Jārunā godīgi – “Liepājas metalurgs” bija OIK upuris. Saruna ar Vilni Rantiņu 4
Pagājušais gads metālapstrādes nozarei bijis ļoti labs, šogad izaicinājums būs automatizācija un digitalizācija. To intervijā “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness” norāda Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.
Kāds nozarei bijis aizvadītais gads? Vai eksporta apjomi pieauguši?
Pēc operatīvajiem datiem, pagājušais gads bijis ļoti labs – uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaudzis par 13%, bet eksports palielinājies par 14%. Iemesli pieaugumam ir vairāki.
Šodien viens otrs asi kritizē 2017. gada nodokļu reformu, bet mēs jau kopš pagājušā gadsimta beigām iestājāmies par to, lai reinvestētā peļņa netiktu aplikta ar nodokli.
Igauņi šādu kārtību pieņēma 2000. gadā, bet mums tas prasīja vēl 18 gadus.
Līdz šim Latvijā ļoti lēni attīstījās mazie un vidējie uzņēmumi, jo viņiem būtiski trūka apgrozāmo līdzekļu. Mēs ne tikai maksājām UIN, bet tas tika nomaksāts avansā, kreditējot valsti.
No pagājušā gada 1. jūlija reinvestētā peļņa vairs netiek aplikta ar nodokli un UIN nav jāmaksā avansā, tas nozīmē, ka uzņēmumam parādās līdzekļi un tas var sākt attīstīties un investēt.
Otrkārt, uzņēmums var sakārtot savu bilanci un reāli parādīt, ka var pelnīt. Tas arī nozīmē, ka bankas ir gatavas dot aizņēmumus. Tātad nodokļu reforma bijusi pozitīva?
Jā, šis ir ļoti pozitīvs moments. Ir daudz neapmierināto, to vidū sportistu organizācijas, bet jājautā, kas ir primārais – ražošana vai biedrības? Primārais ir attīstīt tautsaimniecību un ražošanu. Kad tā attīstīsies, būs arī sponsorēšana. Jābūt bāzei, kur ņemt līdzekļus.
Otrs jautājums – reversais PVN, kas tautsaimniecībai ir daudz izdevīgāk. Tāpēc arī nav brīnums, ka nozarē notiek attīstība.
Kāda pērn bija situācija apakšnozarēs?
Pozitīvākais ir tas, ka apakšnozarēs ar augstu pievienoto vērtību ir bijis nozīmīgs pieaugums. Elektrisko iekārtu ražošanā eksports pieaudzis par 26%, bet ražošanas apjomi auguši par 24%.
Te gan jāmin fakts, ka viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem nevienā no Latvijas bankām nespēj saņemt kredītu attīstībai, tāpēc nācās meklēt finansējumu citviet Eiropā. Iemesls – uzņēmumam vairāk nekā 60% produkcijas tiek pārdota Krievijas tirgū.
Taču uzņēmums strādā arī Baltkrievijā, Polijā, Vidusāzijā un lēnām virzās uz Rietumeiropas tirgu. Vienlaikus jāmin, ka vācieši Krievijas tirgū strādā ļoti labi. Valstij jāsaprot, ka primārais ir attīstīt savu rūpniecību.
Vēl gribu izcelt nozari, kura ražo iekārtas pārtikai, farmācijai un citām jomām. Tā spējusi apjomus palielināt par 9%, bet eksportu – par 14%. Savukārt automobiļu piekabju un puspiekabju ražošanas un komplektācijas nozare par 27% palielinājusi apjomus, bet eksports audzis par 26% – tie ir milzīgi cipari.
Pieaugums bijis, pateicoties vairākiem uzņēmumiem – “Bucher Municipal”, “Dinex Latvia”, “AKG Thermotechnik Lettland” un vairākiem Liepājas uzņēmumiem, kas strauji attīstās.
Vai var teikt, ka “Liepājas metalurga” radītās sekas nozarei ir pārvarētas?
Jārunā godīgi – “Liepājas metalurgs” bija OIK upuris.
