Agris Liepiņš: Krievijas kultūras pasākumiem vienmēr ir zināma pēcgarša 22
Tūlīt mums pāri gāzīsies gadskārtējais “Jaunais vilnis”. Sākumā Raimonds Pauls šo festivālu bija iecerējis kā skatuvi, no kuras mūsu dziedātāji kļūtu pazīstami plašajā kaimiņvalstī, bet nu jau vairākus gadus “Jaunais vilnis” ir vienīgi Krievijas šovbiznesa pasākums un krievu naudasmaisu “burziņa” vieta.
Sabiedrībā aizvien biežāk tiek uzdots jautājums – kāds mūsu kultūrai ar to sakars, kāds labums? Pamazām samierināmies ar domu, ka vasaras mēnešos jāpiecieš krievu šovmeņu invāzija, jo viņi Jūrmalas pilsētā atstāj lielu naudu. Un tikai.
Šobrīd jautājums par «Jaunā viļņa» lietderību aktualizējies pavisam citā griezumā. Saistībā ar Ukrainas notikumiem Krievija kā agresorvalsts ir nonākusi starptautiskā politiskā izolācijā, un Eiropā nav palicis daudz atklātu Putina režīma draugu. Tikmēr Kremlim uzticamie plašsaziņas līdzekļi dullina krievu tautu ar propagandas meliem par “fašistu huntas” apvērsumu Ukrainā. Putinam lojālie televīzijas kanāli rāda ainas ar krievu karaspēka pastrādātajiem varasdarbiem Čečenijas kara laikā, bet apgalvo, ka tas ir ukraiņu “banderoviešu” roku darbs. Nesen vēroju Krievijas telekanāla pārraidi, kurā krievu tautai tika skaidrots, ka Vācijas kanclere Merkele turpinot Trešā reiha tradīcijas un veidojot Ceturto reihu. Nacisti sapņojuši par vācu kundzību pasaulē, bet šodienas Vācijā Merkele vēloties to pašu – ar ekonomiskām svirām iegūt varu pār pasauli, sagrābt Ukrainas gāzes atradnes vietas un ar sankciju palīdzību nospiest Krieviju uz ceļiem. Diez vai šāda rakstura pārraides vairos Putina draugus Vācijā un Eiropas Savienībā.
Rīkojot Jūrmalā “Jauno vilni”, mēs riskējam izskatīties pēc Eiropas Savienības dalībvalsts, kura ir ļoti draudzīga šodienas Krievijas politikai. Jācer, ka vismaz prezidents apdomāsies un neuzaicinās festivāla dalībniekus pie sevis uz pieņemšanu. Arguments, ka Krievijas šovmeņi atdzīvina kūrortpilsētas ekonomiku un izpērk visu šampanieti par tūkstoti eiro pudelē, protams, ir ļoti pārliecinošs, bet tikpat pārliecinoši un mums neglaimojoši skan joks, ka Putinam esot trīs kūrorti – Krima, Soči un Jūrmala. Kāda ir mūsu pārdošanās cena – simt vai divsimt šampanieša pudeles?
Der atcerēties vēl vienu lietu. Krievijas kultūras pasākumi nekad nav nevainīgi, tiem vienmēr ir zināma pēcgarša. Festivāli, kinoforumi un citas aktivitātes ir to darbarīku sarakstā, kurus saucam par Krievijas maigās varas izplatīšanas instrumentiem. Raugoties “Jaunā viļņa” reportāžās, visai pamatoti radīsies iespaids, ka Jūrmala ir daļa no Putina pasludinātās “krievu pasaules”. Tās dižās krievu civilizācijas, kuru, aizbildinoties ar tautiešu aizsardzību ārvalstīs, Krievija grasās aizstāvēt visiem pieejamajiem līdzekļiem.
Mums vajadzētu būt daudz ieturētākiem draudzības apliecinājumos. Tautas paruna māca – parādi man savus draugus, un es pateikšu, kas tu esi.
