Spēcīgas lietusgāzes nākotnē būs arvien biežāk 1
Izrādās, ka jūlijā Latvijā nav bijusi neviena diena, kad kādā no vietām nav lijis lietus, un kopējais mēneša nokrišņu daudzums pārsniedzis normu par 37%. Bieži novēroti arī pērkona negaisi, kuru laikā lija ļoti stipri. Rīgā šovasar vairākkārt, īsā laikā nolīstot milzīgam ūdens daudzumam, applūda ielas. Latvijas lauki mirkst ūdenī, nodarot milzu postījumus zemniekiem.
Taču citviet pasaulē nokrišņi šovasar sagādājuši daudz lielāku postu. ASV Luiziānas štatā spēcīgās lietavas izraisīja plūdus, kas jau nosaukti par “vēsturiskiem”. Pēcāk līdzīgu postažu piedzīvoja arī Kalifornijas un Teksasas štati. Augusta vidū arī Maskava slīka ūdenī, dienas laikā tur nolīstot gandrīz mēneša normai. Krievijas Hidrometeoroloģijas centrs ziņoja, ka pilsēta piedzīvojusi spēcīgāko lietu pēdējo 129 gadu laikā. Ārkārtas stāvoklis augusta sākumā pēc milzu lietusgāzēm tika izsludināts arī Maķedonijas galvaspilsētā. Vai pēkšņs un stiprs lietus ir jauna klimatiskā norma?
Cilvēks apbruņo atmosfēru
Saskaņā ar Austrālijas un Amerikas zinātnieku žurnālā “Nature” pausto spēcīgos nokrišņus veicina klimata pārmaiņas – planētas vispārīgā sasilšana. Gan novērojumi, gan klimata modeļi pēdējos sešos gadu desmitos rāda, ka turpina palielināties nokrišņu maksimālās dienas normas, it īpaši pasaules sausajos reģionos, un prognozes liecinot, ka tas tā būs arī turpmāk. Globālās sasilšanas iespaidā pieaugs spēcīgas lietusgāzes un palielināsies plūdu risks pasaules sausajos reģionos.
Līdzīgus atzinumus pauduši Vācijas zinātnieki no Potsdamas klimata pārmaiņu pētniecības institūta – nokrišņu intensitāte pieaug un spējas lietusgāzes kļūst izplatītas visā pasaulē. Izpētīts, ka laikā no 1980. līdz 2010. gadam pasaulē notikušas par 12% vairāk rekordlielu lietusgāžu, nekā tas būtu bijis bez cilvēka radītām klimata pārmaiņām. Tas nozīmē, ka šo 30 gadu laikā aptuveni katra desmitā rekordu pārsniegusī lietusgāze nebūtu notikusi, ja ne lielais atmosfēras piesārņojums.
Cilvēka darbības rezultātā ir palielinājusies oglekļa dioksīda koncentrācija gaisā par vairāk nekā 40 procentiem, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. CO2 un citi piesārņotāji notur vairāk siltuma atmosfērā, tāpēc tā uztur vairāk mitruma. Savukārt daudz ūdens tvaiku atmosfērā nozīmē intensīvākas vētras un daudz spēcīgu nokrišņu. Pagājušais gads pasaulē bijis karstākais novērojumu vēsturē, liecina amerikāņu meteorologu organizācija “AccuWeather”. Arī Rīgā pērn gaisa temperatūra bijusi par 3,3 grādiem virs vidējās normas. Attiecīgi šis gads bijis nokrišņiem bagāts.
Pēkšņas ļoti stipras lietusgāzes rodas, kad siltas, mitras gaisa masas strauji ceļas augšup un, sastopoties ar vēso gaisu atmosfērā, strauji kondensējas. Meteorologi Amerikā šo parādību nodēvējuši par lietus bumbām, jo tās dabā pa gabalu izskatās pēc milzu gubu mākoņu bumbām, kas vienā brīdī “eksplodē”, un ūdens ar milzīgu spēku triecas zemē, izraisot arī stipru vēju. Šāda dabas parādība var radīt lielus postījumus.
