“Jāperas plikai, tad tiksi pie medaļas!” Lūdz atjaunot izmeklēšanu pret treneri 4
“Kad pirmo reizi gāju pirtī, ietinos dvielī. “Ko tu te slēpies?” man jautāja treneris. Pārsteigta redzēju, ka māsa galīgi plika, tāpat citas meitenes. [..] Redzēju, ka Sandru treneris pēra un masēja, ne tikai viņai guļot uz vēdera, bet arī uz muguras, cilāja kājas, ar rokām pieskārās intīmām vietām,” tā notikumus pirms apmēram astoņiem gadiem joprojām ar pārdzīvojumu atceras meitene, kurai toreiz bija 14 gadi. Tā ir viena no epizodēm, kas cilāta vienā kriminālprocesā (tas tika izbeigts) un divās tiesu prāvās – civiltiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Valsts policija šobrīd saņēmusi iesniegumu no divu iesaistīto meiteņu mātes par kriminālprocesa atjaunošanu, kam piekrīt arī vēl vienas meitenes māte un arī pašas meitenes, kas nu jau ir pieaugušas.
Lietas būtība īsumā – trīs 1992., 1993. un 1995. gadā dzimušu meiteņu vecāki vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par to, ka nodarbību laikā sporta skolā 2008. un 2009. gadā meitenes cietušas no trenera netiklām darbībām pirtī. Policija 2010. gadā sāka kriminālprocesu, ko izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. 2011. gadā vecāki par morālo kaitējumu vērsās tiesā ar civilprasību, ko tiesa daļēji apmierināja (spriedums stājās spēkā 2014. gadā). Vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes nav pienācīga izmeklējušas krimināllietu, 2016. gadā beidzās ar lēmumu par labu trenerim – izmeklētāji esot darījuši visu ko varējuši. Taču divi no septiņiem Eiropas tiesnešiem saskatījuši problēmas Latvijas izmeklētāju darbā. Arī ECT tiesnesis no Latvijas Mārtiņš Mits konstatējis, ka kriminālizmeklēšana bijusi neefektīva.
Vai par šo jāraksta septiņus gadus pēc notikušā? Tiekoties ar daudziem cilvēkiem, kas ir saistīti ar šo lietu, man par pārsteigumu tikai daži trenera draugi sacīja, ka varbūt nevajagot cilāt tik senu lietu. Tāpēc nolēmu, ka par to ir jāraksta, kaut vai tāpēc, lai sporta sabiedrība uzzinātu un neko tamlīdzīgu turpmāk nepieļautu. Tāpat šis stāsts ir pamācošs bērnu vecākiem, kā arī tiesībsargājošo iestāžu profesionāļiem, jo ne visiem ir pietiekamas zināšanas par seksuālās vardarbības raksturu un tās sekām.
Oļegs Balahničovs, kurš ir bijis treneris arī diviem mūsu slaveniem olimpiešiem, joprojām strādā par treneri, tai skaitā ar nepilngadīgajiem. Iestāde, kas viņam dod darbu, saka – papīri esot kārtībā… Pats treneris uzskata, ka esot nepatiesi apmelots, nekā netikla nav bijis, bet meitenes plikas pēris, jo “esmu krievu cilvēks, zinu krievu pirts tradīcijas, zinu padomju trenēšanas tradīcijas, bet nezināju, ka kailas pērt nedrīkst”.
Bet visu pēc kārtas.
