Kā vērtējat Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) darbu? 2
Gleznotāja Ilona Brekte: “Nepavisam neesmu apmierināta ar mūsu savienības vadības lomu. Uzskatu, ka tās priekšgalā vajadzētu būt cilvēkam, kurš prot saimniekot, nevis tikai izsaimniekot. Mākslinieku savienība taču ir bagāta, mums pieder tāda vērtība kā Zvārtavas pils, kur varētu piesaistīt ES finansējumu, rīkot starptautiskus plenērus. Tāpat Mākslinieku savienības ēka, – protams, sarežģījumus rada lielā zemes noma, taču arī šo māju noteikti būtu iespējams apsaimniekot saprātīgāk. Tāpat milzīga vērtība ir LMS kolekcija.”
Gleznotāja Maija Tabaka: “Nekā nevērtēju. Praktiski savienība šobrīd ir sadalījusies – nodaļas Jūrmalā, Tukumā, Cēsīs, Latgalē, un pašreiz tā ir pilnīga nulle. Viens cilvēks sagrābis varu un slikti uzvedas, bet kolekcija tikmēr iet postā.”
Gleznotājs Jānis Anmanis: “Vispār jau Mākslinieku savienība māksliniekiem ir ļoti vajadzīga. Tikai diemžēl tas modelis, kas bija agrāk, kad darbojās kombināts “Māksla”, vairs nestrādā. Tas tika nojaukts, un tagad būtu jāceļ par jaunu. Teiksim, manai darbnīcai nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts tāds, it kā man piederētu ražošanas telpas. Būtu labi, ja kāda institūcija varētu to ietekmēt. Iespējams, kā to kongresā ierosināja Ieva Kalniņa, vajag nodibināt arī mākslinieku arodbiedrību. Un galvenais – nevajag dalīt pareizajos un nepareizajos, laikmetīgajos un nelaikmetīgajos, vecajos un jaunajos..”
Keramiķis Valentīns Petjko: “Pašreizējā LMS sevi ir izdzīvojusi, pārmērīgi institucionalizējusies un nepilda vairs nekādas praktiskas funkcijas. Mans priekšlikums ir, ka jāveic funkciju revīzija un pārdalīšana; iespējams, jāpiešķir lielāks atbalsts mazajām organizācijām. Savienībai tās labākajā gadījumā būtu jāpalīdz māksliniekiem, bet, vai tas mūsdienās maz vairs iespējams, es nezinu. Katram māksliniekam mūsdienās iespēja meklēt atbalstu; apvienojoties grupās, piesaistīt finansējumu un rīkot izstādes, tādēļ tiešām nezinu, vai nepieciešama LMS kā starpnieks.”
Grafiķe Inguna Irbe, LMS valdes locekle: “Mākslinieku savienībai vajadzētu būt organizācijai, kura apzinājusi visus mākslas grupējumus, lai būtu vienots mehānisms, caur kuru izplatīt informāciju. Savienībai būtu jāpalīdz rīkot izstādes, veidot sadarbību ar galerijām un izstāžu zālēm, aktīvi jāiesaistās Likuma par radošu personu statusu izstrādē. Taču darbu lielā mērā ierobežo gan finansējuma trūkums – tas neļauj, piemēram, vairāk rīkot tematiskas izstādes, uzaicināt mākslinieku grupas, – gan arī tas, ka savienībā katram ir savs darbs, un šis paliek tāds sirdsdarbs naktīm.”
Tekstilmāksliniece Dzintra Vilks: “Varu teikt, ka savā dzīvē es Mākslinieku savienības lomu galvenokārt jūtu gadījumos, kad, piesakoties starptautiskām izstādēm, nepieciešams apliecinājums, ka esmu profesionāla māksliniece. Tāpat arī, kad pieteicos pensijai, vajadzēja izziņu no savienības. Taču nevaru arī pilnīgi savienību noliegt kā vērtību; iespējams, esmu no tās attālinājusies, jo strādāju laukos un man daudz ciešāka sadarbība ir ar Cēsu izstāžu zāli…”
Uzziņa
* Šajā rudenī Augstākā tiesa atzinusi, ka 2011. gadā toreizējā Latvijas Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Heimrāta vienpersoniski sasauktais kongress bijis nelikumīgs, līdz ar to nelikumīgi arī visi tajā pieņemtie lēmumi, tai skaitā ievēlētā valde un tās priekšsēdētājs Igors Dobičins.
* Sestdien, 1. novembrī, noticis ārkārtas kongress, kurā ievēlēta jaunā organizācijas valde, bet valdes priekšsēdētāja amatu saglabājis tēlnieks Igors Dobičins, tomēr atsevišķi LMS locekļi pret kongresa rezultātiem iebilst, norādot, ka visiem nav bijis iespējas izteikties.
