
Japānas imperators kāpj tronī 0
Vakar svinīgā ceremonijā imperatora pilī Tokijā Japānas imperators Naruhito oficiāli paziņoja par savu kāpšanu tronī, ar to noslēdzot monarha statusa iegūšanas procedūru un kļūstot par 126. valdnieku pasaules vecākajā pārmantotajā monarhijā, kas ilgstot 15 gadsimtus.
“Es zvēru, ka rīkošos saskaņā ar konstitūciju un atbildīgi kā valsts un tautas vienotības simbols,” svinīgajā ceremonijā teica imperators Naruhito. “Es patiesi ceru, ka Japāna turpinās attīstīties un dos pienesumu starptautiskās kopienas draudzībai un mieram, kā arī uzplaukumam un cilvēku labklājībai ar gudrību un nemitīgiem pūliņiem.” Naruhito vectēva imperatora Hirohito vārdā Japānas karaspēks Otrajā pasaules karā veica agresiju Dienvidaustrumu Āzijā. Mūsdienās Japānas aizsardzības spēku militārie inženieri ir piedalījušies miera uzturēšanas misijās Afganistānā un citviet, veidojot ceļus un ūdens apgādi vietējiem iedzīvotājiem.
Ceremoniju citā pils telpā videomonitorā vēroja aptuveni 2000 viesu, kuru vidū bija ārvalstu līderi, karaļnamu pārstāvji un citas prominences.
Aprīlī, kad par savu atkāpšanos paziņoja Naruhito tēvs imperators Akihito, viņš to izteica tikai Saules dievietei, no kuras esot cēlusies Japānas imperatoru dzimta, rituālā, ko klātienē vēroja tikai viņa dēls, sintoisma priesteri un galma amatpersonas. Ceremonijas beigās Japānas premjerministrs Sindzo Abe trīs reizes izsaucās “Banzai!” (burtiski “10 000 gadu!”) – “Lai dzīvo imperators!”).
Naruhito uzņēmās imperatora pienākumus 1. maijā – dienā, kad viņa tēvs atteicās no troņa, tomēr pāreja noslēdzās tikai ar viņa jaunās lomas oficiālu izziņošanu. 59 gadus vecais Naruhito kļuva par imperatoru pēc tam, kad viņa 85 gadus vecais tēvs Akihito oficiāli atteicās no troņa. Jau 2017. gada rudenī tika paziņots, ka Akihito atteiksies no troņa 2019. gada 30. aprīlī, jo vecuma un sliktās veselības dēļ viņam bija arvien grūtāk pildīt pienākumus. Akihito mantoja Japānas troni 1989. gada 7. janvārī, kad aizgāja mūžībā viņa tēvs, imperators Hirohito. Viņš kļuva par pirmo imperatoru pēdējos 200 gados, kurš atteicies no troņa.
Līdz Otrajam pasaules karam Japānas imperators atbilstoši konstitūcijai bija valsts vadītājs, bet pēc kara konstitūcijā tika noteikts, ka imperators ir valsts un tautas vienotības simbols, bet viņam nav nekādu politisku pilnvaru.
Imperatora Naruhito kāpšanai tronī pievērsta īpaša uzmanība, jo viņš ir pirmais pēc Otrā pasaules kara dzimušais imperators, kurš varētu labāk izprast ierindas japāņu vēlmes.
Pēc ceremonijas imperators ar dzīvesbiedri Masako īpaši izgatavotā automobilī “Toyota” devās braucienā pa Tokijas centra ielām. Sakarā ar jaunā imperatora tronī kāpšanu Japānas valdība ir apžēlojusi vairāk nekā pusmiljonu cilvēku, kas bija notiesāti par mazāk svarīgiem likumpārkāpumiem.
“Japānas imperators ir cietumnieks pats savās pilīs, un smacējošā birokrātija un rituāli padara Naruhito nenozīmīgu saviem pavalstniekiem,” atzīmē britu izdevums “The Economist”. Atmiņu grāmatā “Temza un es” jaunais princis Naruhito atceras studiju laiku Oksfordas universitātē pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados kā, iespējams, “skaistāko laiku manā dzīvē”. Viņš ēdis žāvētas siļķes un dzēris alu vietējos krodziņos, un reiz nav ticis ielaists diskotēkā, jo bija tērpies džinsos – reta pieredze Japānas karaļnama atvasei. Studiju laikā Oksfordā viņš satika Masako, kura kļuva par viņa dzīvesbiedri.
