Kā vērtējat priekšlikumus Saeimas preambulai? 0
Preambulas projekts ir iesniegts sabiedrības apspriešanai, bet es uzskatu, ka to pilnībā spēj uzrakstīt tikai augsti kvalificēti konstitucionālo tiesību speciālisti, nevis tauta. Ceru, ka Saeimā tomēr atradīsies divas trešdaļas balsu, lai to pieņemtu līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām.”
Artūrs Grīslītis, pensionēts neiroķirurgs: “Preambulas projekts mani neapmierina, jo tajā ir aizmirsta un nav akcentēta ne viena vien būtiska lieta, kuru dēļ preambulu ir vērts rakstīt. Tāpēc uzskatu, ka tā ir acu aizmiglošana tautai. Vispirms preambulā būtu jāieraksta, ka šī ir latviešu, nevis Latvijas valsts. Mums vajadzētu ņemt piemēru no Francijas 1954. gadā pieņemtās konstitūcijas, kur norādīts, ka Francija ir franču dibināta valsts. Lai saprastu, ka šis atzinums ir ļoti būtisks, preambulas autoriem vajadzētu izlasīt arī Izraēlas konstitūciju.
Latviju dibināja 38 nacionāli noskaņoti latvieši un to šodien nevajadzētu aizmirst.”
Pēteris Tomiņš, Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs: ”Preambulas projektu diemžēl neesmu paguvis izlasīt, taču esmu dzirdējis, ka projekts ir nodots tautas apspriešanai. Taču galavārds ir jāsaka augsti kvalificētiem juristiem. Ja preambula nemaina Satversmi, bet to nostiprina, tad tā ir nepieciešama.”
Georgs Andrejevs, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts: “Ceturtā maija kluba pārstāvji, tostarp arī es, tikās ar preambulas projekta autoru Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Viņš mūs iepazīstināja ar projektu un saņēma atbalstu. Laikā, kad arvien pieaug nelietīgas aktivitātes pret valsti, kad tiek organizētas kampaņas pret Baltijas valstīm, preambula Satversmei ir ļoti nepieciešama. Tur melns uz balta jābūt uzrakstītai Satversmes būtībai, lai tā duras acīs un radikālisms tiktu nogriezts pašā saknē. Lai preambula būtu visiem skaidra un nepārprotama, tās gala varianta izstrādē ir jāiesaista konstitucionālo tiesību speciālisti.”
Jānis Birks, Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs: “Ņemot vērā, kāda situācija nesenā pagātnē izveidojās ar valsts valodu, ir jābūt skaidrībai, ka pretvalstiski referendumi vairs netiks pieļauti un ka cilvēkiem nevajag velti tērēt laiku, lai tos rīkotu un piedalītos. Lai tas neatkārtotos, Satversmei ir nepieciešama preambula, kura parlamentam jāpieņem līdz nākamās Saeimas vēlēšanām.”
Alīda Vāne, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle: “Varbūt vispirms sāksim pildīt visus valsts pamatlikumā ierakstītos pantus un tikai tad sāksim uzlabot Satversmi ar preambulu. Deviņdesmit trešais pants noteic, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Piemēram, C hepatīta slimnieku dzīvību neaizsargā. Vai 111. pants, kur norādīts, ka valsts garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Vairāk nekā 20 gadus, kopš atjaunota Latvijas neatkarība, tā arī nav noteikts, kāds medicīniskās palīdzības minimums valstij ikvienam ir jāgarantē.”
Jānis Strazdiņš, narkologs: “Par šo jautājumu mums bija Zaļo un zemnieku savienības centra nodaļas sēde, kur deputāts Ingmārs Līdaka iepazīstināja ar preambulas priekšlikumiem. Mēs secinājām, ka tur ir diezgan daudz zemūdens akmeņu. Par Latvijas valsts izveidošanu iestājās ne tikai latvieši, tur bija gan krievi, gan ebreji… Izceļot vienu nāciju kā vienīgo valsts dibinātāju, mūs daudzi nesapratīs, un sāksies liels troksnis. Vispirms ar Krieviju. Preambulas pieņemšana nebūs vienkārša, būs jāatbild uz daudziem neskaidriem jautājumiem.”
Uzziņa
Viens no preambulas projekta autoriem jurists Egils Levits skaidro, ka ar preambulu iecerēts uzsvērt, ka brīva Latvija nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts, tāpēc preambulas sākumā atklāts vissvarīgākais, proti, kāpēc Latvija izveidota.
Levita skatījumā, Latvijas valsts mērķi un jēgu veido trīs konkrēti virsmērķi, kādēļ tika dibināta Latvijas valsts – latviešu nācijas pastāvēšana cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras saglabāšana un attīstība un katra cilvēka un visas tautas labklājība.
