Kā banku un finanšu jomas speciālisti vērtē plānoto “Citadeles” darījumu? 4
Valdība lēmusi par valstij daļēji piederošās bankas “Citadele” pārdošanu. Ministru prezidente Laimdota Straujuma vien pavēstījusi, ka darījuma līgumu parakstīšot līdz septembra beigām, pēc tam arī atklāšot darījuma summu, kā arī visu investoru vārdus. Izskanējis, ka par banku valdība gribētu saņemt 113 miljonus eiro. Bet valdības izvēlētais pircējs – ASV investīciju fonda “Ripplewood Holdings” – sācis kaulēties, piedāvājot vien 63 miljonus eiro. Vēlāk noplūdušie cipari liecina, ka runa ir par nepilniem 100 miljoniem.
Inesis Feiferis, Latvijas Biznesa bankas valdes loceklis, bijušais Hipotēku un zemes bankas vadītājs: ”Manuprāt, banka būtu jāpatur valsts īpašumā vēl vismaz septiņus līdz astoņus gadus, ļaujot tai atpelnīt to naudu, kas tajā tika ieguldīta, kad sabruka “Parex banka”. Ar pārdošanu būtu kaut vai trīs gadus jānogaida, lai Eiropas Savienības dalībvalstu un pārējo pasaules valstu finanšu tirgus kļūtu stabilāks. Un arī valdības izvēlētā bankas pārdošanas taktika ir gaužām neveiksmīga. Izvēlēts tikai viens pircējs, kurš ļoti labi zina, kādos spiedīgos apstākļos ir mūsu valdība, kurai pēc savulaik noslēgtās vienošanās ar Eiropas Komisiju jāpārdod banka līdz 2014. gada beigām. Pēc pēdējām ziņām, lēmumam jābūt jau līdz septembra beigām. Šādos apstākļos pircējs, protams, pacentīsies nokaulēt cenu. Sak, man jau nemaz to banku nevajag, bet, ja nu jūs ļoti gribat pārdot, tad kaut ko varam jums samaksāt. Es pat teiktu, komiska situācija. Cena, par kādu pašlaik banka piedāvāta pārdošanai, noteikti neatbilst tās vērtībai.”
Roberts Idelsons, bankas “Bank M2M Europe” valdes priekšsēdētājs, bijušais “Parex Asset Management” prezidents: ”Banka, protams, jāpārdod, par to nav nekādu šaubu. Valstij nav jāiesaistās uzņēmējdarbībā, sevišķi finanšu tirgū, kurā darbojas vairāk nekā divdesmit komercbanku, starp kurām ir liela konkurence. Jā, var, protams, teikt, ka šis nav pats izdevīgākais laiks šādam darījumam, atsaucoties uz nestabilitāti finanšu tirgū. Nestabilitāte šajā tirgū ir kopš 2008. gada. Tāpēc man liekas: ja pašlaik kādai bankai ir atrasts pircējs, tad pārdevējam par to atliek tikai priecāties.”
Valērijs Kargins, ”Parex bankas” bijušais īpašnieks: ”Kad mēs pārdevām banku, dokumentos tika uzrādīta kapitāla summa – 236 miljoni latu, tātad aptuveni 337 miljoni eiro. Tāda tā toreiz arī tika saskaņota starp pārdevēju un pircēju. Jāatzīst, neredzu nevienu iemeslu, kāpēc pašlaik “Citadele” būtu jāpārdod lētāk. Man nav saprotams, kāpēc tagad steigšus, pirms Saeimas vēlēšanām, banku grib pārdot. Domāju, ka šim darījumam nav ekonomiska pamatojuma. Pašlaik banka ir iesaistīta vienlaikus vairākos tiesu procesos, kuros par taisnību cīnās tās bijušie akcionāri. Cerams, pircējiem ir zināms, ka pēc bankas iegādes viņi būs spiesti tajos piedalīties.”
Uģis Zemturis, uzņēmējs, finanšu un biznesa konsultants: ”Es domāju, ka banka jāpārdod. Tā spriežu tāpēc, ka valstij tā nebūtu jāapsaimnieko, ilgākā termiņā tā nevar būt pats labākais finanšu apsaimniekotājs. Banku nozare ir pietiekami sakārtota, tai ir gadu desmitos uzkrāta pieredze. Protams, varam strīdēties, vai šis ir pats labākais laiks pārdošanai, ņemot vērā nesen piedzīvoto finanšu krīzi un citus ekonomiskus un politiskus satricinājumus. Tāpat par to, vai pašlaik prasītā cena ir īstā. Tā kā es nezinu, kāda ir šīs bankas aktīvu kvalitāte, man ir ļoti grūti spriest par pārdošanas cenu. Bilances vērtība vien vēl neko nenozīmē. Pieļauju, ka to ietekmē finanšu tirgus situācija, Eiropā ir pietiekami daudz banku ar pieticīgiem finanšu rādītājiem, tostarp tādas, kuras būtu steidzami glābjamas. Tāpēc pašlaik cenu lielā mērā nosaka nevis pārdevējs, bet pircējs.”