Mēs pie OIK jautājuma risināšanas strādājām jau sen, 12. Saeimā divos lasījumos pieņemot izmaiņas Elektroenerģijas iepirkuma likumā.
Šajā Saeimā panācām, ka Tautsaimniecības komisija pārņem šo jautājumu un Saeima to pieņem pirmajā lasījumā. Bet pašreiz situācija ir sarežģīta.
Kāpēc? Ekonomikas ministrs Nemiro ir gatavs izstrādāt noteikumus, lai varētu atcelt OIK pēc 31. marta.
Ekonomikas ministrijai primāri jāizdara mājasdarbs – jāpārbauda visas darbojošās stacijas un tās, kas nestrādā pēc spēles noteikumiem, jāslēdz ciet. Ja tiek sniegts valsts atbalsts, obligāti jāievēro noteikumi.
Tas jau daudzus gadus netiek darīts. Manuprāt, visas negācijas ir tāpēc, ka nav bijusi normāla valsts kontrole.
Tas, ka zaļajai enerģijai pieskaitīja gāzes koģenerācijas stacijas, nozīmē nelielas ļaužu grupas iedzīvošanos uz pārējās tautas rēķina.
Kādam par to ir jāatbild, bet tas jāizmeklē tiesībsargājošiem orgāniem, lai tādas lietas nenotiktu. Vispirms jābūt skaidrībai, kas strādā pēc OIK noteikumiem. Otrkārt, jābūt juridiskajam izvērtējumam.
Šajā nozarē ieguldītas lielas naudas, un, ja būs tiesvedības un kādam jāmaksā, tad no valsts budžeta tas vien būs jādara.
Jāsaprot, ka šis jautājums jārisina. Ja man par elektrību jāmaksā par 30% vairāk, nekā maksā igauņu kolēģis, tad kā es varu ar viņu konkurēt? Mēs varētu attīstīties daudz straujāk, ja nebūtu šādas situācijas.
Katrs cents ir no svara, jo konkurence ir ļoti nežēlīga. Mēs eksportējam uz 114 valstīm, bet lielākā daļa eksporta ir uz Eiropas ekonomisko zonu, tostarp uz Skandināviju, kur satiekam igauņus, lietuviešus un tagad arī poļus, vienlaikus konkurējot.
Ko darīt? Kā sokas ar jaunu tirgu meklējumiem?
Mēs neguļam. Viena vizīte jau bija Namībijā, kur rasti jauni kontakti. Nākamā vizīte uz Namībiju būs plašāka, jo iecerēts aptvert arī Dienvidāfrikas Republiku.
Tas ir viens no veidiem, kā paplašināt tirgu Jāsaprot, ka mūsu nozarē nav gigantu, un lielos uzņēmumus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.
Visi ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas raugās dažādos virzienos. “Peruza” vadītājs nule kā bija Japānā, arī Peru viņi darbojas. “Skonto grupai” labi sokas Lielbritānijā, kur šobrīd gan valda liela neskaidrība par turpmāko.
Kas nozarei ļautu strādāt vēl veiksmīgāk? Kādi uzlabojumi nepieciešami?
Jārēķinās, ka nozares uzņēmumi visu izejvielu iepērk pasaules tirgos un vairāk nekā 80% saražotās produkcijas eksportē. Konkurētspēju mēs noteikti uzlabotu, ja elektroenerģijas izmaksas būtu zemākas.
Vienas kilovatstundas izmaksām jābūt vienādā līmenī ar kaimiņvalstīm Ziemeļeiropā. Pašlaik starpība ir aptuveni 30%. Arī siltuma un degvielas izmaksas jāņem vērā.
Otra problēma – A slimības lapas, ko apmaksā uzņēmēji. Šobrīd ir jāapmaksā 10 dienas un daudzi nekorekti cilvēki to izmanto, bet valsts kontroles nav. Kāpēc uzņēmējam būtu vēl papildus jāmaksā? Šī situācija ir ļoti skumja. Igaunijā un Lietuvā aina ir daudz labāka.
