan nacionālā līmenī.
Jāskatās patiesībai acīs – ir pietiekami liels pedagogu skaits, kuri diemžēl šobrīd profesionāli nesniedz tādu kvalitāti, kā tiek sagaidīts, un ar kuriem diemžēl darba attiecības būtu jāpārtrauc, viņa norāda.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka šobrīd izglītības nozarē pedagogi uzrāda ļoti dažādu sniegumu – ļoti labi skolotāji ir gan lauku reģionos, gan pilsētās, bet tajā pašā laikā ir pietiekami liels pedagogu skaits, kuru sniegums nenodrošina kvalitatīvu izglītības procesu, kādu gribētu sagaidīt, uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa.
Tiekoties ar mediju pārstāvjiem, viņa norādīja, ka kvalitatīvas izglītības nevienlīdzīgu pieejamību Latvijā parādījuši gan dati, gan ierodoties izglītības iestādēs. Starptautisko pētījumu dati liecinot, ka bērni Latvijā atpaliek izglītības kvalitātē par vienu mācību gadu, kas “ir dramatiski”.
Izglītības departamenta vadītāja atsaucās uz Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības inovāciju centra veikto pētījumu par skolotāju sniegumu, vēršot uzmanību, ka trešdaļa pedagogu neuzrāda tādu sniegumu, kādam tam būtu jābūt, lai skolēns apgūtu visas nepieciešamās prasmes. Daļai no šiem pedagogiem nepieciešams metodiskais atbalsts, bet ar daļu darba attiecības būtu jāpārtrauc.
Lai arī lielākie izaicinājumi ar pedagoģisko sniegumu ir mācību priekšmetos, saistītos ar dabaszinībām, tehnoloģijām, sociālo un pilsonisko jomu, šobrīd izglītības iestādes sastopas ar izaicinājumu nodrošināt esošo izglītības piedāvājumu, lai aizpildītu vakances, līdz ar ko nav iespējama situācija, kad darba attiecības tiktu pārtrauktas vai rodas konkurss uz vienu amata vietu.
“Ja ģimene ir izvēlējusies skolu, kurā skolēnu skaits ir salīdzinoši mazs, tad ģimenei ir jāpieņem piedāvājums, ko skola ar ierobežotu bērnu skaitu un ierobežotu resursu var nodrošināt,” pauda Kanaviņa.
Viņa arī vērsa uzmanību, ka, strādājot ar astoņiem līdz desmit bērniem klasē, skolotājam ir grūti attīstīt bērnos tās kompetences, ko pieprasa darba tirgus, piemēram, sadarbību, līdzdalību un komunikāciju.
Savukārt IZM valsts sekretāre Santa Šmīdlere uzsvēra, ka “kritiska problēma” vēl joprojām ir ar STEM prasmēm, ko pieprasot uzņēmumi, kamēr starptautiskie pētījumi uzrādot stagnāciju. Viņa norādīja, ka ārpus administratīvajiem centriem padziļināto kursu piedāvājumā dominē sociālās zinātnes, jo STEM priekšmetu piedāvājumu ir sarežģītāk nodrošināt tā infrastruktūras un cilvēkresursu nepietiekamības dēļ.
Valsts sekretāres sacīto papildināja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), daloties novērojumos, ka skolās ķīmijas un fizikas klases izskatās gluži tāpat kā latviešu valodas klase, līdz ar ko secināms, ka laboratorijas darbi šajās izglītības iestādēs nenotiek.
“Mēs nogriežam bērniem iespējas iegūt tādas profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā, atstājot ļoti šauru profesiju izvēli,” uzsvēra ministre.
IZM prognozē, ka ar skolu tīkla optimizāciju pedagogu atšķirīgais sniegums tiks novērsts, jo, apvienojot izglītības iestādes, izglītības iestādes vadītājam parādīsies izvēles iespējas, kuram no pedagogiem uzticēt mācību darbu tālāk.
