“Jāsaprot, ka tās ir dzīvas būtnes un nedrīkst eksperimentēt!” Jolanta un Juris stāsta, kā uzsākuši turēt putnus 0
Laura Blumberga, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Jolantas Daudzes un viņas vīra Jura ģimenes ligzdiņā Birzgalē Ogres novadā pirms septiņiem gadiem par brīvā laika aizraušanos kļuva dekoratīvu vistiņu audzēšana. Sācies tas esot pavisam nevainīgi – ar dažiem putniem, kas tolaik bija izglābtās dējējvistas no Ķekavas putnu fabrikas, bet ar laiku “saslimuši”, un nu ģimene tur rūpi par vairāk nekā 150 dažādu šķirņu putniem.
Patika vērot putnus…
Daudžu ģimenes saimniecībā ir šādu šķirņu vistiņas – Irbju bramas un Bērzu bramas, zelta un sudraba Wiandotte, sudraba Appenzeller, Buff Orpington, Lakenvelder, kā arī sešu šķirņu baloži – tostarp Latvijā selekcionētie – Liepājas baltastes, Rīgas spoguļastes un Rīgas vairogspārnu. Katra putnu šķirne ir atšķirīga – ne tikai izskatā, bet arī uzvedībā.
Jolanta zina stāstīt, ka tie putni, kas izmērā ir lielāki, parasti ir arī drošāki: “Šie putni nāk rokās, nav tik tramīgi. Mazākie putni parasti ir bailīgāki, tāpēc man laikam tuvāki sirdij tie lielākie.”
Jautāju, kā šī aizraušanās sākusies, viņa smejot stāsta, ka tas ir kaut kas neizskaidrojams, bet vienkārši paticis vērot putnus – kā tie savā nodabā dzīvojas. Tagad, protams, putnu ir krietni vairāk un līdz ar to arī rūpju.
Tomēr taisnības labad jāteic, ka ikdienā putnu aprūpei nemaz tik daudz laika neesot nepieciešams. “Vidēji no rīta tā ir stunda, kamēr pabaro, iztīra mītnes. Lielākā rosība ir brīvdienās, kad kopā ar vīru veicam ģenerāltīrīšanu, tad gan, protams, paiet vairākas stundas, taču ikdienā vistas neprasa milzīgu laika patēriņu,” stāsta Jolanta.
Viņu ģimenē vistas mīt mājiņās, kas tikpat labi varētu būt arī siltumnīcas. Izrādās, pat Latvijas ziemas putni mierīgi var pārciest un nav nepieciešamas īpaši siltinātas mītnes. “Vistas aukstumu pacieš labi, tikai lielos, kārtīgos mīnusos putnus ārā nelaižam nemaz un tie visu dzīvi pavada iekšā. Bet principā putniem nav nepieciešama siltināta mītne,” Jolanta dalās pieredzē.
Kas veido lielākos tēriņus
“Lielākie tēriņi veidojas nevis vistu ikdienas aprūpē, bet tieši iekārtojot mītnes un nožogojumus,” stāsta saimniece un piebilst, ka ideālā variantā vajadzētu būt tā, ka vistas uzturas tikai aplokos un iežogojumos, jo diemžēl viens no lielākajiem ienaidniekiem ir lapsas un vanagi.
Runājot par putnu slimībām, viņa teic, ka putnu gripas un tamlīdzīgas sērgas, iespējams, izklausās biedējoši, taču realitātē nemaz tik bieži putnus neapdraud. Tāpēc tas noteikti nevar būt iemesls neturēt putnus, ja esat iecerējis to darīt, – tā uzskata Jolanta.
Daudžu ģimene putnus baro ar pašgatavotu pārtiku. “Līdz ar pieredzi nonācu pie secinājuma, ka pārtika ļoti ietekmē gan putnu pašsajūtu, gan olu garšu. Tāpēc, ja gribas veselus, skaistus spārnaiņus, kas dēj garšīgas olas, jābaro ir atbilstoši,” stāsta Jolanta. Vistu ēdienkartē ik dienu tiek piedāvāts graudu – kukurūzas – un dažādu piedevu maisījums, kā arī svaigi kāposti. Protams, putniem pastāvīgi ir pieejams svaigs dzeramais ūdens.