Vēl viens svarīgs uzdevums – izskaust ēnu ekonomiku, lai visi strādātu pēc vienādiem spēles noteikumiem. Tad nodokļu masa būtu stingri lielāka un varētu runāt par nodokļu samazināšanu. Galvenais – iekustināt mehānismu.
Valsts institūcijām arī nopietni jādomā, kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda. Kā tas var gadīties, ka pēkšņi budžetā atrodas nauda? Budžeta tēriņiem jābūt caurspīdīgiem.
Nav arī pareizi, ka visa “Latvenergo” peļņa jāpārskaita valsts budžetā, bet tad, kad šim uzņēmumam vajag attīstīties, jāņem aizņēmums.
Kas ir izdevīgāk valstij, lai attīstītos – baroties no viena liela valsts uzņēmuma, lai pārējā tautsaimniecība klunkurē pa apakšu, vai arī attīstīt visu tautsaimniecību, kur viens no bāzes elementiem ir energoresursu cenas. Bet otrs nozīmīgs aspekts – darbaspēka izmaksas un darbaspēka trūkums.
Darbaspēka deficīts ir milzīgs, jūsu nozarē 17% ir mēģinājuši piesaistīt strādniekus no citām valstīm. Vai ir jāieved viesstrādnieki?
Daudzi nozares uzņēmumi iet citu ceļu, mēģinot maksimāli noslogot esošos darbiniekus un visu, kas vien iespējams, automatizēt un digitalizēt. Tā ir ļoti nepieciešama lieta – digitalizācija.
Pozitīvi, ka Ekonomikas ministrija pie šī jautājuma ir atgriezusies. Industrija 4.0 – tā ir digitalizācija, robotizācija un tā ir mūsu nākotne.
Jādomā arī par izglītību. Lai piesaistītu jauniešus un ieinteresētu apgūt inženierzinātnes, jau trešo gadu mūsu “TehnoBuss”, aprīkots ar robotu un automatizācijas iekārtām, apmeklē skolas. Tādā veidā mēģinām risināt nozares problēmas.
Šis gads jūtams ar pozitīvu skatu, jo inženierzinātnēs Rēzeknes augstskolu pabeidza septiņi bakalauri, Līvānu filiāli – 15 koledžas audzēkņi, bet Liepājā – 14.
Es neesmu par masveida viesstrādnieku ievešanu, bet šis jautājums ir jārisina. Problēma ir tā, ka mūsu uzņēmēji spiesti ievest ukraiņu darbaspēku caur Poliju, un tas ir nepareizi.
PMLP un Iekšlietu ministrijai vajadzētu analizēt situāciju, kādi spēles noteikumi ir abās kaimiņvalstīs un Polijā, un izveidot tādu sistēmu, lai neveidotos shēmas, ka citas valstis nopelna uz mūsu rēķina.
Mūsu valstī sagatavo daudz metinātājus, bet kur viņi paliek? Somijā, Norvēģijā. Taču algas nedaudz palielinās, un speciālisti no Skandināvijas jau sāk atgriezties. Ja mums nebūtu tik dārga elektrība, algas varētu vairāk palielināt.
Kādi nozarei būs šī gada galvenie izaicinājumi? Vai digitalizācijas ieviešanā nepieciešams valsts atbalsts?
Valsts lai sakārto savu lauciņu. Mums pārmet zemu produktivitāti, bet mūsu produktivitāti un konkurētspēju nosaka pasaules tirgus. Ja mēs nebūsim konkurētspējīgi, no citiem tirgiem izlidosim kā korķi.
Kritizētājiem vairāk jāskatās, cik produktīvs un efektīvs ir valsts aparāts.
Šogad uzņēmēji jau sākuši investēt, un investīcijas būs saistītas ar automatizāciju, ražošanas modernizāciju un digitalizāciju. Daudz būs atkarīgs no pasaules tirgus, kur lielie nezināmie ir breksits un ASV prezidents Tramps.
Būtiski, kā veidosies ASV attiecības gan ar Ķīnu, gan ES. Gads izskatās cerīgi, bet nezināmo vēl ir ļoti daudz. Skaitļus pagaidām nesaukšu.
