Kāpēc bērni būtu jāizģērbj? 4
“Jā, bija tāda lieta. Mēs toreiz uzreiz ātri noreaģējām: sasaucām federācijas valdes sēdi un nobalsojām, ka tāds treneris mums nav vajadzīgs. Tur pat nebija, ko iedziļināties, jo viss bija skaidrs,” man saka Modernās pieccīņas federācijas tagadējais goda prezidents G. A. Zeibots.
“Federācijas valdes sēdē nolēmām vairs neslēgt ar Balahničovu kā ar treneri līgumu, bet trenera sertifikāts viņam palika. To mēs juridiski nevarējām uzreiz atņemt. Tikai tad, kad stājās spēkā civilspriedums, mums bija juridisks pamats lūgt Latvijas Sporta federāciju padomi anulēt viņa trenera sertifikātu, kas arī notika, taču Balahničovs dabūja sertifikātu no Latvijas Peldēšanas federācijas, kaut gan mēs to brīdinājām un arī taču Sporta federāciju padome zināja lietas būtību,” man saka pašreizējais Modernās pieccīņas federācijas prezidents Jānis Liepiņš. “Kā prezidents un cilvēks, kas joprojām aktīvi nodarbojas ar sportu, neredzu neviena iemesla, kāpēc sportā bērni būtu jāizģērbj. Darbā ar bērniem jābūt kristālskaidriem. Bērni ir tik viegli vadāmi, savā uzticībā var iet līdz galam… Mēs visi bijām šokā. Un, izrādās, šitā pirtī iešana bijusi jau ilgstoši. Federācijā mēs patiešām nezinājām, ka Kleistu sporta skolā notiek tādas lietas. Tagad atskatoties un visu zinot, rodas jautājumi, kāpēc tik daudz bērnu gāja no tās skolas projām, kāpēc viņu vecāki bija tādi nerunīgi? Labi, ka divas mātes uzdrošinājās pacelt šo jautājumu.”
Vienlaikus J. Liepiņš uzskata, ka Balahničovs kā treneris bija talantīgs, bērni pie viņa lipuši, nav ļauns. Taču ar tendenci iedzert. Provokatīva rakstura. Kādu sodu treneris būtu pelnījis? “Savu sodu Balahničovs jau kā treneris saņēmis. To, vai vajag atjaunot kriminālprocesu, ne jau man lemt.”
Latvijas Modernās pieccīņas valdes loceklis, Eiropas Modernās pieccīņas konfederācijas viceprezidents, Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis Andris Feldmanis stāsta: “Oļegs divas reizes tiesājās par atjaunošanu darbā, bet nesekmīgi. Paldies Olgai, ka viņa nebaidījās runāt. Daudzi stāsta, ka Balahničovs ir labs treneris. Jā, viņš ir trenējis divus mūsu olimpiešus. Bet no daudziem tā arī nevienu profesionāli nedabūjām. Labas meitenes pazuda no treniņiem, pat nepaskaidrojot, kāpēc. Kā federācija mēs jutām morālu atbildību tikt vaļā no tāda trenera, tāpēc lūdzām atņemt viņam licenci. Kad uzzināju, ka Peldēšanas federācija neiebilst, ka viņam ir peldēšanas trenera licence, zvanīju toreizējam federācijas prezidentam Kasparam Ponem un sacīju, ka viņš ir ļoti drosmīgs. Viņš tikai atrunājās. Nesaprotu Sporta federāciju padomi, kas izsniedza peldēšanas trenera licenci! Vai likumi domāti padomei vai sabiedrībai, vai tā skatās, kas notiek reālā dzīvē?”