Tā kā no šīs saimniecības olas piedāvā arī pārdošanai, vai Jolanta pati ir novērojusi atšķirības olu garšā? “Es pati to tik izteikti neesmu pamanījusi, taču man ir kāds klients, kurš stāsta, ka garša ir ļoti atšķirīga pat pēc olu krāsām. Esot vienas olas, kuras viņš izmanto tikai omletēm, bet pavisam citas – tikai vārīšanai vai cepšanai. Laikam jau jāpaļaujas uz tiem, kam svarīgas ir garšu nianses, visticamāk, sava taisnība tur ir,” teic Jolanta.
Ar ko sākt
Jolanta teic, ka mūsdienās putnkopības interesentiem ir daudz grupu gan sociālajās vietnēs, gan pietiekami plaša informācija atrodama citur internetā. Taču viņa tomēr novērojusi, ka liela daļa cilvēku jau pasūta olas, no kurām tad nu gaida izšķiļamies cālēnus, taču patiesībā daudziem nav ne mazāko zināšanu par to, kādi nepieciešami apstākļi, lai putni izšķiltos, un tamlīdzīgi.
“Es tomēr ieteiktu sākumā painteresēties, pastudēt, palasīt. Iegūt sākumā zināšanas un tikai tad ķerties pie olu pasūtīšanas. Jāsaprot, ka tās ir dzīvas būtnes un nedrīkst eksperimentēt ar nepiemērotiem apstākļiem,” teic Jolanta.
Kā Jolantas ģimene tiek pie jaunu šķirņu putniem? “Parasti tie ir koppasūtījumi – pasūtām olas un gaidām cālīšus. Vidēji Latvijā kvalitatīva ola maksā no 1,50 eiro, bet ārzemēs, piemēram, Vācijā, šī cena ir krietni lielāka – vienas olas cena var sasniegt pat piecus eiro. Nav jēgas pasūtīt mazāk par desmit olām, jo visas noteikti nekad neizšķilsies un nav zināms, vai visi cālēni būs dzīvotāji. Lai būtu cerība, ka no olas izšķilsies kārotās šķirnes putniņš, pirmais, kas nepieciešams, ir labs inkubators,” skaidro putnu saimniece.
Viņa stāsta, ka olu pasūtīšana un kārotās šķirnes cālēna gaidīšana, protams, ir riskants pasākums, jo, pirmkārt, jāuzticas tam, kurš šo olu izsūta, un jācer, ka cilvēks pretī ir godīgs un tā nav “kaut kāda” vista, bet tieši tā, ko esi vēlējies redzēt savā pulkā.
Jolanta smejas: lai arī viņas ģimenei ir samērā daudz vistiņu, viņi ar vīru tā arī nav sapratuši, kā ar to iespējams nopelnīt. “Tas drīzāk ir hobijs, kas prasa ieguldījumus. Jā, protams, mēs olas pārdodam, bet tas noteikti nesanāk kā peļņa. Drīzāk ieguldījums!” viņa atklāti saka.
Cik maksā pieaudzis putns un kur tos var iegādāties
Šķirnes putnus iespējams nopirkt tepat, Latvijā. “Tikko šeit pat Latvijā iegādājāmies Bērzu bramas vistu par 30 eiro. Vidēji ir jārēķinās par pieaugušu putnu ar 20 līdz 25 eiro izmaksām. Rudenī Lauku festivālā no igauņu audzētāja iegādājāmies zelta Wiandotte pāri, kas bija piecus mēnešus veci – samaksājām 50 eiro,” stāsta Jolanta.
Vistu turēšanas
Plusi
• Vienmēr pašiem savas olas.
• Var priecēt acis ar skaistiem putniem!
• Ikdienā liek darboties svaigā gaisā.
• Neprasa lielas zemes platības.
• Iesācējiem nav nepieciešami milzīgi finanšu ieguldījumi.
Mīnusi
• Tas nav peļņas avots.
• Vistas ikdienā apdraud lapsas un vanagi.
