Japānas premjers Krievijā cer uz jaunu sākumu sarunās par miera līgumu 0
Šajās dienās Krievijā vēsturiskā vizītē uzturas Japānas premjerministrs Sindzo Abe. Vēsturiska šī vizīte ir tāpēc, ka šī ir pirmā reize desmit gados, kad Maskavā ieradies japāņu valdības vadītājs. Turklāt Abe sev līdzi paņēmis 120 uzņēmēju delegāciju, kas apliecina japāņu ieinteresētību ekonomisko saišu stiprināšanā ar Krieviju.
Tiesa, pēdējā laikā abu valstu savstarpējās attiecības vairāk gan raksturo teju septiņus gadu desmitus ieilgušie teritoriālie strīdi.
Ierodoties Krievijā, Abe paziņoja, ka trīs dienu vizītē vēlas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izveidot “uzticamas personīgās attiecības”, kā arī pauda cerību, ka apmeklējuma laikā viņam izdosies “iezīmēt jaunu sākumu ieilgušajās sarunās par miera līgumu”. Valstīm joprojām nav izdevies atrisināt teritoriālo strīdu par salām, kuras Krievijā dēvē par Kuriļu salām, bet Japānā – par Ziemeļu teritorijām. Tās Maskava pēc Otrā pasaules kara okupēja un pauž, ka tiesības uz salām, kas iegūtas karā, nav apšaubāmas. Tikmēr Tokija Ziemeļu teritorijas par savām uzskata, atsaucoties uz 1855. gadā parakstīto Krievijas un Japānas traktātu par tirdzniecību un robežām. Šā iemesla dēļ Krievija un Japāna kopš Otrā pasaules kara beigām joprojām nav parakstījušas miera līgumu. Turklāt pēdējos gados Krievijas premjerministrs Dmitrijs Med vedevs divreiz apmeklējis strīdīgās salas un mudinājis līdzīgi rīkoties valsts ministrus.
Ap Klusajā okeānā esošajām salām atrodas pateicīgas zvejniecības teritorijas, kā arī bagātīgas naftas, dabasgāzes un derīgo izrakteņu iegulas. Pirms nepilniem diviem gadiem Japāna paziņoja, ka necietīs, ja Krievija salās sāks attīstības projektus, tos iepriekš nesaskaņojot ar Tokiju.
Kremļa izplatītajā paziņojumā norādīts, ka Abe un Putins pārrunās arī valstu sadarbību enerģētikas, tirdzniecības un ieguldījumu nozarēs. Japāna uzreiz aiz Ķīnas ir Krievijas otrais lielākais tirdzniecības partneris Āzijā. Abu valstu tirdzniecības apgrozījums pērn sasniedza 32 miljardus dolāru, kas ir par 5,3 procentiem lielāks nekā gadu iepriekš, ziņo biznesa portāls “Bloomberg.com”. Kā norāda starptautiskās politikas apskatnieki, Japānas un Krievijas savstarpējās attiecības diktē arī Ķīnas intereses. “Tokija un Pe- kina sacenšas par Krievijas dabas resursiem,” skaidro “Bloomberg”. “Ķīnas nacionālais naftas uzņēmums ar Krieviju parakstījis līgumu, kas paredz, ka Krievijas jēlnaftas importa apjomi uz Ķīnu līdz 2018. gadam sasniegs 743 tūkstošus barelu dienā.” Turklāt Krievijas enerģētikas gigants “Gazprom” cer līdz 2018. gadam uzbūvēt uz Ķīnu gāzes cauruļvadu.
