Japānā milzu koka debesskrāpis būs gan valsts, gan mežu nozares reklāma 3
Viens no būvniecības iespēju demonstrācijas parametriem ir ēkas augstums. Tāpat kā koks savu zaļo lapotni slien debesīs, arī koka ēkas aug augumā. Šobrīd pasaules augstākā koka ēka ir studentu kopmītnes Vankūverā (Kanāda), kas sasniedz 53 metru augstumu. Japānas kompānija “Sumitomo Forestry”, kas ir kvalitatīva kokmateriāla piegādātāja, atzīmējot savas dibināšanas 350 gadu jubileju, plāno līdz 2041. gadam uzbūvēt pasaules augstāko koka debesskrāpi ar prozaisku darba nosaukumu – “W350”.
Ēkai būs 70 stāvi, un tās būvniecībā tiks izmantoti 180 tūkstoši kubikmetru kokmateriālu. Celtnei atlasīs tikai Japānas koku sugas. Tērauda konstrukcijām būs atvēlētas tikai 10% no ēkas masas. Pa visu ēkas perimetru stiepsies balkoni, uz kuriem būs sabūvēti dārzi un sakņu dārzi. Ēkā būs aptuveni astoņi tūkstoši dzīvokļu. 350 metrus augstais tērauda rāmis, būs diagonāli nospriegots un tādējādi seismiski drošs. Debesskrāpī atradīsies arī iestādes, veikali un viesnīcas.
Pašlaik aplēstās projekta izmaksas būs apmēram 5,9 miljardi dolāru, kas ir aptuveni divas reizes lielāka summa par tāda paša lieluma parasta debesskrāpja celtniecību. Tomēr kompānija “Sumitomo” paziņoja, ka, pastāvīgi pilnveidojoties koka būvniecības inženierzinātnes un būvniecības metodēm, šā projekta izmaksas samazināsies.
Koka māju rekordi
Rīgas Doma tornis savulaik slējās vairāk nekā 140 metru augstumā – augstāk nekā jebkura cita koka būve Eiropā. Pēc kārtējām uguns nedienām Doma torņa augstums kopš 18. gadsimta ir 90 metri. Taču arī tad Latvija izcēlās uz pārējās Eiropas fona ar Sv. Pētera baznīcas torni (120,7 m), kas līdz pat Otrajam pasaules karam bija augstākā Eiropas koka ēka.
2009. gadā augstākā dzīvojamā koka ēka bija deviņstāvu būve “Stadthouse” Londonā. 2012. gadā laurus Londonai atņēma Melburna ar ēku “Forté”. 2015. gadā norvēģi ar mūsu kaimiņu igauņu palīdzību Bergenā uzbūvēja 14 stāvu namu “Tree”, bet 2017. gadā stafeti pārņēma Vankūvera, kur atrodas 18 stāvu studentu viesnīca “Brock Commons”. Tuvākas nākotnes plānos ir vairāk nekā 30 stāvu ēka Stokholmā un 42 stāvu debesskrāpis Čikāgā, ASV.
Kad Latvijā mūsu koka mājas ieaugs debesīs? Komentē teorētiķis un praktiķis.
Meži grib palikt Latvijā
“Protams, aizvien augstāku koka namu projektēšana ir sava veida “zīmēšanās” un savas varenības pierādīšana, līdzīgi tam, kā arābu šeihi sacenšas dzelzsbetona arhitektūrā, bet Latvijas gadījumā būtu svarīgi uzķert šo koka mīlestības vilni un mācīties uz tā sērfot, audzējot gan savu pieredzi, gan reputāciju,” norāda Kristaps Ceplis, biedrības “Zaļās mājas” valdes priekšsēdētājs. “Mums ir svarīgi, lai valsts un tās iedzīvotāji apzinātos, ka vairāk nekā puse no Latvijas ir klāta mežiem, un, ja mēs vēlamies sasniegt ekonomisku izaugsmi un pietuvoties japāņu dzīves līmenim, šie meži ir gudri jāizmanto, tostarp būvējot mājas. No visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm Japāna pēc mežu apjoma atpaliek tikai no Somijas. Japāņi ir neapmierināti, ka vietējā tirgū vietējā meža produkcija tiek patērēta pārlieku maz, un šāds milzu koka debesskrāpis vienlaikus būs gan valsts reklāma, gan Japānas mežu nozares reklāma, gan stimuls plašākam koksnes izmantojumam. Japānā ir pieauguši meži, kas tika iestādīti pēc Otrā pasaules kara, un šobrīd ir svarīgi tos lietderīgi izmantot, lai atkal iestādītu jaunus kokus un saglabātu augstu mežu vērtību arī nākotnē. Latvijai būtu jāmācās no šādas lietu uztveres un jāizmanto savā labā tas, ko daba mums devusi,” atzīmē Kristaps Ceplis.
Gatavi būvēt uz augšu
Latvijas uzņēmums “Nordic Homes” jau tagad īsteno daudzstāvu koka ēkas Eiropā. Par spilgtāko un ievērojamāko uzņēmuma īstenoto projektu kā piemēru kalpo piecus, septiņus un deviņus stāvus augstās studentu viesnīcas Liverpūlē, Lielbritānijā. Ēku kompleksa tapšanā tika izmantoti 309 koka karkasa moduļi, veidojot 7515 m2 kopējo dzīvojamo platību un piedāvājot 339 gultasvietas Liverpūles universitātes studentiem.
Kā šāda veida ēkām ierasts, arī studentu viesnīcā tika izmantotas hibrīdkonstrukcijas. Katram korpusam par pamatu bija tērauda un dzelzsbetona konstrukcijas, kas veidoja pirmo stāvu. Katrs nākamais stāvs tika montēts no koka karkasa moduļiem. Būves nesošā konstrukcija tika veidota no koka karkasa kombinācijā ar tērauda rāmjiem ārsienās. Ēkās izveidotas gan kino un sporta zāles, gan veļas mazgāšanas telpas, kafejnīcas un citas atpūtas telpas. Kopumā šobrīd uzņēmums ir īstenojis vairāk nekā 70 dažāda lieluma projektus Lielbritānijā, Latvijā un Zviedrijā. 2018. gadā uzņēmums plāno īstenot pirmo projektu Vācijā.
“Stājoties spēkā jauniem Latvijas būvnormatīviem LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” (ar 2017. gada 1. maiju), ir iespēja paplašināt koka daudzstāvu būvkonstrukciju izmantošanu Latvijā, lietojot to jaunu dzīvojamo un publisko ēku būvniecībā. Lai gan tikai normatīvo aktu grozījumi vien, visticamāk, neveicinās jaunu koka ēku skaita pieaugumu, cerot uz to skaita palielinājumu gluži kā sēnēm pēc lietus, tomēr pirmais solis ir sperts. Tālāk ir veicams ilgstošs darbs jaunu inženieru sagatavošanā. Jāpārliecina un jāizglīto arī sabiedrība, lai mainītu stereotipu par daudzstāvu koka ēku ilgtspēju. Uzņēmums ir pilnībā gatavs iesaistīties pirmā apjomīgā pilotprojekta īstenošanā arī Latvijā, tiklīdz tas taps, vai tās būtu studentu viesnīcas vai daudzstāvu dzīvokļu nams. Tas būtu lielisks impulss koka māju popularizēšanai Latvijā. Ambīcijas un iespējas arī ir, atliek vien tās īstenot,” pārliecināta Esēnija Zīriņa, “Nordic Homes” mārketinga menedžere.
