Nākotne – siltāka un mitrāka 1
Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu daļas Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa apstiprina šo fizikas likumsakarību – jo gaiss atmosfērā ir siltāks, jo tas sevī var saturēt potenciāli vairāk mitruma. “Arī pie mums gan vidējam, gan maksimālajam nokrišņu daudzumam ir tendence palielināties, taču tas nenotiek vienmērīgi. Sausāki periodi mijas ar mitrākiem, un to norises laiks un ilgums atšķiras gadu no gada, jo atrodamies tādā reģionā, kur nav vienu izteiktu procesu, kas nosaka laikapstākļus,” skaidro meteoroloģe.
Gadi, kad Latvijā vairāk dominē rietumu gaisa masas, ir mitrāki, bet, valdot austrumu gaisa masām, biežāk piedzīvojam sausāku laiku. Šogad bieži mūsu valsts atradusies robežjoslā, kur sastopas atmosfēras frontes jeb karstās un aukstās gaisa masas, tāpēc temperatūras bijušas mainīgas, līdz ar to biežāk lijis ilgstoši, nereti arī intensīvi. Latvijā, tāpat kā daudzviet citur pasaulē, arī vidējai gaisa temperatūrai ir tendence paaugstināties. Latvijas meteorologi apstiprina, ka abiem šiem faktoriem – lielākam siltumam un pastiprinātam mitrumam – ir savstarpēja saistība, un tos veicina tieši globālā sasilšana.
Ņemot vērā globālās tendences, sinoptiķi nevar noliegt, ka arī Latvijā spēcīgās lietusgāzes var notikt aizvien biežāk. “Klimata modeļi pat pie visoptimistiskākajiem scenārijiem liecina, ka nākotnē Latvijas teritorijā kļūs siltāks un pieaugs nokrišņu daudzums,” informē L. Krūmiņa. Domāt, ka Latviju pārņems nebeidzams lietus, gan neesot pamata, taču jārēķinās, ka sausuma periodi pamazām kļūs īsāki.
Tiesa, jāpiebilst, ka gada griezumā visizteiktāk nokrišņu daudzumam un arī vidējai temperatūrai Latvijā ir tendence pieaugt tieši ziemas periodā, kas nozīmē, ka ziemas potenciāli kļūs siltākas un nepastāvīgākas, retāk ar stabilu salu un sniega segu, biežāk – ar atkušņiem un lietu.
Normas mainās līdzi laikam
Šovasar spēcīgākais lietus Latvijā nolija 6. augustā. Rūjienā tonakt īsā laikā nolija ūdens daudzums, kas pārsniedz visa mēneša normu. Daudzviet pārsniegtas dekādes normas. Pagaidām visos šīs vasaras mēnešos nokrišņu daudzums Latvijā pārsniedzis normu un pēc pašreizējiem datiem iezīmējas kā sestā mitrākā novērojumu vēsturē.
Kas nosaka šīs normas un vai tās tiek mainītas līdztekus aktuālajām klimata tendencēm?
LVĢMC sinoptiķe L.Krūmiņa norāda, ka normas tiek aprēķinātas, izmantojot ilggadējo novērojumu informāciju konkrētajā teritorijā. Saskaņā ar Pasaules meteoroloģijas organizācijas rekomendācijām tiek izmantots 30 gadu atskaites periods. Ik pēc desmit gadiem normas pārrēķina. Patlaban klimatiskās normas noteiktas, vadoties pēc novērojumiem laikā no 1981. – 2010. gadam. Nākamreiz tās pārrēķinās 2021. gadā, kad atskaites periods būs 1991.– 2020. gads.
Ekstrēmus laika apstākļus, piemēram, lielāko nokrišņu daudzumu vai augstāko/zemāko temperatūru dienas laikā gan sinoptiķi izvērtē visu klimatisko novērojumu vēstures kontekstā.
