Jāpriecājas arī par šo mazumiņu? Atņem naudu, bet atjauno “deputātu kvotas” 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Situācijā, kad pašvaldībām ir atņemta daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, tām ir jāpriecājas arī par šo mazumiņu. Taču tā ir atgriešanās pie deputātu kvotām,” Saeimas sēdē, izskatot budžeta likumu, šonedēļ sacīja Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Runa ir par priekšlikumiem, kas paredz piešķirt finansējumu Daugavpils būvniecības tehnikumam, kā arī Rēzeknes olimpiskā centra pabeigšanai. Abi ierosinājumi tika atbalstīti ar pārliecinošu visu frakciju un neatkarīgo deputātu balsu vairākumu, jo iebildumi neesot pret atbalstu minētajiem objektiem, bet gan pret veidu, kādā tiem piešķir finansējumu.
Ierosinājumu paredzēt 250 000 eiro Daugavpils būvniecības tehnikumam, lai 2021. gadā nodrošinātu jaunu apkures katlu iegādi Višķos un Dagdā, bija iesniedzis Ministru kabinets. Savukārt trīs no Latgales ievēlētie deputāti – Edmunds Teirumnieks (NA), Juris Rancāns (JKP) un Mārtiņš Bondars (“AP”) – ierosināja piešķirt 956 058 eiro olimpiskā centra “Rēzekne” būvniecības pabeigšanai. Šim objektam naudu Saeima ir devusi arī iepriekšējos gados.
Rudenī kuluāros runāja, ka šī varētu būt viena no budžeta likuma pozīcijām, kas, iespējams, saistīta ar to, ka Rēzeknē pie varas esošā “Saskaņa” parlamentā nebloķēja administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu. Taču vienlaikus Rēzeknes vēlētāju labvēlība var būt arī koalīcijas deputātu interesēs.
“Valdība noņem pašvaldībām 90 miljonus eiro, bet pēc tam pēc savas izvēles dod atpakaļ. Ja tā ir deputātu kvota, tad tā arī vajag pateikt,” aicināja Viktors Valainis (ZZS).
Vairāki opozīcijas deputāti norādīja, ka ministrijās ir speciālas programmas šādiem mērķiem. Labāk būtu, ja tiktu izvērtētas visas skolas, kurās nepieciešams iegādāties jaunu energoekonomisku katlu. ZZS deputāti, kuri bija ierosinājuši neatņemt pašvaldībām ieņēmumu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, brīdināja valdošo koalīciju, ka pirms vēlēšanām Latgalē viņiem labāk nerādīties.
Saeima, skatot vidēja termiņa trīs gadu valsts budžeta likumu, noraidīja ZZS un identisku neatkarīgā deputāta Vjačeslava Dombrovska ierosinājumu saglabāt pašvaldību ieņēmumu daļu no IIN līdzšinējā 80% apmērā. Tā ir samazināta līdz 75%. Ieņēmumu samazināšana pašvaldībām ir veids, “kā pašvaldības turēt pavadā un piedzīt no tām lielāku paklausību”, uzskata bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Tā bija viņa reakcija uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Artūra Toma Pleša (“AP”) atgādinājumu, ka pašvaldībām būs lielas aizņemšanās iespējas, lai īstenotu investīciju projektus. Taču vairāki deputāti norādīja, ka parāds kādreiz ir jāatdod, aizņēmumu arī nevarētu tērēt sociālo funkciju veikšanai.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) uzskata – tas liecina, ka valdošās partijas neredz pašvaldības kā nopietnu partneri un pēc reformas paredzama “vēl lielāka varas centralizācija un pašvaldību pagrimums”.
ZZS deputāti arī ilustrēja, kā tas notiks. “Valdība atņems naudu visām pašvaldībām, bet paklausīgākajām pa bišķim dos atpakaļ projektu vai kādā citādā veidā,” uzskata D. Reizniece-Ozola, kuru papildināja M. Kučinskis: “Tas ir liels eksperiments, kas mani izbrīna.
Tas var novest pie tā, ka pašvaldības būs spiestas braukt uz Rīgu ar kartupeļu maisiem kā agrākos laikos un lūgties.” Viņš arī atgādināja, ka neviena valdība nav atļāvusies tā nostāties pret pašvaldībām – pēdējo reizi IIN daļas samazinājums līdz 79% tām bija 2007. gadā.
Tagad visām pašvaldībām kopā par 90 miljoniem eiro samazināsies finansējums, bet vēl būs papildus nepieciešami 50 miljoni eiro jaunu funkciju veikšanai. Īpaši no tā cietīšot Latgales novadi. Vjačeslava Dombrovska ieskatā, uz pašvaldību rēķina daļēji ir notikusi arī mediķu algu palielināšana. A. T. Plešs nepiekāpīgi aizstāvēja VARAM viedokli, ka reformas gaitā izdosies ietaupīt finansējumu “un pašvaldības šo naudu varēs tērēt jēdzīgāk”.
