Japāņu korists Išii piedzīvo otros Dziesmu svētkus: Tagad esat kļuvuši brīvi, un to var just 6
“Kad pirms 41 gada Rīgā piedalījos Dziesmu svētkos, man bija sajūta, ka tā būs vienīgā reize manā mūžā, bet izrādījās citādi,” teic japāņu korists Joiči Išii, kurš no Dziesmu svētku gājiena 1977. gadā atceras Ļeņina pieminekli. Toreiz viņš Padomju Latvijā nokļuva tādēļ, ka Kobe bija Rīgas sadraudzības pilsēta. “Tagad esat kļuvuši brīvi, un to var just,” piebilst japāņu jauktā kora “Gaisma” korists. Latviski dziedošais koris pastāv jau gandrīz desmit gadu, un šogad tas piedalīsies arī Dziesmu svētku Noslēguma koncertā Mežaparkā.
Išii stāsta, ka viņu aizkustinājis koncerts kādā veco ļaužu aprūpes namā. “Viņi mūs ļoti labi uzņēma, mūs klausījās gados veci cilvēki, kas savulaik dzīvojuši grūtos laikos. Domāju, ka viņiem arī bija aizkustinājuma sajūta, kad uzstājāmies,” teic Joiči Išii.
Kora dziedātājai Saju Ueki ir prieks, ka arī japāņu dziesmas tiek dzirdētas Latvijā. Bet interese par latviešu kora dziedāšanas tradīcijām Ueki kundzei parādījusies 2008. gadā, kad viņa apmeklējusi Dziesmu un deju svētkus: “2009. gadā, kad tika izveidots koris “Gaisma”, es uzreiz iesaistījos. Pirms pieciem gadiem pirmoreiz dziedāju Dziesmu svētkos.” S. Ueki jo sevišķi patīk dziesma “Pūt, vējiņi!”. “Šoreiz esam priecīgi, ka koncertos Latvijā izpildām arī japāņu dziesmas, tādējādi veidojot kultūras tiltu starp abām valstīm,” piebilst S. Ueki.
“Kādreiz uzzināju par to, kā latvieši izteikuši savu vēlmi pēc neatkarības – dziedot un stāvot, sadevušies rokās. Tādēļ sāku interesēties par latviešu dziedāšana tradīcijām,” teic kora dziedātājs Masahisa Kodama. Viņš gan uzsver, ka bijis iepriekš Latvijas un Japānas mūzikas asociācijā, kā arī kora veidošanas brīdī pirms gandrīz desmit gadiem dziedājis jau vairākos koros. “Japānā varbūt pagastu līmenī vietējās tautas dziesmas saliedē cilvēkus. Tomēr Latvija ir īpaša ar to, ka dziedāšana spēj saliedēt visu tautu, kas dzied. No koriem var just, ka to cilvēki staro,” piebilst M. Kodama Viņš arī norāda, ka pēdējos divus mēnešus pirms Dziesmu svētkiem mēģinājumi noritējuši pat sešas septiņas reizes mēnesī.
Kora diriģents ir enerģiskais Taku Sato, kurš pirms vairāk nekā desmit gadiem Latvijā viesojies ar studentu kori. “Japāņiem dziesmās visgrūtākais ir vārdu izruna. Mums jo sevišķi jāstrādā, lai vārdi latviešu ausīm skanētu vislabāk,” teic T. Sato. No Dziesmu svētku Noslēguma koncerta repertuāra japāņu koristiem trīs mīļākās dziesmas ir Mārtiņa Brauna un Jāņa Petera “Mīla kā uguns”, Jāņa Lūsēna un Raiņa “Karoga dziesma”, kā arī Pētera Plakida un Vizmas Belševicas “Tavas saknes tavā zemē”. “Saturiski “Mīla kā uguns” izklausās pēc mīlestības dziesmas, tomēr šajā gadījumā mīla ir interpretējama plašāk nekā tikai mīlestība starp diviem cilvēkiem. Koris dziesmas kulmināciju dzied tiešām spēcīgi,” piebilst diriģents.
Korim Latvijā ar tulkošanu un praktiskām lietām palīdz valodnieks Daiki Horiguči, kurš ir kora menedžeris. Viņš savu doktora disertāciju aizstāvējis par priedēkļiem latviešu valodā. “Ir tikai divi cilvēki no Japānas, kas latviešu valodu zina augstā līmenī. Latviešu valoda man ir gan pētniecības objekts, gan sirdslieta. Kad biju skolnieks, man bija vēstuļu draugs no Latvijas. Priecājos, ka atradu latviešu valodu, jo tā mani veidojusi gan kā valodnieku, gan kā personību,” rezumē D. Horiguči.
