“Jāpieliek punkts šim padomju mantojumam.” Levits par latviešu diskrimināciju darba tirgū, ja viņi neprot krievu valodu 320
Krievu valodas zināšanas darbiniekiem Latvijā var prasīt tikai, ja darba pienākumi saistīti ar attiecīgajām ārvalstīm, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš šodien, uzrunājot parlamentāriešus, uzsvēra, ka Satversmes ievads paredz valsts pienākumu garantēt latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, kā nemainīgu valsts pamatu.
“Tā nav deklaratīva tēze, bet to jāievieš ikdienā visos likumos un jādzīvo sabiedrībā ar to,” uzskata valsts augstākā amatpersona, piebilstot, ka nesen viņam nācās lūgt valdību atlikt valsts valodas pamatnostādņu apstiprināšanu, jo valsts valoda tika skatīta kā viens no daudzvalodības elementiem.
Viņaprāt, tas nozīmē, ka izpratne par valsts valodas īpašo, konstitucionālo lomu Latvijā, acīmredzot, nebija pietiekama.
Tāpat Levits teica, ka vēl aizvien nav novērstas padomju okupācijas sekas, kas izpaužas kā latviešu diskriminācija darba tirgū, ja viņi neprot krievu valodu.
“Jāpieliek punkts šim padomju mantojumam, citādi no darba tirgus izstums tautiešus, kas atgriežas no ārzemēm, un jauniešus, kas krievu valodu nav apguvuši,” pauda Valsts prezidents.
Pēc viņa domām, krievu valodas zināšanas Latvijā var prasīt tikai, ja darba pienākumi saistīti ar attiecīgajām ārvalstīm.
Tā vietā, viņaprāt, jāveicina tieši angļu valodas apguve, jo tā ir globālā saziņas valoda, un skolās jānodrošina, ka bērni apgūst kādu Eiropas Savienības (ES) valodu kā otro svešvalodu.
“Valodu zināšanas nozīmē pieeju kādai konkrētai informatīvajai telpai. Tā kā mēs atrodamies ES, tad mūsu cilvēkiem primāri jābūt pieejamai tieši Eiropas ideju, diskusiju un zināšanu telpai,” uzskata Levits.
Tāpat viņš akcentēja, ka valodas un izglītības politikai jārisina jauna kompleksa problēma, kas visbiežāk vērojama jauniešu sarunvalodā – tiek jaukta latviešu un angļu sarunvaloda.
Viņaprāt, šai problēmai jārod jauni risinājumi.
Valsts valodai nemitīgi jābūt Saeimas prioritāšu lokā, teica Levits, tāpēc viņš esot rosinājis iedibināt ikgadēju atbildīgo Ministru kabineta locekļu ziņojumu Saeimā par valsts valodas stāvokli. Vienlaikus Valsts prezidents pozitīvi vērtēja Saeimas lemto, nosakot, ka 15.oktobris būs valsts valodas diena.
“Mums jāveido un jāstiprina tradīcijas, kas sekmē latviskumu, uzsver valsts valodas konstitucionālo nozīmi un tās lomu saliedētas nācijas veidošanā,” teica Levits.
Tāpat viņš atzinīgi vērtēja parlamentāriešu noteikto 17.martu par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu.
Viņš uzskata, ka nacionālā pretestība cieši jānoenkuro tautas atmiņā. “Tās godināšana vienlaikus ir apliecinājums tam, ka sava valsts, neatkarīgā un demokrātiskā Latvija ir jāsargā arī šodien,” atzīmēja Valsts prezidents.
