Japānas politikas ilgdzīvotājs vizītē Latvijā 0
Rīt Latvijā apmēram astoņu stundu garā vizītē ieradīsies Japānas premjers Šinzo Abe, lai ar premjeru Māri Kučinski pārrunātu abu valstu ekonomiskās sadarbības jautājumus. Abe pārstāv konservatīvos uzskatus un ir ilgdzīvotājs Japānas politikā.
Š. Abe dzimis prominentā Tokijas ģimenē, no kuras nāk ne viens vien politiķis. Šinzo tēvs Šintaro bijis Pārstāvju palātas deputāts un Japānas ārlietu ministrs 80. gados, arī vectēvs Kans bijis parlamenta deputāts. Savukārt Šinzo vectēvs no mātes puses Nobusuke Kiši savulaik bijis Japānas premjers (viņš tika turēts aizdomās par kara noziegumiem). Abe savā biogrāfiskajā grāmatā atzinis, ka bērnībā redzētā vectēva atstumšana pēckara Japānas sabiedrībā viņā nostiprinājusi konservatīvus uzskatus. Arī liberāldemokrātu kustībā Abe iestājas, jo viņam nešķiet tīkamas 70. gadu Japānā aktīvās kreisās kustības. Abe ir politikas zinātnes bakalaurs, Japānā iegūto izglītību vēlāk papildinājis ASV, bet pēc atgriešanās Japānā strādājis dažādos valdības amatos.
Pirmoreiz pie premjerēšanas Šinzo Abe tika 2006. gadā, taču jau pēc gada atkāpās, kad viņa partijai bija vērojams popularitātes kritums. Vēlāk gan Abe atzina, ka toreiz valdības vadīšanai punktu pielikusi slimība – čūlveida kolīts, taču vēlāk viņš saņēmis atbilstošu ārstēšanu. Premjera amatā Abe atgriezās 2012. gadā jau “pārstartējis sevi” un ar ambīcijām virzīt Japānu augšup, jo turīgajai valstij nepieciešama jauna pieeja tautsaimniecībā. Premjers piedāvāja tā saucamo Abenomiku – viņa un domubiedru izstrādātās reformas ekonomikā, kas koncentrējas uz tādu monetāro politiku, lai uzņēmumiem un patērētājiem ir vieglākas iespējas aizņemties un tērēt naudu. Tāpat tika palielināti valdības tēriņi infrastruktūras projektiem. “Abenomika” ietvēra arī strukturālās reformas, piemēram, premjers uzsver lielāku sieviešu iesaisti darba tirgū, kas Japānā ir būtiska problēma, jo bieži pēc aiziešanas maternitātes atvaļinājumā sievietes neatgriežas darba tirgū. Toreiz viņš norāda, ka darba tirgū jāiesaista arī migranti, tomēr 2015. gadā iestājoties bēgļu krīzei, Abe neuzņem migrantus no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas Japānā, bet piedāvā viņiem iespēju strādāt Japānā ierobežotu laiku, audzēt ienākumus un atgriezties mājās. Pērn Abi pārvēl premjera amatā – ne viss no “Abenomikas” ir izpildīts, un analītiķi norāda, ka Abe varējis pirms vēlēšanām justies droši, jo Japāna zem viņa valdīšanas piedzīvojusi pēdējā desmitgadē garāko izaugsmes posmu, turklāt valsts kļūst atvērtāka ārvalstu investīcijām un starptautiskajai tirdzniecībai. Arī Abes konservatīvā nostāja ir viņa panākumu pamatā. Protams, viņš nevairās apmeklēt Jašikuni templi, kurā tiek godāti Otrā pasaules karā kritušie japāņi, un par šādu soli Japānas politiķi bieži izpelnījušies Ķīnas, ASV un citu valstu kritiku. Abe meklē iespējas noslēgt miera līgumu ar Krieviju, taču Japānas politika paliek skaidra: Ziemeļu Hokaido salas uzskatāmas par Japānas, nevis Krievijas teritoriju. Tāpat Abe arī nācis klajā ar ierosinājumu 2020. gadā mainīt Japānas konstitūciju, lai valsts piedzīvotu “būtisku atdzimšanu”, tam nepieciešama diskusija, kādai japāņu nācijai jābūt. Lielākoties plānotās izmaiņas paredz pārskatīt Japānas pēckara pacifistu mentalitāti, dodot lielāku varu Japānas pašaizsardzības spēkiem, kuri jau tagad maina savu struktūru, tomēr par izmaiņām konstitūcijā premjers aicina rīkot referendumu. Pārkārtojumi Japānas militārajās struktūrās un doktrīnā attiecināmi arī uz attiecībām ar Japānas kaimiņvalstīm. Ķīna izsaka pretenzijas uz Senkaku salām, kā arī daudz nopietnākais drauds Japānai ir Ziemeļkoreja, kuras nesen izmēģinātā ballistiskā raķete pārlidoja Japānas teritoriju.
Premjers precējies ar kādreizējo radiodīdžeju Akii Matsuzaki, kura Japānas sabiedrībā pazīstama kā “Šinzo mājas opozīcijas partija” savu brīvdomīgo un vīram pretējo uzskatu dēļ.
