Jārēķinās ar sekām – nerimst sašutums par Jāņa Kalniņa lēmumu spēlēt Krievijas hokeja klubā 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Joprojām nenorimst sabiedrības sašutums par hokeja vārtsarga Jāņa Kalniņa lēmumu karjeru turpināt okupantu valsts Krievijas hokeja klubā Habarovskas “Amur”. Reakcija sociālajos tīklos lielāko tiesu ir krasi nosodoša un tikai paretam kāds atbalsta šādu lēmumu, norādot, ka Kalniņš rīkojas savas ģimenes labklājības dēļ. Vēl jau nav teikts, ka vārtsargs patiešām varēs doties uz agresorvalsti, kas turpina prātam grūti saprotamu bezjēdzīgu karu Ukrainā. Latvijas Hokeja federācija (LHF) neparakstīs Kalniņa transfēra karti, kad to atsūtīs no Habarovskas kluba. LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs “Latvijas Avīzei” teic, ka gala lēmums būs jāpieņem Starptautiskajai hokeja federācijai (IIHF), taču tā vēl nav devusi nekādu mājienu, kā rīkosies šajā situācijā. “Skaidras atbildes no IIHF nav. Arī tur strādās juristi. Jāuzsver, ka IIHF starptautisko pāreju noteikumi paredz iespēju tikai pie konkrētiem pārkāptiem punktiem neizsniegt transfēra karti hokejistam, bet šī situācija nevienam no šiem punktiem neatbilst. Šobrīd nevaru atbildēt, ko izlems IIHF,” saka Pļāvējs. Krievijas un Baltkrievijas hokeja federāciju darbība šobrīd starptautiskā līmenī ir apturēta, taču IIHF rokās nav pārliecinošu spēka sviru pret Kontinentālo hokeja līgu (KHL), jo tā nav Eiropas Hokeja klubu (EHC) alianses biedrs. KHL statusu attiecībā pret IIHF var salīdzināt ar Nacionālo hokeja līgu (NHL), kas arī nerespektē, piemēram, IIHF kalendāru. “KHL neatrodas IIHF jurisdikcijā, līdz ar to grūti pateikt, kāds būs starptautiskās federācijas lēmums,” atzīst Pļāvējs.
Labāk palikt Eiropā
Sazinājos arī ar Latvijas hokeja izlases galveno treneri Hariju Vītoliņu, kurš uzsver, ka spēlētājiem jārēķinās ar savu lēmumu sekām. “Domāju, ka katrs hokejists zina, kādi šobrīd ir noteikumi, tāpēc katram arī būs jāatbild par saviem lēmumiem. Kalniņa gadījumā man grūti ko komentēt, jo jāzina visas detaļas, kāpēc šāds viņa lēmums. Katrs cilvēks pats par sevi ir atbildīgs un rēķinās ar sekām. No savas puses varu teikt, ja hokejistam ir iespēja spēlēt Eiropā (ne Krievijā. – G. N.), tad tā ir jāizmanto. Ja nav citu variantu, tad varētu būt grūtāk,” saka Vītoliņš. Viņa ilggadējais darba kolēģis Oļegs Znaroks, kuram Harijs daudzus gadus bijis asistents, tostarp Krievijas izlasē, nākamsezon trenēs citu KHL klubu Kazaņas “Ak Bars”. Vaicāju, vai neaicināja līdzi arī šoreiz. “Oļegam ir savs treneru korpuss, man ir Latvijas izlase,” diplomātisks ir Vītoliņš. Viņš gan neizslēdz, ka kādā brīdī pats arī varētu ķerties pie kāda kluba trenēšanas. “Šobrīd klubiem treneri jau ir atrasti, taču, ja rudenī, kaut kur situācija mainīsies un man būs iespēja kādā klubā pastrādāt, es tādu iespēju labprāt izmantošu,” teic treneris. Novembrī un decembrī Vītoliņam būs jābūt kopā ar izlasi, jo ir ieplānoti divi pārbaudes turnīri. Novembrī Norvēģijā ieplānoti mači pret mājiniekiem un dāņiem, bet decembrī jābrauc uz Slovākiju, kur pretim nāks laukuma saimnieki un norvēģi.
Kuluāros izskanējis, ka Kalniņa pēdās varētu doties vēl divi Latvijas hokejisti – aizsargu Jāni Jaku vēlas paturēt HK “Soči”, interese Krievijā ir arī par iepriekšējo sezonu rezultatīvi aizvadījušo uzbrucēju Nikolaju Jeļisejevu. “Oficiālas informācijas par citiem mums nav, tikai baumu līmenī šis tas dzirdēts,” saka LHF ģenerālsekretārs Pļāvējs. Viņš arī apliecināja, ka Mikam Indrašim ir parakstīts līgums ar citas valsts, ne Krievijas, klubu, kurai LHF jau nosūtījusi arī parakstītu transfēra karti. “Ar Miku klātienē netikos, bet telefoniski viņš man apliecināja, ka viņam pašam uz rokas nebija un nav parakstīta līguma ar Maskavas “Spartak” komandu.”
Kopā ar “braļukiem”
Jaunumi ir arī par Latvijas čempionātu hokejā jeb OHL līgu, kur nākamajā sezonā, ļoti iespējams, piedalīsies deviņas komandas, tostarp trīs no Lietuvas. No aizvadītā gada nost gājusi finansiālajās grūtībās nonākusī “Liepāja”, pārējās sešas Latvijas komandas (“Zemgale/LLU”, “Mogo/LSPA”, “Olimp/Venta2002”, “Dinaburg”, HS “Rīga” un “Prizma”) ir gatavas spēlēt. “Lietuviešiem līdz šīs nedēļas pirmdienai bija dots laiks pieteikties šādam kopīgam projektam, un trīs vienības pieteicās. Lietuvas Hokeja federācija jau veikusi depozīta maksājumu, apliecinot viņu nodomus. Tagad tiek likts kopā, kā Latvijas čempionāts varētu izskatīties dzīvē, nākamnedēļ plānota klubu sanāksme. Mūsu klubi ir laikus informēti par šādu projekta virzību, un no pagājušā gada komandām tikai liepājnieki ir paziņojuši, ka nespēlēs,” skaidro Pļāvējs. Savulaik Latvijas čempionātā gana ilgu laiku spēlēja Lietuvas zināmākais klubs “Elektrēnu Energija”, pērn dienvidu kaimiņu lokālajā čempionātā uzvarēja Viļņas “Hockey Punks”, kurā liela loma savulaik bija Darjum Kasparaitim. Tikmēr Lietuvas Hokeja federācijas prezidents ir cits bijušais Lietuvas NHL hokejists – Daiņus Zubrus.