EP deputātiem vispirms būs jāpaveic iesāktie darbi 0
“Izslēgt lampiņu un aizvērt durvis” ir teiciens, kas nekādi neattiecas uz Eiropas Parlamentu (EP) pat tad, ja iepriekšējā sasaukuma vairāk nekā 700 deputātu rūpīgi sakārtojuši mantas un dokumentu mapes un piecu gadu darba cēlienu beiguši. Likumi dzīvo savu dzīvi, un tiem ir tendence ceļot no viena sasaukuma uz otru. Arī šoreiz būs līdzīgi, un jaunievēlētajiem eiroparlamentāriešiem, kuri sāks savu politisko ceļu pēc maija vēlēšanām, būs jāpabeidz vai jāpapildina vairāki iepriekšējo kolēģu iesāktie darbi.
Naudas maku vērs no jauna
Aizvadītie pieci EP darba gadi izcēlās vismaz ar diviem pamatīgiem darba laukiem – Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžetu un Eiropas finanšu un ekonomiskās krīzes ierobežošanu.
Taču abi milzīgie likumu dzirnakmeņi nav pārstājuši griezties. Pat tad, ja ES ir vienojusies par septiņu gadu lielo naudas maku, EP sīvās diskusijās ar Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Savienības Padomi izkaroja, ka vidusposmā šo budžetu vēlreiz pārskatīs, lai pārliecinātos, ka tas seko līdzi laikam. Arī ES krīzes apvaldīšanas process vēl nav beidzies, un pat tad, ja virkne likumu par to, kā, piemēram, kontrolēt dalībvalstu nacionālos budžetus, ir pieņemta, tad vēl ir pabeidzami darbi banku uzraudzībai.
Sagaidāms, ka, krīzes mudināts, viens no nākamo piecu gadu lielākajiem ES politikas jautājumiem būs arī darba vietu radīšana un atjaunošana, arī atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kurā varētu tapt jaunas EK likumu iniciatīvas un kur arī EP, visticamāk, spēlēs ļoti būtisku lomu. To, ka politiķi šīs tēmas ir sapratuši un uztvēruši, saka arī Alans Baru, EP biroja vadītājs Parīzē, norādot, ka ekonomika un izaugsme ir Francijas politisko diskusiju centrā un ir tas, ar ko savu savus vēlētājus cenšas iekārdināt un piesaistīt uz EP kandidējošie.
Amerikāņu vistas Eiropas tirgū
Lai arī EP darbs kā allaž likumdošanas procesā būs atkarīgs no EK iesniegtajiem priekšlikumiem un arī pašu deputātu jaunām iniciatīvām, tomēr jau šobrīd var ieskicēt un paredzēt vēl vairākus jautājumus arī bez finansēm un krīzes likumiem, kas pilnīgi droši būs nākamā EP darba kārtībā. EP Mediju nodaļas vadītājs Džaume Duks, kurš pieredzējis vairākas EP vēlēšanas un deputātu maiņas, atzīst, ka nākamie pieci gadi solās būt itin spraigi.
“Ļoti liels projekts, kas, manuprāt, prasīs vēl divus nākamos gadus, ir brīvās tirdzniecības līgums ar ASV, kuru parlaments rūpīgi uzraudzīs, jo tā rokās ir pateikt “jā” vai “nē” šim līgumam. Tam būs ļoti liela ietekme būtībā visās Eiropas politikas jomās – ekonomikā, tirdzniecībā, zinātnē,” tā Dž. Duks. Kā zināms, brīvās tirdzniecības līgums ar ASV ir ārkārtīgi jūtīgs diskusiju objekts daudzās dalībvalstīs, jo tas paredz atcelt vairākus ierobežojumus, piemēram, pārtikas plūsmai no ASV, kas uzkarsējis debates par ģenētiski modificētas produkcijas vai antibiotikas un augšanas hormonus saturošas gaļas nonākšanu Eiropas tirgū.
Ievērojamu vietu ES darba kārtībā aizņems arī diskusijas par jauniem noteikumiem digitālajā jomā, kuru nolūks ir uzlabot privātumu un iedzīvotāju iespējas kontrolēt datu lietošanu. Darba kārtībā būs jautājums par personīgo datu nodošanu un apstrādi tiesībsargājošajām institūcijām, tostarp policijai, arī pasažieru datu reģistrs un datu glabāšanas nosacījumi.
Nemainīgi aktuāli būs arī temati par migrāciju, enerģētiku, klimata izmaiņām, patērētāju tiesībām un drošību. Turklāt enerģētikas jautājumiem pilnīgi jaunu spēku ir piešķīrusi Krievijas agresija Ukrainā.
Arī Ukrainas lietās EP varēs turpināt izmantot savu ietekmi, lai gan tās joprojām varēs būt rezolūcijas, kam nav likuma spēka, taču, kā norāda Dž. Duks, notiekošais pasaulē arvien vairāk mudina domāt, vai EP nebūtu jāspēlē lielāka loma ES ārpolitikā. “Tiesa, Eiropas Parlamenta spēkos nav īstenot Eiropas Savienības ikdienas ārpolitiku. Šajā ziņā mēs esam kā daudzi citi parlamenti, kuriem ir jāklausās un jāreaģē uz valdību pieņemtajiem lēmumiem, tomēr ne tikai Ukraina, bet arī situācija Sīrijā vai Irānā pierāda, ka Eiropas Savienībai vajag īstu ārpolitiku. Tas, kas mums ir tagad, ir embrija stadijā, proti, labs veids, kā koordinēt dalībvalstu nostāju ārpolitikas jautājumos, un tad kādā brīdī tā kļūst par ārpolitiku, tomēr Eiropas Parlamentā vienmēr vairākums deputātu ir uzskatījuši, ka tas ir jādara stiprāks, un par to noteikti diskutēs, kā palielināt Eiropas ārpolitikas spēku.”
Plastmasas maisiņi un droši ceļojumi
Nākamā EP sasaukuma uzdevums būs risināt arī vairākus jautājumus, kas ļoti tieši un saprotami ietekmēs arī daudzu ES pilsoņu ikdienu. Piemēram, Parlamentam būs jābalso par priekšlikumiem, kas noteiktu maksimālās nodevas, norēķinoties ar maksājuma kartēm, ja darījums tiek veikts ar debetkarti un kredītkarti. Turpināsies arī diskusijas par plastmasas maisiņiem, proti, līdz 2019. gadam paredzēts par 80 procentiem samazināt plastmasas maisiņu lietošanu.
Parlamentam būs arī jāizstrādā Komplekso ceļojumu noteikumi, tāpat pasažieriem tiks nodrošinātas kompensācijas un mājās atgriešanās izdevumi.
Politisko grupu dzirnās
Visi šie jautājumi plūdīs cauri politisko grupu dzirnām. Kāds būs to sadalījums, visprecīzāk pateiks nakts no 25. uz 26. maiju, kad visu dalībvalstu vēlēšanu rezultāti būs apkopoti, taču jaunākās aptaujas liecina, ka joprojām par dažiem procenta punktiem popularitātes ziņā priekšā ir labējie, kas vedina domāt, ka, visticamāk, līdz šim lielākā politiskā grupa – Eiropas Tautas partija (EPP) – turpinās saglabāt līdera pozīcijas arī nākamajā EP sasaukumā un kopumā politisko smagsvaru līnija saglabāsies nemainīga. Aptaujas liecina, ka popularitāti, vismaz pagaidām, šķiet, zaudē sociāldemokrāti un liberāļi, bet to audzē labējie un zaļie.
